'ABLV Bank' likvidators: bankas aktīvo kreditoru pārbaudes plānots pabeigt līdz nākamā gada beigām
Foto: F64

Likvidējamās "ABLV Bank" aktīvo kreditoru pārbaudes plānots pabeigt līdz nākamā gada beigām, sacīja bankas likvidators, zvērināts advokāts Jānis Rozenbergs.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Tas, ko bija plānots izdarīt piecos gados, tiks izdarīts piecos gados. Proti, līdz nākamā gada beigām ir plānots pabeigt visu aktīvo kreditoru pārbaudes. Tiem, kuriem līdzekļi būs izmaksājami, tie tiks izmaksāti. Tiem, kuriem līdzekļi tiks iesaldēti un arestēti, tie būs arestēti un gaidīs tiesas lēmumu. Respektīvi, pārbaužu process jeb darbs ar aktīvajiem kreditoriem noslēgsies paredzētajā termiņā," teica bankas likvidators.

Rozenbergs atzīmēja, ka pēc tam, kad noslēgsies darbs ar aktīvajiem kreditoriem, paliks dažādas "astes", kuras diezgan droši prasīs vēl kādus četrus piecus gadus, taču tas būs neaktīvais bankas likvidācijas periods ar jau būtiski mazākiem resursiem un mazāku darbinieku skaitu.

Viņš piebilda, ka bankas likvidācijas periods būs pagarināms dažādu iemeslu dēļ, tostarp, tāpēc, ka daļa kreditoru ir neaktīvi, kā arī tāpēc, ka nākamā gada beigās bankas kontos būs nauda, kas būs arestēta.

"Pirmkārt, mums ir daļa kreditoru, kurus mēs saucam par neaktīvajiem. Viņiem nav pagarināti pilnvaru termiņi, viņi bankai nav sasniedzami, ar banku nekomunicē. Attiecīgi paredzētajā termiņā tiek veiktas to kreditoru pārbaudes, kuri grib savu naudu saņemt. Tie, kuri negrib, paliks pēc šo piecu gadu perioda. Otrkārt, ir skaidrs, ka nākamā gada beigās bankas kontos būs noteikts naudas apjoms, kas būs arestēts. Mums vienkārši būs jāgaida gala nolēmumi kriminālprocesos - vai tie būs par konfiskāciju un attiecīgi šo līdzekļu iemaksāšanu valsts kasē vai par kriminālprocesa izbeigšanu, kas attiecīgi nozīmēs naudas izmaksu kreditoram. Bet tas nav process, ko mēs no savas puses spētu ietekmēt. Mums vienkārši būs jāsagaida gala nolēmumi," sacīja Rozenbergs.

Viņš norādīja, ka pašlaik finiša taisnē ir privātpersonu, kā arī mazo un vidējo uzņēmumu pārbaudes, kas tiek dēvēti par otrās kārtas kreditoriem, un visi vai gandrīz visi no tiem ir pārbaudīti. Līdz ar to banka jau vairākus mēnešus aktīvi nodarbojas ar turpmāko kreditoru kārtu pārbaudēm, kas ir lieli uzņēmumi ar lieliem kontu atlikumiem.

Tāpat bankas likvidators pauda viedokli, ka valstij 2018.gadā, ķeroties pie likvidācijas procesa uzraudzības un izvirzot prasības, objektīvi bija jārēķinās, ka darba būs daudz visiem. "Tas bija iekodēts jau sākotnēji izveidotajā kreditoru līdzekļu izcelsmes pārbaudes metodoloģijā, kas ir gana sarežģīta. Attiecībā uz "ABLV Bank" klientiem šobrīd tiek īstenotas pārbaudes, kādas, iespējams, nav bijušas nedz Eiropas, nedz pasaules praksē. Mazākās aizdomas tiek traktētas kā "sarkanais karogs", par ko jāziņo. Līdz ar to šobrīd likvidējamā banka nodrošina ļoti daudz darba gan Finanšu izlūkošanas dienestam, gan policijai, vēlāk prokuratūrai, un kādreiz tas būs arī tiesām," sacīja Rozenbergs.

