Ārvalstu noguldījumu apjoms Latvijā šobrīd ir 3,1 miljards eiro, intervijā "Latvijas Avīzei" teica Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš.
Piemēram, šā gada jūlijā vietējie noguldījumi Latvijas bankās veidoja 12,5 miljardus eiro, kamēr pārējie – 5,1 miljardu eiro.
Nauda aizplūdusi uz Austrumeiropu, Rietumeiropu un ASV. Lielākie virzieni ir Krievija, Čehija, Slovākija, mazāk – Polija, Vācija, Šveice, Luksemburga, Lielbritānija.
Putniņš laikrakstam paskaidroja, ka 2018. gads bankām bija grūts un sarežģīts, kas nav bijis virzīts uz banku izaugsmi, bet uz risku mazināšanu un biznesa sašaurināšanu.
"Mums kopš 2015. gada bija piecu gadu plāns, kā mazināt potenciālos riskus, kas tiek saistīti ar lielu ārvalstu noguldījumu īpatsvaru kādā valstī. Plānots bija palēnināt ārvalstu naudas apgrozījumu un lai bankām nebūtu tikai ārzemju klientu ātro transakciju bizness. Plāns bija realizēt šo kritumu lēzenāk, pakāpeniskāk. Tas, kas februārī notika ar "ABLV Bank", pārvilka svītru šiem plāniem, un mēs bijām spiesti reaģēt uz apkārtējo vidi. Tomēr svarīgi ir pateikt, ka "ABLV Bank" un citu banku klienti izmantoja tādas juridiskās formas un veica tādus darījumus, kādi Latvijā bija atļauti, piemēram, tagad aizliegtās čaulas kompānijas. Rīkoties vajadzēja zibenīgi, un tādā ziņā tā bija dramatiska situācija," teica Putniņš, piebilstot, ka aptuveni 9000 grūti kontrolējamās čaulās bijuši aptuveni 200 miljoni eiro.
Jau vēstīts, ka februāra vidū Latviju satricināja divi skandāli finanšu sfērā, iegūstot ļoti plašu rezonansi visā pasaulē – ASV paziņojums par sankcijām pret "ABLV Bank" un Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšana aizdomās par kukuļņemšanu. Tam sekoja "ABLV Bank" darbības apturēšana un lēmums par pašlikvidāciju.
Tāpat šā gada augustā Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas "Moneyval" ziņojums noteica, ka Latvijai nu ir piemērots pastiprināts kontroles režīms. Ziņojuma par Latviju kopsavilkumā skaidrots, ka kontroles režīms pastiprināts, jo Latvija saņēmusi zemu vai vidēju novērtējumu pēc vairākiem efektivitātes kritērijiem. "Moneyval" Latvijas rīcību atzīst par mazefektīvu divās jomās – patiesā labuma guvēju noteikšanā un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
