Aicina uzmanīties no krāpnieciskiem gadījumiem digitālajā vidē
Foto: Shutterstock

Daudzas ikdienas darbības šobrīd ieteicams veikt attālināti – tostarp arī ar finansēm saistītus uzdevumus, piemēram, rēķinu apmaksu internetbankā, iepirkšanos tiešsaistē vai saziņu ar banku. Bankas “Luminor” krāpšanas novēršanas eksperts brīdina, ka šo situāciju var izmantot arī krāpnieciskos nolūkos, tāpēc ir svarīgi ievērot digitālās drošības pamatprincipus un neuzķerties uz viltus zvaniem un piedāvājumiem.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Lai pēc iespējas samazinātu nepieciešamību apmeklēt publiskas vietas, plašās digitālo pakalpojumu iespējas vēl aktīvāk izmanto tie, kas to darīja arī ikdienā, bet daudzi, apstākļu spiesti, tikai tagad sāk apgūt digitālās prasmes," saka "Luminor" vecākais krāpšanas novēršanas eksperts Anrijs Šmits. Viņš uzsver, ka ir svarīgi ne tikai tehniski iemācīties izmantot digitālos rīkus, bet arī apzināties riskus, kas saistīti ar finanšu drošību digitālajā vidē, un zināt, kā rīkoties un kur vērsties šaubīgās situācijās.

Neizpaud savus datus

Uzdodoties par bankas pārstāvjiem, krāpnieki var censties internetā, caur e-pastu, caur sociālajiem tīkliem vai pa telefonu no klienta izvilināt sensitīvus datus – vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzīvesvietas adresi, internetbankas pieejas, maksājumu kartes informāciju, pin kodus un citus datus, kas var dot tiem piekļuvi klienta finanšu līdzekļiem. "Luminor" bankas eksperts atgādina, ka, ja banka veic saziņu ar tās klientu, tā nekādā gadījumā nepieprasīs izpaust internetbankas lietotājvārdu un paroli; kodu kartes vai kalkulatora pilnos numurus; kartes numuru; kartes derīguma termiņu; PIN kodu; CVV2 kodu jeb trīs ciparu kodu, kas atrodas kartes aizmugurē baltā laukumā, blakus parakstam.

Jāatceras, ka banka nekad nesūtīs īsziņu vai e-pastu ar lūgumu atjaunot savu paroli vai PIN kodus. Ja ziņā ir iekļauta jebkāda saite, pirms klikšķināt uz tās, vienmēr jāpārliecinās, vai tā sakrīt ar oficiālo vietnes adresi. Šaubu gadījumā jāsazinās ar banku pa diennakts uzziņu tālruni.

Nedod nevienam savu bankas karti

Ja cilvēks ir karantīnā un uztic pārtikas pirkšanu kādam citam, nekādā gadījumā nedrīkst dot viņam vai viņai savu bankas karti un PIN kodu. Visdrošāk būs, ja cilvēkam, kas palīdz, pārskaitīs naudas summu par pirkumiem, izmantojot internetbanku vai mobilo lietotni, vai cilvēks pats veiks pirkumu ar karti veikala mājaslapā.

Iepērcies tikai uzticamos interneta veikalos

Šobrīd daudzi ļoti aktīvi izmanto iespēju iepirkties internetā, taču krāpnieki to var izmantot, lai radītu viltus interneta veikalus. Tādos visbiežāk būs neticami lētas cenas, mājaslapa var strādāt ar kļūdām (nedarbojas atsevišķas pogas, nevar atvērt saites), tai var trūkt kontaktu sadaļas un par to nevar atrast informāciju citos avotos.

Izmanto Smart-ID uzmanīgi

Smart-ID lietotne ir ērts un ātrs veids, kā pieslēgties un apstiprināt maksājumus savā internetbankā, taču arī tas prasa zināmu piesardzību. "Luminor" eksperts atgādina, kas jāatceras, izmantojot Smart-ID: "Neatklāj nevienam savus PIN kodus un darījumus Smart-ID lietotnē apstiprini tikai tad, ja pats esi iniciējis šo darbību internetbankā vai mobilajā bankā. Ja pēkšņi lietotne prasa ievadīt PIN kodu, lai gan pats tobrīd ar Smart-ID nekur nemēģini pieslēgties, tad nekādā gadījumā šo kodu neievadi! Tāpat vienmēr pārliecinies, ka internetbankā vai mobilajā bankā esošais Smart-ID drošības kods sakrīt ar Smart-ID lietotnē redzamo kodu."

Kā rīkoties, ja ir aizdomas par krāpšanu?

Ja tomēr ir aizdomas, ka nauda ir pārskaitīta krāpniekam, vai kredītkartes, internetbankas dati ir iedoti neuzticamam pārdevējam, pēc iespējas ātrāk par to jāziņo savai bankai. Ja pazaudēta bankas karte vai tā nonākusi nepareizās rokās, nekavējoties jābloķē tā savā internetbankā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.