Viņš piebilda, ka atbilstoši regulējumam pēc aresta uzlikšanas brīža 22 mēnešu laikā arests līdzekļiem ir vai nu jāatceļ, vai arī lieta jāvirza uz tiesu. Šo termiņu pāris reizes var vēl pagarināt par trim mēnešiem.

"Mūsu aptuvenais pieņēmums ir, ka pēc aresta uzlikšanas plus mīnus divu gadu laikā vidēji statistiski gala nolēmumam būtu jābūt. Līdz ar to tādam lielākam vilnim ar gala nolēmumiem drīzumā būtu jābūt, jo arestu uzlikšana sākās pirms diviem divarpus gadiem. Tomēr līdz šim ir pārbaudīti aptuveni 1200 kreditoru un vēl 2000 ir atlikuši. Pārbaudes turpinās, tādēļ tuvākā gada laikā darba netrūks gan Finanšu izlūkošanas dienestam, gan policijai. Ceru, ka ar kapacitāti viss ir kārtībā un likumā noteiktajos termiņos visas valsts institūcijas ar savu darbu tiks galā," pauda Rozenbergs.

Tāpat viņš minēja, ka Finanšu izlūkošanas dienests, ar ko banka sadarbojas ziņu nodošanā un kas veic sākotnējo līdzekļu iesaldēšanu, to informācijas apjomu, ko banka piegādā dienestam, sekmīgi spēj apstrādāt likumā paredzētajos termiņos. Ja Finanšu izlūkošanas dienests nodod pēc iesaldēšanas lēmuma pieņemšanas materiālus policijai, policija absolūtā vairumā gadījumu sāk kriminālprocesu un turpina līdzekļu izcelsmes pārbaudi jau kriminālprocesa ietvaros.

Rozenbergs atzīmēja, ka kreditoru prasījumi veidos apmēram 1,5 miljardus eiro, un bankai šī nauda ir pieejama jau šobrīd. "Līdz nākamā gada otrai pusei vai beigām plānojam pabeigt aktīvo kreditoru pārbaudes, un mums nauda ir gatavībā vai nu pārskaitīšanai kreditoriem, vai aresta uzlikšanai," viņš teica.

Bankas likvidators arī piebilda, ka dažiem kreditoriem ir maldīgs priekšstats, ka likvidatori speciāli vilcinās ar bankas likvidācijas procesu, jo tas esot bankai izdevīgi, un likvidatori vai likvidējamās bankas akcionāri no tā daudz pelnot. "Tas ir pilnīgs mīts. Mums šī naudas turēšana katru dienu kaut ko izmaksā un mēs būtu priecīgi no tās tikt vaļā pilnā apjomā kaut šodien. Mums tās ir tikai papildu likvidācijas izmaksas, jo šī nauda netiek laista apgrozībā, tā netiek ieguldīta, jo tai ir jābūt pieejamai izmaksu veikšanai šogad, nākamgad. Tādēļ mēs neko nepelnām un vēl maksājam par šīs naudas glabāšanu," viņš uzsvēra.

Maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, "ABLV Bank" akcionāri ārkārtas sapulcē 2018.gada 26.februārī nolēma pašlikvidēties, savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome 2018.gada 12.jūnijā atļāva "ABLV Bank" sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu. Eiropas Centrālā banka no 2018.gada 12.jūlija ir anulējusi "ABLV Bank" izsniegto licenci.

"ABLV Bank" problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla ("FinCEN") 2018.gada februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.

"FinCEN" publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

"ABLV Bank" apsūdzības ir noraidījusi, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) paziņojis, ka nav atradis pierādījumus "ABLV Bank" vadības iesaistei kukuļdošanā, kā to savā ziņojumā bija apgalvojusi "FinCEN".

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.