Bekers šā gada februārī pārdevis bankas akcijas 3,6 miljonu dolāru vērtībā. Kopumā pēdējo divu gadu laikā viņš pārdevis akcijas 29,5 miljonu dolāru vērtībā. Akciju cena, par kādām viņš pārdevis vērtspapīrus, svārstījās no 287 dolāriem līdz 589 dolāriem par akciju, raksta CNBC.
Turklāt "Smart Insider" ziņo, ka viņš no bankas vadības nav bijis vienīgais, kas veicis šādus darījumus, un šādi rīkojušies arī citi vadītāji un direktori, kopējai pārdoto akciju vērtībai sasniedzot 84 miljonus dolāru.
Šī informācija izraisījusi kritiku par bankas vadības rīcību. Demokrāts Ro Hanna no Kalifornijas, kur bāzējās banka, uzsvēris, ka Bekeram jāatdod nauda noguldītājiem, raksta CNBC.
Bekers akciju pārdošanu veica saskaņā ar laicīgi izveidotu programmu un informācija par vēlmi pārdot akcijas tika iesniegta 26. janvārī. ASV Vērtspapīru un biržu komisijas noteikumi paredz personām, kam pieejama iekšējā informācija, ieplānot akciju pārdošanu mēnesi iepriekš, lai mazinātu bažas par tirdzniecību saistībā ar iekšējās informācijas pieejamību.
Tomēr Bekers paspēja pārdot akcijas laicīgi, jo ASV Vērtspapīru un biržu komisija izveidojusi jaunus noteikumus, kas stājās spēkā šā gada 27. februārī un paredz 90 dienu pauzi starp pieteikuma iesniegšanu un pirmo darījumu. Saskaņā ar jaunajiem nosacījumiem Bereka darījumi, kas notika tikai mēnesi pēc pieteikuma iesniegšanas, nebūtu notikuši.
ASV Vērtspapīru un biržu komisija pēdējā laikā pievērsusi lielāku uzmanību šādiem gadījumiem. Pirms neilga laika tās pārstāvji apsūdzēja veselības jomas uzņēmuma "Ontrak" vadītāju Terenu Peizeru par tirdzniecību, izmantojot iekšējās informāciju, jo viņš pārdeva akcijas 20 miljonu dolāru vērtībā, pirms to cena nokritās par 44%. Apsūdzībā tiek apgalvots, ka Peizers zināja par gaidāmo lielākā klienta zaudējumu, kad 2021. gada maijā iesniedza akciju pārdošanas plānu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
