ASV centrālā banka, kā jau bija gaidāms, trešdien nolēma paaugstināt bāzes procentlikmi par pusi procentpunkta.
Lai gan šis paaugstinājums bija mazāks nekā iepriekšējās četrās reizēs, kad bāzes procentlikme tika paaugstināta par 0,75 procentpunktiem, vairāki analītiķi raksturoja paziņojumu par to kā negaidīti agresīvu, FRS turpinot procentlikmju celšanu par spīti tam, kad patēriņa cenu kāpums kļūst mērenāks.
FRS vadītājs Džeroms Pauels paziņoja, ka jaunākie patēriņa inflācijas dati ir iedrošinoši, tomēr centrālās bankas politika vēl nav pietiekami stingra, ņemot vērā pārāk augsto inflāciju.
Lai gan ASV patēriņa inflācija oktobrī un novembrī samazinājās, Pauels sacīja, ka "vajag būtiski vairāk pierādījumu, lai pārliecinātu par to, ka inflācija ir uz ilgtspējīgi lejupejoša ceļa".
Naftas cenas pieauga, ko daļēji noteica tas, ka pagājušonedēļ slēgtā cauruļvada "Keystone" darbība vēl nav atjaunota.
ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" trešdien kritās par 0,4% līdz 33 966,35 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,6% līdz 3995,32 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,8% līdz 11 170,89 punktiem.
Londonas biržas indekss FTSE 100 trešdien kritās par mazāk nekā 0,1% līdz 7495,93 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 saruka par 0,3% līdz 14 460,20 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās par 0,2% līdz 6730,79 punktiem.
Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena trešdien pieauga par 2,5% līdz 77,28 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā kāpa par 2,5% līdz 82,70 dolāriem par barelu.
Eiro vērtība pret ASV dolāru trešdien pieauga no 1,0633 līdz 1,0684 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru kāpa no 1,2366 līdz 1,2424 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās no 135,59 līdz 135,45 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu kritās no 85,98 līdz 85,96 pensiem par eiro.