Premjerministrs Krišjānis Kariņš sacīja, ka finanšu sektora uzraudzība patlaban ir sakārtota, taču nākotnē uzsvars jāliek uz sektora attīstību.
Plānā ietverto pasākumu mērķis ir turpināt atbalstīt inovatīvu un pieejamu finanšu sektoru, kas sekmē un atbalsta ilgtspējīgu tautsaimniecības attīstību, nosakot šādus prioritāros attīstības virzienus: finansējuma pieejamība un investīciju iespējas; digitalizācija un inovatīvu pakalpojumu pieejamība; ilgtspējīgas finanses.
Efektīvs finanšu sektors ir nozīmīgs faktors tautsaimniecības attīstībai, lai spētu novirzīt finansējumu tiem uzņēmumiem, kuri ir labi kapitalizēti, pārvaldīti un godprātīgi veic nodokļu samaksu, un vienlaikus stimulēt arī uzkrājumu veidošanu, dodot iespēju brīvajiem līdzekļiem pelnīt. Jāsecina, ka šobrīd Latvijas finanšu sektora spēju šo funkciju veikt nevar novērtēt kā pilnībā efektīvu. Kredītiestādes joprojām ir galvenais finansējuma avots, savukārt kapitāla tirgus un citi alternatīvi finansējuma avoti ir mazāk attīstīti, teikts plānā.
Ekonomikas atveseļošanās lielā mērā būs atkarīga tieši no Covid-19 turpmākās izplatības. Vīrusa izplatības seku novēršana un finansējuma pieejamība nākotnē būs svarīgākie faktori, lai esošā recesija nekļūtu par ekonomisku depresiju. Latvijas finanšu sektors ir spējis efektīvi reaģēt - Covid-19 laikā tika operatīvi pieņemti moratoriji (atlikto saistību summa pārsniedz 1 miljardu), lielākā daļa pakalpojumu tika nodrošināta attālināti, senioriem tika sniegta iespēja rēķinu apmaksu veikt pa telefonu utt. Ilgtermiņā svarīga būs politikas normalizācija un patstāvīgi funkcionējoša ekonomika, un līdz ar to arī finanšu sektora spēja efektīvi nodrošināt finansējuma pieejamību, jo īpaši MVU, ko pandēmija skārusi vissmagāk, norāda FM.
Plānā aptverti dažādas finanšu sektora jomas, sākot no finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem, līdz pat bankām un kapitāla tirgiem.
