Attīstītāks kapitāla tirgus var risināt finansējuma pieejamības problēmu, uzsver eksperti
Foto: Pixabay

Lai arī Latvijā novērojama pieaugoša uzņēmumu interese par finansējuma piesaisti ar obligāciju emisiju palīdzību, Latvijas parādu vērtspapīru tirgus joprojām ir maz attīstīts, un salīdzinoši maz uzņēmumu izvēlas piesaistīt līdzekļus, emitējot obligācijas, stāsta "Signet Bank" eksperti Kristiāna Janvare un Edmunds Antufjevs.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pēc ekspertu aplēsēm 2020. gada beigās kopējais "Nasdaq CSD" reģistrēto Baltijas korporatīvo obligāciju tirgus apmērs bija ap 1,1 miljardi eiro, no kuriem nepilnus 40% jeb 420 miljonus eiro veidoja Latvijas uzņēmumu emitētās obligācijas, aptuveni pusi - Igaunijas, bet salīdzinoši mazāku daļu – Lietuvas uzņēmumu emitētās obligācijas.

Latvijā lauvas tiesu veido valsts kapitāla uzņēmumu "Latvenergo" un "Altum" obligācijas, kā arī banku un nebanku finansētāju emitētie vērtspapīri, savukārt citu uzņēmumu obligāciju emisijas veido vien ap 20% no Latvijas korporatīvo obligāciju tirgus.

"Šajā kontekstā liels prieks par "Elko Grupas" obligāciju emisiju šī gada sākumā, kad grupa caur obligācijām piesaistīja 20 miljonus eiro apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, un investoru pieprasījums divas ar pusi reizes pārsniedza piedāvājumu. Ceram, ka "Elko" pozitīvais piemērs iedrošinās arī citus Latvijas uzņēmumus," norāda eksperti.

Neliela daļa

Salīdzinot dažādu finansējuma piesaistes veidu popularitāti Latvijā, redzams, ka banku finansējums turpina dominēt, un korporatīvo obligāciju tirgus apmērs ir vien aptuveni 5% no banku uzņēmumu kredītportfeļa (31.12.2020). Tajā pašā laikā - banku izsniegto aizdevumu apjoms uzņēmumiem turpina samazināties (-8% 2020.gada laikā), jo ir zināma plaisa starp banku riska apetīti un uzņēmēju iespējām, īpaši paaugstinātas nenoteiktības apstākļos, tādēļ banku finansējums uzņēmumiem ne vienmēr ir pieejams pilnā apmērā visu nepieciešamo mērķu realizēšanai.

Tādēļ, pēc ekspertu domām, aktīvs korporatīvo obligāciju tirgus ir būtisks, un var palīdzēt paplašināt finansējuma iespējas Latvijas uzņēmumiem.

Eksperti novērojuši tendenci, ka šobrīd Latvijā obligāciju emisijas galvenokārt izvēlas valsts kapitāla uzņēmumi (taču arī tikai divi), kuri varētu teikt ir "citā līgā" – to emisiju apjomi ir krietni lielāki un aizņēmumu likmes – zemākas, savukārt privātajā sektorā – salīdzinoši aktīvas ir bankas un nebanku finansētāji, kamēr citu pakalpojumu sniedzēji un ražošanas uzņēmumi pārstāvēti salīdzinoši maz. Un tieši šajos segmentos ir vislielākais aktivitātes pieauguma potenciāls.

Tipiska privāto uzņēmumu obligāciju emisija Baltijā ir apjomā no 3-20 miljoniem eiro, ar termiņu 2-5 gadi. Attiecīgi par obligācijām var domāt vidēja izmēra uzņēmumi, kuru EBITDA ir vismaz 1-2 miljonu eiro apmērā. Tā kā Latvijā šādu uzņēmumu ir salīdzinoši daudz, tad potenciāls obligāciju tirgus attīstībai viennozīmīgi ir, norāda Janvare.

