Foto: F64

Pašlaik lielākā ārvalstu klientu apkalpošanas segmentā strādājošā Latvijas banka AS "Rietumu banka" pirmajā ceturksnī piedzīvojusi būtisku noguldījumu apjoma un aktīvu apmēra samazinājumu, par bankas pamata valūtu noteikusi eiro un sākusi atteikties no ārzonās reģistrētiem augsta riska klientiem, kā arī sākusi slēgt visas ārvalstu pārstāvniecības. Banka nomainījusi valdes priekšsēdētāju un atlaidusi vairāk nekā 150 darbiniekus, teikts auditētajā 2017. gada finanšu pārskatā.

"Rietumu banka" apņēmusies izstrādāt jaunu darbības stratēģiju un ir pārliecināta, ka spēs darboties arī pēc biznesa modeļa maiņas, vienlaikus bankas vadība atzīt, ka pastāv vairāki riski. Arī revidents norāda uz būtisku nenoteiktību, kas saistīta ar tiesiskā regulējuma maiņu Latvijā, bankas spēju veiksmīgi ieviest iecerētās darbības pārmaiņas, iespējamām soda naudām un Francijā notiekošo tiesvedību.

Atbilde ASV izraisītajām pārmaiņām tirgū

ASV valdības pārstāvji ir pieprasījuši nekavējoties veikt izmaiņas banku komercdarbības modeļos ar mērķi samazināt nerezidentu noguldījumu apmēru un klientu skaitu Latvijas bankās un uzlabot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēmas - savā 2017. gada pārskatā situāciju Latvijas tirgū raksturo "Rietumu banka".

Jāatgādina, ka finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) secinājums par nepieciešamību strauji samazināt nerezidentu apkalpošanas biznesu Latvijas bankās un nodrošināt, lai nerezidentu noguldījumu apmērs Latvijas bankās tiktu samazināts līdz 5% no kopējā depozītu īpatsvara, sekoja pēc ASV Finanšu ministrijas sekretāra vietnieka pretterorisma jautājumos Maršala Bilingslija vizītes Latvijā. Savukārt šī vizīte notika neilgi pēc tam, kad ASV Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls jeb FinCEN bija publicējis ziņojumu ar priekšlikumu liegt uzturēt "ABLV Bank" labā ASV dolāru korespondentkontus, kā rezultātā tobrīd lielākās nerezidentu biznesā strādājošās Latvijas bankas darbība tika paralizēta un bankas akcionāri īsā laikā sprīdī tika novesti līdz lēmumam par kredītiestādes pašlikvidāciju.

Nupat politiķi pieņēma likuma grozījumus, kas liegs bankām uzturēt divām pazīmēm atbilstošu čaulas veidojumu kontus, tādējādi bankām pāris mēnešu laikā jāatvadās no šiem augsta riska klientiem. Savukārt nerezidentu segmentā strādājošajām bankām jādomā, vai un kā tās būs gatavas turpināt darbu jaunajos apstākļos.

Aizplūdušie noguldījumi

"Rietumu bankas" piesaistīto noguldījumu un klientu norēķinu kontu atlikumu apmērs šogad pirmajā ceturksnī samazinājās līdz 1,5 miljardiem eiro salīdzinājumā ar 2,4 miljardiem eiro pērn gada nogalē. Banka norāda, ka, pateicoties piesardzīgai likviditātes pārvaldības politikai, šo līdzekļu aizplūdi banka ir veiksmīgi pārcietusi un bankai joprojām ir spēcīga likviditātes pozīcija.

Pērn "Rietumu bankas" piesaistīto noguldījumu un norēķinu kontu atlikumu apmērs samazinājās par 15% līdz 2,36 miljardiem eiro. Pērn gada beigās 269,45 miljoni eiro bija noguldījumi no Latvijas, 841,38 miljoni eiro - no citām OECD valstīm, 1,25 miljardi eiro – no valstīm, kas neietilpst OECD.

"Rietumu bankas" aktīvu kopsumma šogad pirmajā ceturksnī samazinājās par 28%. Tomēr pirmo ceturksni banka noslēgusi ar peļņu.

Paveiktais un plāni

"Rietumu banka" gada pārskatā raksta, ka tā apņēmusies izstrādāt un ieviest būtiskas izmaiņas bankas stratēģijā. Banku uzraugs sagaida no "Rietumu bankas" stratēģiju un biznesa plānu, kurā paredzēts būtiski samazināt bankas riska darījumus un komercattiecības ar klientiem, kas nav Latvijas rezidenti.

