Analītiķi: pēc Grieķijas referenduma visa uzmanība pievērsta ECB
Foto: AP/Scanpix

Pēc "Nē" balsojuma Grieķijas referendumā visa uzmanība tagad tiek pievērsta Eiropas Centrālajai bankai (ECB), kas tiek uzskatīta par vienīgo institūciju, kura spēj mazināt satraukumu finanšu tirgos un novērst Grieķijas ekonomikas sabrukumu, norāda analītiķi.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Grieķijā svētdien aizvadītajā referendumā 61,31% grieķu nobalsoja pret vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem, liekot eirozonas partneriem steigšus meklēt risinājumu un izraisot strauju kritumu Eiropas akciju biržās.

Līdz šim ECB atbalstījusi Grieķijas bankas un savā mērā arī visas valsts darbību ar ārkārtas likviditātes fonda (ELA) līdzekļu palīdzību.

Taču grieķu "Nē" balsojums referendumā padarījis ECB pozīcijas krietni sarežģītākas, skaidro analītiķi.

"Bez skaidrām izredzēm par tūlītēju vienošanos, kas varētu novērst pilna apjoma valsts parādsaistību maksātnespēju pēc Grieķijas faktiskā Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) parāda defolta pagājušajā nedēļā, ir ļoti grūti ECB apstiprināt turpmāku ārkārtas palīdzību Grieķijas bankām, nemaz nerunājot par šāda atbalsta palielināšanu," norāda "Berenberg Bank" ekonomists Helgers Šmīdings.

Pirmdien ieplānota ECB prezidenta Mario Dragi telefonkonference ar Eiropas Komisijas (EK) vadītāju Žanu Klodu Junkeru, Eirogrupas prezidentu Jerūnu Deiselblūmu un Eiropadomes prezidentu Donaldu Tusku.

Pēc tam vēlāk pirmdien Dragi rīkos ECB pārvaldes padomes sanāksmi, lai pārspriestu ELA pēc tam, kad Grieķijas Centrālā banka pieprasījusi ārkārtas finansējuma apjoma palielināšanu.

"Kamēr politiķi eirozonā gatavojas iespējamām jaunām pārrunām, kārtējo reizi ECB ir spiesta darīt netīro darbu," skaidro "ING DiBa" ekonomists Kārstens Brzeskis.

""Nē" balsojums ECB dzīvi nav padarījis vieglāku. Ar katru soli, ko Grieķija sper tuvāk pilnīgam defoltam vai pat "Grexit’am" un Grieķijas bankām zaudējot noguldījumus, būs aizvien grūtāk ECB atzīt Grieķijas bankas par maksātspējīgām, tādējādi arī piemērotām uz ELA," norāda Brzeskis.

ECB šobrīd ir vienīgais finanšu avots, kas nodrošina Grieķijas banku un savā mērā arī visas valsts darbību. Taču, Grieķijas glābšanas programmas termiņam oficiāli noslēdzoties un bez jaunas palīdzības programmas, nosacījumi ELA turpmākai nodrošināšanai vairs netiek ievēroti.

ECB definē ELA kā atbalstu, ko eirozonas nacionālās centrālās bankas nodrošina "ārkārtējos apstākļos un pēc katra atsevišķa gadījuma izvērtēšanas uz laiku nelikvīdām institūcijām un tirgiem."

Ja bankās vairs nav eiro, tad Grieķijai var nākties ieviest paralēlu valūtu, ar kuru atmaksāt tās rēķinus, skaidro analītiķi.

Tikmēr priekš ECB eirozonas sabrukums būtu ļaunākais iespējamais scenārijs un tā jau īstenojusi visu iespējamos pasākumus, lai to novērstu. Taču daļa ECB pārvaldes padomes locekļu uzskata, ka nepārtraukta vienotās valūtas savienības noteikumu pārkāpšana, kā to darījusi Grieķija, ir tikpat destruktīva.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.