Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (regulators) apstiprinājusi jaunus siltumenerģijas tarifus AS "Rīgas siltums". Regulatoram izdevies kopējās izmaksas samazināt par 5,1 miljonu eiro, salīdzinot ar sākotnēji iesniegto tarifu projektu. Taču vienlaikus "Rīgas siltums" ir iekļāvis tarifu projektā citas izmaksas, kas ietekmē gala tarifu. "Rīgas siltums" būtiski palielinājis tarifa projektā iekļauto peļņu, to palielinot līdz atļautajam līmenim, informē regulators. Līdz ar to iedzīvotājiem jārēķinās, ka turpmākajos divos gados par siltumu būs jāmaksā par 16,9% vairāk par vienu megavatstundu.
"Rīgas siltums" tarifu projekta izskatīšanas laikā iesniedza regulatoram papildu neparedzētās izmaksas 15,4 miljonus eiro apmērā par iepirkto siltumenerģiju un kurināmo. Šādas izmaksas sākotnējā tarifu projektā komersants nebija iekļāvis. Pēc regulatora norādījumiem minētās izmaksas tika samazinātas līdz 11,7 miljoniem eiro. Šīs izmaksas radušās saistībā ar kurināmā un iepirktās siltumenerģijas cenu pieaugumu pēdējo divu gadu laikā. Atbilstoši metodikai neparedzētās izmaksas ir iekļaujamas tarifā, kuras komersants var atgūt divu gadu laikā. Tas nozīmē, ka turpmāk – no 2019. gada 1. augusta līdz 2021. gada 31. jūlijam gala lietotāji par siltumu maksās 51,90 EUR/MWh (tarifs, kur iekļautas neparedzētās izmaksas). Savukārt no 2021. gada 1. augusta tarifs būs 49,99 EUR/MWh. Vidējais siltumenerģijas tarifs starp 30 Latvijas pilsētām ir 53,48 EUR/MWh un attiecīgi "Rīgas siltums" tarifs ir zemāks par vidējo tarifu.
Jāatgādina, ka šobrīd norēķiniem par piegādāto siltumenerģiju tiek piemērots tarifs 44,39 EUR/MWh bez PVN. Turklāt sākotnēji "Rīgas siltums" regulatoram ir iesniedzis siltumenerģijas apgādes pakalpojuma tarifu projektu, kur siltumenerģijas gala tarifs bijis plānots 49,99 EUR/MWh.
Šāda situācija ir izveidojusies, jo "Rīgas siltums" vērsās pie regulatora gandrīz divus gadus pēc dabasgāzes tirgus atvēršanas, un šajā periodā tika uzkrātas neparedzētās izmaksas, kas saistītas ar augstākām dabasgāzes un iepirktās siltumenerģijas cenām. Ja tarifu projekts tiktu iesniegts savlaicīgāk, šāda korekcija nebūtu nepieciešama, vai arī būtu ievērojami mazāka.
Metodika paredz ne tikai kompensēt komersantam radušās negūtās izmaksas, bet arī samazināt siltumenerģijas tarifu, ja komersants ir guvis neparedzētus ieņēmumus saistībā ar zemāku kurināmā un iepirktās siltumenerģijas cenu. Ja tuvākā gada laikā dabasgāzes un/ vai iepirktās siltumenerģijas cena būs zemāka, nekā tā ir šobrīd tarifā, tad komersantam gūtais papildu ieguvums no cenas starpības būs jāatgriež patērētājiem. Visbiežāk regulatora apstiprinātie tarifi tiek samazināti šo iemeslu dēļ, retāk ir gadījumi, kad komersants izvēlas palielināt tarifu.
Regulators jau šobrīd izsludinājis publisko konsultāciju par kapitāla atdeves jeb atļautās peļņas normas ieviešanu siltumenerģijas komersantiem, kas nozīmē būtiskas izmaiņas attiecībā uz atļautās peļņas līmeni. Ja regulators drīzumā apstiprinās izmaiņas regulējumā, tas nozīmēs "Rīgas siltuma" atļautās peļņas samazinājumu tuvākā nākotnē. Tā rezultātā regulators jau šī gada laikā var pieprasīt "Rīgas siltumu" iesniegt tarifu projekta pārrēķinu ar samazinātu peļņas lielumu, kas var samazināt tarifu galalietotājiem.
Izmaksas – prognozētā dabasgāzes cena, iepirktās siltumenerģijas izmaksas, kurināmā izmaksas, elektroenerģijas izmaksas, neparedzētās izmaksas iepriekšējā tarifu periodā.