Banka arī izklāsta, kas paveikts, reaģējot uz prasībām atteikties no riskantu klientu apkalpošanas.

13. martā banka nolēma pārkonvertēt uz eiro visus klientu kontu ASV dolāru atlikumus.

19. martā banka pieņēma lēmumu pārklasificēt vairāk nekā 4000 no tās korporatīvajiem klientiem no "augsta riska" kategorijas uz "aizliegta riska" kategorija, kas nozīmē, ka ar šādu klientu bankai jāpārtrauc attiecības divu mēnešu laikā. "Aizliegta riska" kategorijā ietvertie klienti nedrīkst veikt darījumus. "Aizliegta riska" konta slēgšana saistīta ar palielinātām atbilstības prasībām. Šādi klienti veido aptuveni divas trešdaļas no visiem bankas korporatīvajiem klientiem, kas nav Latvijas rezidenti. Vairums šo klientu ir reģistrēti ārpus Eiropas Savienības un OECD valstīm ārzonas jurisdikcijās.

Aprīļa beigās bankas padome iecēla jaunu valdes priekšsēdētāju – Rolfu Fulsu, kurš iepriekš bija bankas valdes loceklis. Līdz tam bankas valdes priekšsēdētājs bija Aleksandrs Pankovs, kuram Francijā ierosinātā krimināllietā pērnvasar Parīzes tiesa piesprieda četru gadu nosacītu cietumsodu, bet "Rietumu bankai" tika piespriests 80 miljonu eiro naudas sods. Banka iesniegusi apelācijas sūdzību. Savukārt Pankovs turpina darbu "Rietumu bankā" un uzraudzīs stratēģiskos darbības virzienus.

"Rietumu banka" pašlaik slēdz visas tās pārstāvniecības.

"Rietumu banka" plāno nākotnē veidot finansējumu no uzkrājumu kontiem un ieguldījumu bankas produktiem, kas sniegti privātiem klientiem un Eiropas Savienībā un OECD reģistrētiem klientiem. Kreditēšanu banka plāno nākotnē balstīt uz uzņēmumu kreditēšanu un ieguldījumu produktiem Baltijas valstīs. Plānots paplašināt pašreizējo aktīvu pārvaldības un e-komercijas darbību.

Banka daudzus gadus ir uzturējusi ļoti zemu izmaksu un ienākumu attiecību un plāno turpināt taupības pasākumus, lai palielinātu ienesīgumu.

Bankas vadība uzskata, ka īstenotie pasākumi un nākotnē paredzētās izmaiņas biznesa modelī un stratēģijā ir pietiekamas, lai nodrošinātu bankas turpmāku veiksmīgu darbību. Banka veikusi vairākus stresa testus, un nevienā no scenārijiem bankas likviditātes vai kapitāla pietiekamības rādītāji nenokritās zem uzrauga noteiktā līmeņa.

Kredītiestādes vadība uzskata, ka pasākumiem, kas tiek veikti, lai fundamentāli mainītu komercdarbības modeli, nebūs ietekmes uz bankas finanšu vai darbības stabilitāti. Tomēr darbības modeļa pārveide ietekmēs izdevumu un ieņēmumu struktūru, un tās rezultātā būs nepieciešamas izmaiņas galvenajos biznesa procesos. Izmaiņas klientu bāzē ļaus bankai būtiski samazināt atbilstības un reputācijas riskus.

"Rietumu bankas" pagājušā gada finanšu pārskati sagatavoti saskaņā ar darbības turpināšanas principu.

Riski

Vienlaikus bankas valde norāda uz vairākiem nenoteiktības avotiem: bankas spēja īstenot pasākumus, lai mazinātu regulatīvos, atbilstības un reputācijas riskus; bankas spēja demonstrēt jaunā komercdarbības modeļa dzīvotspēju, ieskaitot īstenot administratīvo izdevumu samazinājumu; iespējamas soda nauda un/vai sankcijas, kas varētu tikt uzliktas, ņemot vērā, ka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai pašlaik tiek pievērsta pastiprināta uzmanība; tiesvedība, kurā iesaistīta banka.

Arī bankas revidents "KPMG Baltics" norāda uz nenoteiktību saistībā ar bankas spēju turpināt darbību. Revidents vērš uzmanību, ka bankas spēja turpināt darbību nākotnē ir atkarīga no tā, vai veiksmīgi izdosies ieviest pasākumus, lai pielāgotos pārmaiņām Latvijas finanšu sektorā, kā arī, vai šos pasākumus apstiprinās kā vietējais regulators, tā starptautiskie regulatori.

