Tā uzskata "Hipo Fondi" analītiķis Aleksejs Marčenko, kurš skaidro, ka nestabilas ekonomikas apstākļos iedzīvotāju un mazo uzņēmumu kreditēšana bankām kļuva par pārāk riskantu līdzekļu ieguldīšanas veidu, bet tajā pašā laikā zemas procentu likmes, iedzīvotāju noguldījumu apjoma pieaugums un valstu pasākumi, kas tika vērsti uz likviditātes nodrošināšanu banku sistēmā, radīja situāciju, kurā bankām un citiem finanšu instrumentu tirgus dalībniekiem bija pārāk daudz brīvo likvīdo līdzekļu.
"Lai nodrošinātu vismaz kādu ienesīgumu, šie līdzekļi tika ieguldīti finanšu instrumentos, kas var dod vairāk nekā ļoti zemas naudas tirgus likmes. Rezultātā finanšu aktīvu cenas sāka augt, un jo vairāk tās auga, jo lielāka bija līdzekļu pieplūde finanšu tirgos. Pie tam pieaugums 2009.gada vasarā-rudenī notika vienlaicīgi gandrīz visās aktīvu klasēs - akcijās, korporatīvās obligācijās, izejvielās, kas mēdz būt ļoti reti. Tādēļ līdz šā gada pirmā ceturkšņa beigām finanšu aktīvu cenas sasniedza ārkārtīgi augstus līmeņus," skaidro Marčenko.
Saskaņā ar viņa teikto kopš 2009.gada vidus investoriem nebija skaidrs, kā izskatīsies ekonomikas atlabšana. Eksistēja trīs varianti - sabalansēta izaugsme, augsta inflācija, recesijas otrais vilnis - un tas, ka šiem scenārijiem bija aptuveni vienādas varbūtības, arī noteica sinhronu izaugsmi ļoti dažādās aktīvu klasēs.
Jebkura pazīme, ka kāda ekonomikas attīstības scenārija varbūtība ir lielāka, uzreiz liek investoriem pārskatīt savu investīciju stratēģiju atbilstoši scenārijam ar vislielāko varbūtību, saka Marčenko, norādot, ka šā gada otrā ceturkšņa sākumā diezgan pozitīvie makroekonomiskie dati no attīstītajām valstīm kopā ar valsts parādu nemitīgo pieaugumu visā pasaulē liecināja vairāk par labu sabalansētās attīstības scenārijam, kurā likmju pieaugums notiktu ātrāk, nekā paredzēja, bet no procentu likmju pieauguma ciestu obligācijas, kā rezultātā investori pakāpeniski sāka palielināt akciju īpatsvaru savos portfeļos.
Taču, sākot ar šā gada 18.maiju, pasaules akciju tirgus indeksi sāka strauji samazināties. Viss sākās pēc Vācijas finanšu regulatora "BaFin" lēmuma aizliegt atvērt nenosegtas īsās pozīcijas dažās akcijās, kā arī eiro zonas valstu obligācijās un kredītsaistību neizpildes mijmaiņas līgumos (CDS). Pēc Marčenko teiktā, šāds solis kopā ar izskanējušajiem Vācijas kancleres Angelas Merkeles brīdinājumiem, ka pastāv draudi eiro zonas eksistēšanai, izraisīja investoriem bažas par to, ka eiro zonas krīze ir patiesībā vēl dziļāka, nekā uzskatīts līdz šim, un ka "BaFin" rīcībā ir kāda negatīva nepubliskota informācija, kas piespieda regulatoru ieviest ārkārtas ierobežojumus finanšu instrumentu tirdzniecībai.
"Ja problēmas, kas to izraisīja, proti, Eiropas banku sektora sabrukuma draudi nedrošo valstu parādu dēļ, netiks atrisinātas, akciju tirgi visā pasaulē varētu zaudēt daudz vairāk nekā līdz šim," uzskata Marčenko.