Patērētāja kreditēšanas līgumu nebūs iespējams noslēgt no plkst. 23:00 līdz 07:00.
Deputāti arī atbalstījusi priekšlikumu, kas paredz noteikt, ka turpmāk kredīta kopējās izmaksas patērētājam nedrīkstēs pārsniegt 0,25% dienā no kredīta pamatsummas. Kredīta kopējās izmaksas patērētājam ir procenti, komisijas nauda, nodevas un jebkādi citi maksājumi, kas patērētājam jāmaksā saistībā ar kreditēšanas līgumu un kas ir aizdevējam zināmi, izņemot zvērināta notāra izmaksas, komisijas sēdē informēja Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvji.
Ierobežojumus 0,25% apmērā nepiemēros kredītiem, kuru summa būs mazāka par 100 eiro, kā arī gadījumos, kad kā nodrošinājums tiek ieķīlāta kāda lieta. Savukārt, ja kredīta atmaksas termiņš nepārsniedz trīs mēnešus, ar to saistītā maksājumu summa nedrīkstēs pārsniegt sākotnēji izsniegtā kredīta pamatsummu. Šis noteikums neattieksies tikai uz kredītiem, kuriem kā nodrošinājums tiek ieķīlāta kāda lieta.
Tāpat no aizņēmēja nevarēs pieprasīt nokavējuma procentus, ja to apmērs kreditēšanas līgumā būs noteikts lielāks par 36% virs aizņēmuma likmes gadā.
Pēc Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāja Romāna Naudiņa (NA) teiktā, šie ierobežojumi atrisinās patērētājiem tik jautājumus ātro kredītu jomā. "Paredzams, ka līdz ar šīm izmaiņām nebūs iespējama situācija, kad parādsaistības „astronomiski" izaug no 100 līdz 1000 eiro un cilvēki tiek ierauti tā saucamo ātro kredītu parādu verdzībā," viņš min.
Slēdzot distances līgumu, kredītu turpmāk varēs atmaksāt pa daļām proporcionāli līguma termiņam, kā arī procentu un pamatsummas apmēram ne retāk kā reizi mēnesī. Tas gan neattieksies uz aizdevumiem, kuru atmaksas termiņš ir īsāks par vienu mēnesi.
Saistībā ar ātrajiem kredītiem patērētāji visbiežāk sūdzas par augstajiem procentiem, maksātspējas neizvērtēšanu, nesamērīgām sankcijām, kā arī neatrisināmu kopējo parādu slogu, minēja EM.
Plānots, ka Saeima Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumus otrajā lasījumā skatīs 23.aprīlī.
Jau vēstīts, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija iepriekš neatbalstīja priekšlikumu par nebanku kreditētāju uzraudzības nodošanu Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK).