Bankas darbību var negatīvi ietekmēt izmaiņas regulatīvajā un likumdošanas vidē, kā arī nākotnē regulatoru uzliktas soda naudas un/vai sankcijas. Saistībā ar Francijā notiekošo tiesvedību banka veikusi uzkrājumus 20 miljonu eiro apmērā. Tomēr summas, kuras bankai faktiski tiktu uzlikts par pienākumu maksāt, varētu būtiski pārsniegt atzīto uzkrājumu apjomu, norāda revidents.

Francijā banka ir apsūdzētais tiesas lietā par iespējamu iesaisti izvairīšanās no nodokļu nomaksas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā vainu pastiprinošos apstākļos. 2017. gada jūlijā Parīzes tiesas nolēmumā teikts, ka banka ir vainīga noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā vainu pastiprinošos apstākļos, sniedzot palīdzību noziedzīgi iegūtu līdzekļu izvietošanā, slēpšanā un konvertēšanā. Tiesa uzlika bankai pienākumu samaksāt sodu 80 miljonu eiro apmērā krimināllietas ietvaros un solidāri ar vairāk nekā 20 apsūdzētājiem samaksāt sodu 10,11 miljonu eiro apmērā Francijas valstij. Bankai uzdots pārtraukt darbību Francijā uz pieciem gadiem. Banka iesniegusi apelācijas sūdzību, kuras izskatīšanas datums nav noteikts. Banka uzskata, ka summas, kuras tai uzlikts par pienākumu samaksāt, ir pārspīlētas un nepamatotas. Tomēr saistībā ar šo tiesvedību banka izveidojusi uzkrājumus 20 miljonu eiro apmērā.

Cīņa ar netīro naudu

"Rietumu banka" pagājušajā gada pārskatā apraksta pēdējos gados paveikto, lai mazinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskus.

Pērnvasar banka un Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) noslēdza administratīvo līgumu tā dēvētajā Ziemeļkorejas lietā. Bankai tika piemērota soda 1,57 miljonu eiro soda nauda, kā arī tika izteikti brīdinājumi par naudas atmazgāšanas novēršanu atbildīgajiem valdes locekļiem. Saskaņā ar administratīvo līgumu bankai ir pienākums līdz šā gada augusta beigām veikt ieguldījumus un uzlabot iekšējās kontroles sistēmu.

Savukārt 2016. gadā pārbaudi bankā veica ASV kompānija "Navigant Consulting". Pārbaudes rezultātā bankas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un sankciju programmas atbilstība tika novērtēta kā zema līdz vidēja, kas nozīmē – bankas atbilstības un sankciju programma atbilst atsevišķām, bet ne visām ASV prasībām. Bankai tika sniegti ieteikumi, lai izstrādātu, ieviestu un ievērotu ASV prasības un vadlīnijas. 2017. gada janvārī FKTK tika iesniegts rīcības plāns uzlabojumu ieviešanai, un līdz šim banka ieviesusi apmēram 85-90% no saņemtajiem ieteikumiem. "Rietumu banka" prognozē, ka rīcības plāns tiks pilnībā īstenots līdz 2018. gada beigām.

Pērn novembrī banka nolīga ārējo revidentu, lai tas izvērtē, vai bankas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas atbilstības programma atbilst vietējo normatīvo aktu un starptautisko noteikumu prasībām un praksei, pārbauda, vai banka ievēro starptautiskās un vietējās sankciju programmas, kā arī pārbauda bankas IT sistēmu atbilstību. Pārbaude ir pabeigta, un banka vēl gaida pārbaudes ziņojumu.

Kā ziņots, "Rietumu bankas" aktīvu apmērs samazinājās jau pērn. 2017. gada beigās bankas aktīvu apjoms bija 2,99 miljardi eiro, 2016. gada beigās – 3,47 miljardi eiro.

Pēc aktīvu apmēra "Rietumu banka" 2017.gada beigās bija piektā lielākā banka Latvijā.

Bankas lielākie īpašnieki ir SIA "Esterkin Family Investments" (33,12%), Maltas kompānija "Boswell (International) Consulting Limited" (33,11%), kā arī SIA "Suharenko Family Investments" (17,34%). "Esterkin Family Investments" vienīgais īpašnieks ir Leonids Esterkins, bet "Suharenko Family Investments" vienīgais īpašnieks ir Arkādijs Suharenko.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!