Foto: LETA
Lai gan "Swedbank" ir lielākā pēdējā laikā sodītā Latvijas banka, tomēr tā ir ne tuvu ne vienīgā. Kratīšanas, aizturēšanas un izmeklēšanas pēdējo pāris gadu laikā - Latvijai tuvojoties iestājai pasaules turīgāko valstu klubiņā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) un Finanšu un kapitāla tirgus komisijai pastiprinot kontroles pasākumus kredītiestādēs - kļuvušas par biznesa ziņu ikdienu.

FKTK apkopotie rādītāji par banku darbību Latvijā trešajā ceturksnī liecina, ka septembra beigās valstī kopumā bija 23 bankas un ārvalstu banku filiāles, bet banku aktīvi jūnija beigās veidoja 30,8 miljardus eiro, savukārt nesadalītā peļņa bija – vairāk nekā 268 miljonus eiro.

'Swedbank'

Foto: Reuters/Scanpix
Novembrī banku uzraugs pārbaudē atklājis dažādus pārkāpumus Latvijas lielākajā bankā "Swedbank". Banka sākusi pārkāpumu novēršanu un noslēgusi vienošanos ar FKTK, tādējādi maksimālā soda vietā tai būs jāmaksā 1,36 miljonu eiro sods, informēja komisija.

FKTK pārbaudē konstatējis Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma un tam pakārtoto normatīvo aktu pārkāpumus, tostarp banka nebija pievērsusi pietiekamu uzmanību klientu veiktajiem sarežģītiem, savstarpēji saistītiem darījumiem, kuriem šķietami nav ekonomiska vai nepārprotami tiesiska mērķa.

Banka arī nebija savlaicīgi ieguvusi dokumentus un informāciju par klientu saimniecisko/personisko darbību, tostarp to veiktajiem darījumiem tādā apmērā, lai pārliecinātos, ka tie nav uzskatāmi par aizdomīgiem, tādējādi nenodrošinot pietiekami efektīvu iekšējās kontroles sistēmas darbību, kā to prasa likums, secinājis uzraugs.

Maksimālais sods ir 10% no bankas ienākumiem. 'Swedbank' procentu ienākumi vien pērn veidoja 116 miljonus eiro. Soda nauda tiks ieskaitīta valsts budžetā.

'Latvijas pasta banka'

Foto: F64
FKTK jūlija izskaņā piemēroja AS "Latvijas pasta banka" soda naudu 305 000 eiro apmērā par konstatētajiem pārkāpumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā.

Toreiz banku uzraugs informēja, ka, nosakot bankai piemērojamo soda naudas apmēru, komisija ņēmusi vērā bankas finanšu rādītājus, kā arī to, ka tā ir atzinusi pārbaudēs konstatētos trūkumus un apņēmusies veikt nepieciešamos pasākumus to novēršanai un iekšējās kontroles sistēmas pilnveidošanai.

Administratīvās lietas ietvaros FKTK veica arī pārbaudi par vairākiem klientiem, kuri, kā minēts publiski pieejamajā Moldovas Nacionālās bankas pētījumā, veikuši darījumus ar mērķi iegūt kontroli pētījumā minētajās Moldovas bankās 2012. – 2013. gadā.

'Rietumu banka'

Foto: LETA
Pērnā gada maijā FKTK nolēma piemērot AS "Rietumu Banka" soda naudu 35 000 eiro apmērā par pārbaudē atklātajām nepilnībām bankas iekšējās kontroles sistēmas darbībā – nepietiekamu klientu izpēti un darījumu uzraudzību. Banka piemēroto soda naudas summu iemaksāja valsts budžetā.

Banku uzraugs toreiz skaidroja, ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums un Klientu padziļinātās izpētes normatīvie noteikumi nosaka prasības bankām klientu padziļinātas izpētes nodrošināšanai, paredzot gadījumus, kad bankai jāpārliecinās par veikto darījumu būtību un ekonomisko pamatotību, klienta finanšu līdzekļu izcelsmi, norādītā patiesā labuma guvēja atbilstību un citiem parametriem.

