Volstrītā akciju cenas sākumā pieauga, bet vēlāk saruka, investoriem paredzot agresīvākas ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) darbības inflācijas iegrožošanai.
"Ir maz šaubu, ka nestabilitāte ir šeit uz palikšanu, un nervi ir saspīlēti, centrālajām bankām darot visu iespējamo cīņai pret inflāciju," sacīja "AJ Bell" analītiķis Denijs Hjūsons.
"Ir arī liels saspīlējums saistībā ar Krievijas mēģinājumiem anektēt Ukrainas daļas, kā arī satraukums par gāzes piegādēm pēc tam, kad izrādījās, ka cauruļvads ["Nord Stream"], pa kuru tiek piegādāta gāze no Krievijas uz Eiropu, ir bojāts," viņš piebilda.
Dabasgāzes cenas Eiropā pēc ziņām par noplūdēm no gāzesvadiem "Nord Stream" un "Nord Stream 2" pieauga par apmēram 10%.
ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien kritās par 0,4% līdz 29 134,99 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,2% līdz 3647,29 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,3% līdz 10 829,50 punktiem.
Londonas biržas indekss FTSE 100 otrdien kritās par 0,5% līdz 6984,59 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 saruka par 0,7% līdz 12 139,68 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās par 0,3% līdz 5753,82 punktiem.
Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena otrdien pieauga par 2,3% līdz 78,50 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā kāpa par 2,6% līdz 86,27 dolāriem par barelu.
Eiro vērtība pret ASV dolāru otrdien kritās no 0,9609 līdz 0,9595 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru pieauga no 1,0689 līdz 1,0730 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās no 144,75 līdz 144,81 jenai par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu kritās no 89,90 līdz 89,39 pensiem par eiro.