Latvija tāpat kā citas Rietumu pasaulei piederīgās valstis, ik pa laikam tiek zondēta kā varbūtējs teroristu mērķis. Pastāv aizdomas par nu jau pačabējušo Latvijas banku "Parex" un "Krājbanka" iespējamu saistību ar Irānas kodolprogrammai domātu naudu, svētdien ziņo "Nekā personīga".
To apliecinot kāda no nesen "Wikileaks" vietnē publiskotām atskaitēm, kas no ASV vēstniecības Latvijā sūtīta uz Vašingtonu. Stāsts ir par aizdomīgiem naudas pārskaitījumiem, kas nākuši no Irānas caur Latvijas finanšu sistēmu un varēja būt izmantoti Irānas kodolprogrammas īstenošanai.
Kā liecina no ASV diplomātiskajiem kanāliem noplūdušās ziņas, pirms četriem gadiem ASV Valsts Kases departamenta delegācija Rīgā pētīja vairākus aizdomīgus darījumus caur Latvijas bankām. Toreizējā vēstniece Džūdita Gārbere ziņoja uz Vašingtonu, ka Irāna varētu būt testējusi naudas pretatmazgāšanas sistēmu Latvijā, lai pārliecinātos, vai to var izmantot starptautiski noteikto sankciju apiešanai, ziņo raidījums.
"Kaut arī šeit ir minimāli vēsturiski, kulturāli vai ģeogrāfiski iemesli, lai Irāna mēģinātu izmantot Latviju, lai apietu sankcijas, tomēr Latvijai ir izvērsta banku sistēma, kas integrēta globālajā ekonomikā, uz kuru Irāna mērķē. Bez tam Latvijas banku sistēmai ir augsts (ap 30%) nerezidentu kontu procents, kas rada sistēmisku naudas atmazgāšanas risku," teikts vēstnieces ziņojumā.
Raidījums uzsver, ka amerikāņu satraukums ir saprotams, jo Irāna tās kodoldraudu dēļ ir viena no pasaulē visvairāk uzraudzītākajām valstīm. Tā ir gandrīz neprognozējama un iepriekšējais prezidents Mahmuds Ahmadinedžads pat atklāti runāja par ,,ātra un uzvaroša,, kara sākšanu pret Irānas nedraugiem, pakļaudams panikai Irānas kaimiņus un biedēdams starptautisko sabiedrību. Būtiskas izmaiņas nav notikušas joprojām.
Starptautiskas sankcijas tāpēc turpina atbalstīt arī Latvija - gan ANO līmenī, gan Eiropas Savienībā, gan ASV noteiktās. Un ir pamats domāt, ka arī mēs esam to Irānas struktūru uzmanības lokā, kuras pārbauda mūsu drošības sistēmu spēju reaģēt uz iespēju sankcijas apiet. Tas Latvijai izdodas visai labi – uzskata Ārlietu ministrijā.
Kā apstiprina ASV diplomātu sarakste, aizdomas par varbūtēju sadarbību ar Irānu bija radušās saistībā ar "Krājbanku", bet it īpaši tolaik lielāko Latvijas banku – "Parex". Finanšu un kapitāla tirgus uzraugi konstatēja, ka caur to divas transakcijas mēģinājusi veikt Irānas Melli banka, pret kuru bija noteiktas sankcijas par pretošanos Irānas kodoldraudu neizplatīšanas centieniem. Abas bijušas nelielas un uzraugi tās likuši iesaldēt.
Tāpat tika noraidīts arī kāda Londonā dzīvojoša Irānas amerikāņa mēģinājums pārpirkt "Parex banku". Vēl tika saņemtas ziņas par trim Irānas aviouzņēmuma Aseman Airlines darījumiem, kur it kā lidmašīnu salona pārbūvei sūtīti 900 000 ASV dolāru. Šī summa, kā liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijā, tomēr bija tikusi aizskaitīta un vairs nav zināms, vai tā izmantota solītajam mērķim, vai Irānas kodolprogrammas finansēšanai. Tas bijis iespējams, jo tobrīd "Melli" banka vēl nav bijusi iekļauta to sarakstā, ar kurām sadarbība aizliegta, ziņo raidījums.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieks Viesturs Burkāns norāda, ka bankām, konstatējot, ka viņu klients varētu būt šajā sarakstā, šie darījumi ir jāaptur, jāiesaldē vienkāršoti sakot. Un par to nekavējoties ir jāziņo Latvijas finanšu izlūkošanas iestādei. Šādus ziņojumus mēs saņemam regulāri.
Pēdējos 9 gados tādu esot bijis 236. Starp tiem tomēr neesot atklāti terorisma finansēšanas gadījumi. Lai gan katrs tiek pārbaudīts ļoti skrupulozi, dažkārt lielas problēmas ir ar konkrēto personu identificēšanu, jo sarakstos figurē ne tikai personas ar iesaukām, arī ar viltotiem vārdiem vai dažādi izrunājamiem, vai rakstāmiem.