Pienācīgi izvērtējot darījuma aizdomīgumu, noteiktos gadījumos bankas pienākums ir atturēties no klienta darījuma veikšanas un nekavējoties ziņot par to Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam.

'PrivatBank'

Foto: DELFI
Pagājušā gada izskaņā FKTK uzlika par pienākumu AS "PrivatBank" bankas padomei atsaukt valdi un piemēroja virāk nekā 2,01 miljona eiro soda naudu, par finanšu pārkāpumiem. Banka gan šos pārmetumus kategoriski noraidīja.

FKTK savu lēmumu motivēja ar to, ka, viņuprāt, banka īstenojusi augsta riska darījumus neatbilstoši noteikumiem un piedalījusies naudas līdzekļu izvešanā no Moldovas, portālam "Delfi" iepriekš apstiprināja "PrivatBank" preses centrā. Savukārt FKTK priekšsēdētājs Kristaps Zakulis informēja, ka, izvērtējot atbildīgo bankas darbinieku atbildību bankas pieļautajos pārkāpumos, FKTK atstādinājusi no pienākumu pildīšanas bankas valdes priekšsēdētāju Oleksandru Trubakovu un atbildīgo valdes locekli Ivetu Ķerpi, kā arī uzdevusi bankas padomei pilnībā nomainīt bankas valdi.

Mazliet vēlāk FKTK lēma piemērot individuālus sodus visiem "PrivatBank" valdes locekļiem. Turpinot izskatīt bankas un tās atbildīgo amatpersonu atbildību pieļautajos pārkāpumos saistībā ar klientu izpēti, informācijas dokumentēšanu, kā arī klientu darījumu uzraudzību, nolemts piemērot individuālas monetārās sankcijas "PrivatBank" valdes locekļiem – Oleksandram Trubakovam, Ivetai Ķerpei, Rolandam Pētersonam un Oleksandram Mekekečko, toreiz informēja banku uzraugs.

"Lēmums par individuāliem naudas sodiem pieņemts, jo bankas valdes locekļi ilgtermiņā ir pieļāvuši liela skaita un apmēra darījumu veikšanu bankā, pārkāpjot vairāku normatīvo aktu prasības. Tādējādi banka tika iesaistīta darījumos, kas tai rada paaugstinātu reputācijas, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku," tā skaidroja bankā.

Šā gada sākumā "PrivatBank" apstrīdēja komisijas lēmumu, ar kuru bankai piemērota soda nauda vairāk nekā divu miljonu eiro apmērā. Taču maijā abas puses vienojās izbeigt tiesisko strīdu un parakstīja administratīvo līgumu. Ar savu rīcību banka apņēmās FKTK noteiktajos termiņos pilnībā izpildīt prasības, lai pilnveidotu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmu un celtu tās darbības efektivitāti.

'Baltic International Bank'

Foto: Privātais arhīvs
Martā FKTK padome piemēroja AS "Baltic International Bank" un tās valdes priekšsēdētājai Ilonai Guļčakai soda naudu – bankai 1 100 000 eiro un valdes priekšsēdētājai 25 000 eiro apmērā. Banku regulatora ieskatā banka nebija pievērsusi īpašu uzmanību vairākiem klientu veiktajiem sarežģītiem, savstarpēji saistītiem darījumiem, tostarp nebija noskaidrojusi naudas izcelsmi un savlaicīgi atklājusi aizdomīgu darījumu shēmu ar valūtas maržinālās tirdzniecības darījumiem.

Publiskajā paziņojumā uzraugs toreiz norādīja, ka "Baltic International Bank" savu darbību orientē uz ārvalstu tirgiem, kas var būt pakļauti paaugstinātam riskam, tāpēc bankai īpaši būtiski nodrošināt atbilstošu klientu izpēti, uzraudzību un iekšējās kontroles sistēmas efektīvu darbību.

Attiecībā uz Guļčakas atbildību uzraugs secināja, ka viņa nebija atbilstoši un savlaicīgi rīkojusies, lai novērstu bankas iesaistīšanos aizdomīgos darījumos, tādējādi pakļaujot banku noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un reputācijas riskam.

