'ABLV Bank' likvidācijas izmaksas pārsniegs sākotnēji plānotās
Foto: LETA

Likvidējamās "ABLV Bank" likvidācijas izmaksas pārsniegs sākotnēji plānotās, taču kreditoriem nav pamata uztraukties par to, ka izmaksu pieauguma dēļ varētu nepietikt līdzekļu viņu prasījumu apmierināšanai, intervijā aģentūrai LETA sacīja bankas likvidators, zvērināts advokāts Jānis Rozenbergs.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Mums ir gan optimistiskie scenāriji, gan pesimistiskie scenāriji, un tie cipari būtiski atšķiras. Taču pieaugums varētu būt par vairākiem desmitiem miljonu eiro," teica Rozenbergs.

Viņš minēja, ka tostarp piesaistīto auditoru EY darba apmaksai par kreditoru pārbaudēm sākotnēji bija iecerēts atvēlēt 30 miljonus eiro, bet process ar metodoloģijas gatavošanu, saskaņošanu, precizēšanu, uzlabošanu un iekšējo procedūru pielāgošanu izrādījās būtiski apjomīgāks, nekā tas sākotnēji bija plānots. Tādēļ šobrīd samērā droši var teikt, ka EY darba apmaksa pārsniegs šos 30 miljonus eiro.
Tāpat arī pārējās bankas likvidācijas izmaksas, pēc Rozenberga teiktā, visdrīzāk, būs lielākas, nekā sākotnēji bija plānots.

"Pamatā tas ir saistīts ar nepieciešamību pagarināt likvidācijas termiņu. Tādēļ administratīvās izmaksas, kas ir saistītas ar telpām, informācijas tehnoloģiju (IT) nodrošinājumu, darbiniekiem būs vēl kādus piecus gadus ilgāk. Tomēr, sākot no nākamā gada beigām vai 2023.gada sākuma, likvidācijas administratīvās izmaksas būs ievērojami mazākas, jo, noslēdzoties aktīvajai likvidācijas fāzei, kad mēs kreditoru pamata masu būsim pārbaudījuši un atliks tikai neaktīvie, konsolidēsim arī mūsu darbinieku funkcijas un to skaitu samazināsim, varbūt arī kādas funkcijas varēsim nodrošināt ar ārpakalpojuma piesaistīšanu, ja tas būs lētāk. Līdz ar to izmaksas būs, bet tās būs ievērojami mazākas nekā pirmos piecus gadus," klāstīja Rozenbergs.

Tostarp viņš arī norādīja, ka izdevumi par naudas līdzekļu glabāšanu Latvijas Bankā joprojām ir nopietna izmaksu pozīcija bankas likvidācijas procesā. Līdz šim samaksātā summa par naudas glabāšanu Latvijas Bankā ir 22 miljoni eiro.

"Visos procesos esam piedāvājuši, ka līdz ar lēmumu par aresta uzlikšanu mēs labprāt šo naudu pārskaitītu uz izmeklēšanas iestādes vai prokuratūras depozīta kontu, kuru viņi norādītu, bet izmeklētāji atsakās pieņemt šo naudu glabāšanā ar dažādiem argumentiem. Līdz ar to mums šīs izmaksas ir un, šķiet, kādu laiku vēl būs. Protams, vienlaikus arī izvērtējam iespējas visas šīs izmaksas, kas saistītas ar kriminālprocesos arestēto finanšu līdzekļu glabāšanu, vēlāk atprasīt no valsts kā kriminālprocesuālo izdevumu atlīdzināšanu. Valstij gan te nekādi zaudējumi nerastos, jo atprasīta jau tiktu tikai tā summa, kuru likvidējamā banka iepriekš jau samaksājusi valstij par arestētās naudas turēšanu Latvijas Bankā," minēja Rozenbergs.

Viņš arī norādīja, ka kreditoriem nav pamata uztraukties par to, ka bankai likvidācijas izmaksu pieauguma dēļ varētu nepietikt līdzekļu prasījumu apmierināšanai. "Tas nav iemesls nevienam kreditoram uztraukties par to, ka likvidācijas izmaksas varētu "noēst" viņiem pienākošos naudu. Runa ir tikai par atlikušā kapitāla lielāku vai mazāku apjomu likvidācijas perioda beigās un attiecīgi par lielāku vai mazāku likvidācijas kvotu. Pat pie vispesimistiskākajiem scenārijiem par izdevumu pieaugumu, tāpat likvidācijas perioda beigās paliek ievērojami aktīvi. Līdz ar to naudas un aktīvu joprojām pietiek un pietiks visiem kreditoriem," uzsvēra Rozenbergs.

Viņš arī atzina, ka, pieaugot likvidācijas izmaksām, bankas īpašniekiem pēc likvidācijas paliks mazāk kapitāla, ko sadalīt. "Nu tāds fakts, visticamāk, būs," sacīja Rozenbergs.

Vienlaikus bankas likvidators minēja, ka tiek veikti dažādi aprēķini un modelēti scenāriji, kā izmaksas varētu samazināt un uz kā rēķina to darīt, bet šobrīd veicamo funkciju ir tik daudz, ka kaut ko samazināt ir sarežģīti. Tostarp tās ir funkcijas, kuras ir saistītas ne tikai ar pašu likvidāciju, bet arī ar dažādu normatīvu izpildi, atbilžu sniegšanu un informācijas gatavošanu valsts iestādēm izmeklēšanas vajadzībām.

"Piemēram, mums ir jāuztur serverī daudz un dažādas datubāzes, kas ne tik daudz vajadzīgas likvidācijas procesa veikšanai, cik atbilžu sniegšanai valsts institūcijām, un mēs nevaram vienkārši serverim "izraut štepseli" un paziņot, ka mums šīs informācijas vairs nav. Sadarbības nodrošināšanai ar valsts institūcijām tiek tērēti ļoti lieli resursi. Kreditoru pārbaudes un ziņu sniegšana valsts institūcijām - šie procesi ir savstarpēji saistīti, tādēļ vismaz līdz nākamā gada beigām mēs šādā režīmā turpināsim. Pēc tam gan ir paredzami būtiski izdevumu samazinājumi," klāstīja Rozenbergs.

LETA jau vēstīja, ka, maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, "ABLV Bank" akcionāri ārkārtas sapulcē 2018.gada 26.februārī nolēma pašlikvidēties, savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome 2018.gada 12.jūnijā atļāva "ABLV Bank" sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu. Eiropas Centrālā banka no 2018.gada 12.jūlija ir anulējusi "ABLV Bank" izsniegto licenci.

"ABLV Bank" problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla ("FinCEN") 2018.gada februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.

"FinCEN" publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

"ABLV Bank" apsūdzības ir noraidījusi, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) paziņojis, ka nav atradis pierādījumus "ABLV Bank" vadības iesaistei kukuļdošanā, kā to savā ziņojumā bija apgalvojusi "FinCEN".

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.