Papildu instruments

Visbiežāk redzams, ka Baltijā uzņēmumi obligācijas izmanto papildus bankas finansējumam – piemēram, uzņēmumam ir nodrošināts aizdevums no bankas un iztrūkstošo nepieciešamā finansējuma daļu, kuru banka nav gatava finansēt, uzņēmums finansē ar obligāciju palīdzību, kas ir pakārtotas bankai. Obligācijas ir vai nu nenodrošinātas vai arī ar nākamās kārtas nodrošinājumu aiz bankas. Šis apstāklis arī daļēji izskaidro to, kādēļ šajā segmentā finansējuma likmes Baltijā parasti ir augstākas nekā banku finansējumam - "reālā sektora" uzņēmumiem atkarībā no riska profila tās svārstās robežās starp 5-8%.

Mērķi, kuriem tiek piesaistīts finansējums ar obligāciju palīdzību ir dažādi. Visbiežāk – attīstības projektu finansēšanai, apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, esošo saistību refinansēšanai. Papildus šiem jāmin arī darījumu finansēšana (piemēram, M&A darījumi, buyout darījumi), kurus tradicionāli bankas finansē nelabprāt.

Nepietiekams nodrošinājums no banku skatu punkta bieži vien ir būtisks ierobežojums finansējuma pieejamībai uzņēmumiem, īpaši nozarēs, kuras tradicionāli ir "asset-light". Tā kā obligācijas var būt arī nenodrošinātas vai daļēji nodrošinātas, vai pakārtotas galvenajai kreditējošajai bankai, tad finansējuma apjoms nav ierobežots ar uzņēmuma nodrošinājuma vērtību, bet gan ar tā spēju apkalpot parādu. Tādēļ, atkarībā no situācijas, obligācijas var kalpot gan kā papildinājums bankas finansējumam, gan kā vienīgais aizņēmuma avots, skaidro bankas eksperti.

Savukārt, iespēja atmaksāt aizdevumu termiņa beigās var sniegt uzņēmumam zināmu naudas plūsmas atspaidu noteiktu laika periodu, kas var būt aktuāli, piemēram, aktīva investīciju perioda laikā.

Salīdzinot obligācijas ar citiem finanšu instrumentiem, piemēram, akcijām, obligāciju galvenā priekšrocība no uzņēmuma īpašnieku viedokļa ir tāda, ka pretstatā akciju emisijai, obligāciju emisijas gadījumā nenotiek uzņēmuma īpašnieku kapitāla daļu "atšķaidīšana".

"Tomēr nevar teikt, ka pieprasījums vispār nav bijis, jo redzams, ka vairāki uzņēmumi tomēr veiksmīgi piesaistījuši līdzekļus ar obligāciju emisiju palīdzību. Tajā pat laikā – viennozīmīgi var piekrist, ka šis instruments kopumā joprojām ir salīdzinoši maz izmantots, un tam ir krietni lielāks potenciāls," atzīst "Signet Bank" eksperti.

Vistas un olas problēma

Pēc viņu domām, šī zināmā mērā ir "vistas un olas" problēma. No vienas puses, iespējams vainojams nepietiekamais informācijas un izpratnes apjoms uzņēmējiem par alternatīvajiem finansējuma veidiem, kā arī gatavība piesaistīt līdzekļus kapitāla tirgos – piemēram, nav sakārtota korporatīvā struktūra, nav auditētu finanšu pārskatu vai arī vienkārši nav vēlmes sakārtot šos procesus un / vai atklāt informāciju par sevi plašākam investoru lokam. Uzņēmēji arī nereti uzskata, ka obligāciju emisija ir kaut kas ļoti sarežģīts, īpaši, ja tai seko iekļaušana biržā, kas faktiski, mūsuprāt, īsti nav taisnība, ja runa iet par alternatīvo tirgu – "First North".