Pēc FKTK paziņojuma banka informēja, ka respektē komisijas lēmumu par soda piemērošanu, norādot, ka stabili finanšu rādītāji un iepriekšējo gadu peļņa ļauj samaksāt uzlikto sodu.

Banka skaidroja, ka lēmums tās klientus un ikdienas darbu nekādi neietekmēs, piemetinot, kalēmums attiecas uz klientu pagātnes darījumu izvērtēšanas un dokumentēšanas nepietiekamību.

'ABLV Bank'

Foto: LETA
FKTK pārbaudēs bija konstatējusi pārkāpumus un maija beigās piemēroja 3,17 miljonu eiro sodu AS "ABLV Bank", kā arī izteica brīdinājumu atbildīgajam bankas valdes loceklim Aleksandram Pāžem.

Banku uzraugs toreiz paziņoja, ka banka iepriekšējos gados nav atbilstošā apjomā nodrošinājusi atsevišķu klientu darījumu ekonomiskās būtības un tiesiskā mērķa pārbaudi un dokumentēšanu. FKTK uzskatīja, ka banka pietiekamu uzmanību nav pievērsusi klientam netipiski lieliem, sarežģītiem vai savstarpēji saistītiem darījumiem, kā arī nav veikusi atsevišķu klientu darījumu pastiprinātu uzraudzību padziļinātās izpētes ietvaros.

'Trasta Komercbanka'

Foto: LETA
Martā Eiropas Centrālā banka (ECB) pieņēma lēmumu anulēt AS "Trasta komercbanka" licenci. ECB lēmumu pieņēma pēc FKTK ierosinājuma, jo banka ilgstoši pieļāva nopietnus pārkāpumus vairākās svarīgās bankas darbības jomās, toreiz informēja banku uzraugs.

Komisija uzskatīja, ka banku nav iespējams glābt sabiedrības interesēs. Par pārkāpumiem FKTK jau šā gada janvārī bankai piemēroja Kredītiestāžu likumā paredzētos instrumentus, nosakot tai darbības ierobežojumus. Bankas akcionāri ilgstoši nebija spējuši palielināt bankas kapitālu, līdz ar to banka neievēroja regulējošās prasības, ko nosaka Eiropas Savienības regula un Kredītiestāžu likums, vēstīja FKTK.

FKTK bija secinājusi, ka banka ilgstoši strādāja ar zaudējumiem, bet tās biznesa modelis nebija dzīvotspējīgs, tāpat tā nebija spējusi izstrādāt reālajai situācijai atbilstošu darbības stratēģiju. Bankas darbībā konstatēti arī ilgstoši trūkumi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā.

Vēl 2015. gada augustā FKTK izteica brīdinājumu bankai un tās valdes priekšsēdētājam Gundaram Griezem un valdes locekļiem Viktoram Ziemelim un Mārim Fogelim par nepilnībām tādu kredītiestādei būtisku risku kā reputācijas un kredītrisks izvērtēšanā atsevišķos darījumos.

Savukārt 2015. gada decembrī Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) darbinieki aizdomās par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu aizturēja divus "Trasta komercbankas" darbiniekus, liecināja portāla "Delfi" rīcībā esoša informācija.

Bankas publiskotais finanšu pārskats liecināja, ka 2015. gadā "Trasta komercbanka" pēc provizoriskiem datiem, strādājusi ar zaudējumiem 4,663 miljonu eiro apmērā, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2014. gadā. Savukārt "Trasta komercbankas" grupa pagājušo gadu noslēgusi ar zaudējumiem 6,205 miljonu eiro apmērā, kas ir samazinājums gandrīz 2,3 reizes.

Vienlaikus bankas vadība uzsvēra, ka, pateicoties pirmskrīzes gadu piesardzīgai dividenžu izmaksas politikai, "Trasta komercbankas" rīcībā esot 10,9 miljoni eiro kapitāla rezerve nesadalītās peļņas veidā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!