Rīgas apgabaltiesa ceturtdien nolēma apturēt tiesvedību "Reverta" (iepriekš "Parex bankas") prasībā pret bijušajiem bankas akcionāriem un valdes locekļiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki par 777,8 tūkstošu latu zaudējumu piedziņu un gaidāmo zaudējumu nodrošināšanu, informēja tiesas kancelejas vadītājs Ingars Sprukts.
Tiesvedība apturēta līdz brīdim, kad tiks izskatīta saistīta lieta - Valērija Kargina, Viktora Krasovicka, Georgija Krasovicka un Aleksandras Krasovickas prasība atzīt par spēkā neesošu 2008.gada nogalē parakstīto līgumu ar valsti par bankas pārņemšanu un tā grozījumiem.
Lūgumu apturēt tiesvedību izteica Kargina un Krasovicka pārstāvis.
"Reverta" Komunikāciju un mārketinga direkcijas vadītāja Marita Ozoliņa iepriekš klāstīja, ka prasība ir par zaudējumu atlīdzību, kas radušies, Karginam un Krasovickim sniedzot nepatiesus apliecinājumus un garantijas ar valsti noslēgtajā ieguldījuma līgumā.
Šī lieta ir izdalīta no citas tiesvedības – "Reverta" prasības par 62 miljonu latu piedziņu no abiem bijušajiem baņķieriem. Šajā lietā ceturtdien savukārt tika pasludināts pārtraukums līdz 7.decembrim, kad tiks turpinātas debates.
"Parex bankā" iepriekš norādīja, ka, izvērtējot laika posmā no 1995.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 5.decembrim slēgtos aizdevumu un noguldījumu līgumus starp banku un abiem bijušajiem bankas valdes locekļiem, kuri vienlaicīgi bija arī bankas vairākuma akcionāri, kā arī ar viņiem saistītām personām, "Parex banka" konstatējusi vairākus darījumus, kas noslēgti pretēji bankas interesēm un piemērojot bankai īpaši neizdevīgus noteikumus, kuri būtiski atšķiras no nosacījumiem, ar kādiem nesaistītas puses noslēgtu šādus līgumus. Darījumu analīze liecina, ka minētajā periodā tie faktiski ļāvuši bijušajiem valdes locekļiem iedzīvoties uz bankas rēķina.
Turklāt, pēc bankas rīcībā esošās informācijas, šie līgumi slēgti, Karginam un Krasovickim atrodoties interešu konfliktā un pārkāpjot vairāku likumu normas. Līdz ar to abu bijušo bankas valdes locekļu darbībās saskatāmi nozīmīgi likumā noteikto valdes locekļu pienākumu pārkāpumi, bankai nodarot lielus zaudējumus.
2010.gada 16.augustā Rīgas apgabaltiesa nolēma prasību nodrošināt, apķīlājot abiem bijušajiem "Parex bankas" valdes locekļiem piederošos nekustamos īpašumus, kustamo mantu, skaidru naudu un maksājumus, kas viņiem pienākas no trešajām personām, tostarp naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, ieskaitot "Parex banku". Tiesa arī pieņēma lēmumu noteikt "Parex bankai" nodrošināt zaudējumu atlīdzību, kas varētu rasties no šā lēmuma izpildes, iemaksājot septiņus miljonus latu tiesas izpildītāja depozīta kontā. "Parex banka" šo tiesas lēmumu pārsūdzēja Augstākajā tiesā, kas 2010.gada oktobra sākumā noraidīja bankas sūdzību.
Vēlāk Kargins un Krasovickis lūdza apgabaltiesu atcelt viņiem piemēroto prasības nodrošinājumu, taču Rīgas apgabaltiesa šo lūgumu 2010.gada 21.decembrī noraidīja. Arī Augstākā tiesa pērn 14.aprīlī, izvērtējot abu bijušo bankas akcionāru blakussūdzības, atstāja spēkā apgabaltiesas lēmumu.
Kargins un Krasovickis "Parex bankas" prasībai nepiekrīt, taču arī norāda, ka ir nekorekti komentēt tiesas procesu un izdarīt psiholoģisku spiedienu uz tiesu.
"Parex banka", kas tobrīd bija otra lielākā Latvijas banka, 2008.gada rudenī vērsās pēc valdības palīdzības, lai izvairītos no finanšu problēmām, kuras bankai draudēja rasties pasaules finanšu krīzes dēļ. Lai atbalstītu banku, valdība 2008.gada 8.novembrī pieņēma lēmumu kļūt par "Parex bankas" kontrolpaketes īpašnieci, iegūstot 51% bankas akciju. Savukārt 3.decembrī valdība ārkārtas sēdē jau nolēma pārņemt 84,83% "Parex bankas" akciju, papildus jau iepriekš pārņemtajam 51% bankas akciju iegūstot arī bankas līdzšinējiem lielākajiem akcionāriem Karginam un Krasovickim atlikušos 34% akciju.
2010.gada 1.augustā beidzās "Parex bankas" operacionālās sadalīšanas process. Atbilstoši restrukturizācijas modelim no "Parex bankas" tika izdalīta daļa aktīvu un izveidota jauna banka ‒ "Citadele".
"Parex banka" savukārt kopš 2010.gada augusta vairs nesniedz komercbankām raksturīgos pakalpojumus, tādēļ arī tika nolemts mainīt statusu, kā arī nosaukumu, turpinot darbu kā profesionālam problemātisko aktīvu pārvaldīšanas uzņēmumam, lai atgūtu valsts ieguldītos līdzekļus. Tagad tā strādā ar nosaukumu "Reverta".