No otras puses – ne visai aktīvā Latvijas investoru bāze, kas rada uzņēmumiem zināmu nenoteiktību, vai ar obligāciju palīdzību tiešām izdosies piesaistīt nepieciešamo līdzekļu apjomu, kā arī rezultējas apstāklī, ka pretstatā tam, kā tas ir valstīs ar attīstītākiem kapitāla tirgiem, vidēja izmēra emitentiem, joprojām jārēķinās ar aizņēmuma likmēm vismaz 4% apmērā. Latvijas galvenie institucionālie investori pensiju plāni praktiski neiegulda MVU uzņēmumu obligācijās - to ieguldījumu īpatsvars šajā segmentā nesasniedz pat 1% no kopējā aktīvu apjoma un ir vairākas reizes zemāks nekā, piemēram, Igaunijā, savukārt citu institucionālo investoru, piemēram, ieguldījumu fondu, kas fokusējas uz Baltijas reģionu, bāze ir maz attīstīta. Arī privāto investoru kultūra vēl tikai veidojas, lai gan tieši šajā segmentā pēdējā laikā redzam pozitīvas tendences – vērojama vietējā privāto investoru aktivitāte "Elko Grupa" un "Mogo" obligāciju emisijās).

Paredzams, ka pieprasījums pēc obligāciju emisijām tuvākajos gados augs, norāda Janvare. Attīstītāks kapitāla tirgus var kopumā risināt finansējuma pieejamības problēmu Latvijas uzņēmumiem. Šobrīd šis jautājums Latvijā ir ieguvis aktualitāti un sagaidāms, ka iestrādnes kapitāla tirgus attīstības veicināšanai nesīs zināmus augļus.

Papildus tam, krīzes apstākļos alternatīvā finansējuma pieejamības aktualitāte saasinās, jo banku finansējuma pieejamība tradicionāli pasliktinās – bankas paaugstinātas nenoteiktības apstākļos kļūst piesardzīgas, vienlaikus uzņēmumu finansiālā situācija / nodrošinājuma vērtība ir samazinājusies, kas vēl vairāk apgrūtina iespēju aizņemties, atzīst Janvare. Šādos apstākļos atsevišķiem uzņēmumiem obligāciju emisija var būt visizdevīgākais risinājums.

Jau ziņots, ka Latvijas kapitāla tirgus ir mazs, kas nozīmē mazu interesi no investoriem, ieguldītājiem un uzņēmumiem, tādēļ, lai to stiprinātu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izveidojusi desmit soļu programmu kapitāla tirgus attīstībai.

FKTK uzsver, ka nepieciešams palielināt valsts lomu kapitāla tirgus attīstībai – pensiju 2. līmeņa ieguldīšana kapitāla tirgū. Kopējie 2. līmeņa pensiju aktīvi ir aptuveni 5 miljardi eiro, un 740 miljoni eiro ieguldīti vietējā ekonomikā, bet akcijās tikai 1%. Lai to risinātu, nepieciešama kapitāla tirgus stratēģijas izstrāde, piedāvājums valsts kapitālsabiedrību iespējamai dalībai kapitāla tirgū.

Tāpat nepieciešams veicināt ieguldījumu aktivitāti Latvijas kapitāla tirgū. Pērnā gada 3. ceturksnī ar finanšu instrumentiem tika veikti 230 tūkstoši darījumi, no kuriem tikai 10% veidoja darījumi ar Latvijas finanšu instrumentiem. Viens no risinājumiem ir izvērtēt Latvijas nodokļu sistēmas konkurētspēju, īpaši Baltijas valstu vidū. Būtiski ir arī nodokļu atvieglojumu instrumenti, kas vērsti uz ieguldījumiem Latvijas kapitāla tirgū.

Vēl viens solis ir regulatīvā sloga audits un efektivizācija, jo esošie un bijušie emitenti minējuši, ka esošais regulatīvais slogs veido grūtības attīstībai. Lai to uzlabotu, nepieciešams pārskatīt Finanšu instrumentu tirgus likumu un citus emitentiem saistošo normatīvos aktus.

Ceturtais solis ir Latvijas sabiedrības finanšu pratības veicināšana par ieguldījumiem. Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības aptaujā 2019. gadā 46% atbildējuši, ka viņiem nav finanšu mērķa tuvākajam laikam. Ieguldījumu pakalpojumus izmanto 0,6% aptaujāto, un tikai 2% iedzīvotāju seko līdzi akciju tirgus norisēm.

Nākamais solis ir emitentu iespēju paplašināšana, tostarp, sniedzot kvalitatīvu informāciju, kā arī citi soļi.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

FKTK Altum Elko Grupa Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) Latvenergo
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form