Auditorkompānija norāda, ka viens no galvenajiem "Reģionālās investīciju bankas" revīzijas jautājumiem bija attīstības stratēģijas īstenošana.
Tostarp revidents min, ka 2018.gadā stājās spēkā grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā, liedzot Latvijas bankām veidot un uzturēt darījumu attiecības ar noteiktām pazīmēm atbilstošām čaulas kompānijām. Ņemot vērā, ka "Reģionālā investīciju banka" un tās grupa iepriekš sadarbojās ar čaulas kompānijām, šie notikumi lika pārskatīt gan bankas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas politiku, gan arī klientu bāzi.
Lai pielāgotu bankas biznesa modeli un klientu bāzi, "Reģionālā investīciju banka" sākotnēji izstrādāja attīstības scenāriju 2018.-2021.gadam, bet vēlāk to atjaunināja 2019.-2022.gadam. Savukārt 2021.gada februārī bankas padome apstiprināja attīstības stratēģiju 2021.-2025.gadam, kurā ietverta iepriekšējos gados gūtā pieredze, kā arī ar Covid-19 pandēmiju saistītie aspekti un izmaiņas attiecībā uz bankas turpmāko attīstību.
Auditorkompānija arī atzīmē, ka galvenais "Reģionālās investīciju bankas" attīstības stratēģijas virziens ir kreditēšanas apmēru palielināšana gan Latvijā, gan arī citās Eiropas Savienības (ES) valstīs, lielāku uzmanību pievēršot vidējiem un lieliem uzņēmumiem.
"lepriekšējos pārskata periodos, ņemot vērā, ka grupa un banka bija tikai uzsākušas attīstības stratēģijā definētā jaunā biznesa modeļa ieviešanu, nebija skaidrības par to, vai un kā grupai un bankai izdosies īstenot jauno stratēģiju. Tas liecināja par būtisku neskaidrību, kas varētu radīt ievērojamas šaubas par grupas un bankas spēju turpināt savu darbību arī nākotnē. Grupa un banka jauno attīstības stratēģiju ievieš lēnāk, nekā sākotnēji plānots. Tas nozīmē, ka stratēģijas īstenošanas process grupā un bankā turpinās un joprojām pastāv arī neskaidrība par to, vai un kā grupai un bankai izdosies šo stratēģiju īstenot," sacīts revidenta ziņojumā.
Vienlaikus bankas pagājušā gada pārskatā teikts, ka 2020.gadā "Reģionālā investīciju banka" strādāja jaunās attīstības stratēģijas ietvaros, kuras galvenais virziens ir Latvijas un ES valstu uzņēmumu kreditēšana un projektu finansēšana. "Šis darbs tika veiksmīgi veikts 2020.gadā un tiks turpināts 2021.gadā, būtiski nemainot attīstības virzienu," sacīts pārskatā.
Tāpat pārskatā norādīts, ka, līdzīgi pārējiem finanšu sektora uzņēmumiem, arī "Reģionālā investīciju banka" ir nostrādājusi 2020.gadu krīzes apstākļos Covid-19 pandēmijas dēļ. Krīze turpinās arī 2021.gadā, tajā pašā laikā 2020.gada makroekonomiskie rādītāji demonstrē pietiekami mērenu krīzes ietekmi uz banku darbību kopumā.
"Covid-19 ietekmi uz bankas kredītportfeli bankas vadība vērtē kā nebūtisku un darbības turpināšanas riskus nenesošu. 2020.gada laikā saistībā ar Covid-19 restrukturēto kredītu apmēriem nebija sistēmiski nozīmīga mēroga. Neskatoties uz to, ka bankas kredītportfelī ir vērojama noteikta statistiskā kredītu koncentrācija no Covid-19 skartajām nozarēm (tirdzniecība, transporta sektors), individuālās aizņēmēju biznesa analīzes līmenī būtiski riski nav konstatēti. Pēc kredītu analītiķu vērtējuma, 2020.gada beigās tikai četras kredītekspozīcijas par kopējo summu, kas nepārsniedz 3% no kopējā portfeļa apmēra, prasīja koriģēt uzkrājumu apmēru vai pārklasificēt no pirmā posma uz otro posmu, ņemot vērā nākotnes prognozes," teikts pārskatā.
Tajā arī norādīts, ka 2021.gads joprojām ir pārejas periods, kura laikā bankai jāapstiprina izvēlētās attīstības modeļa efektivitāte un rentabilitāte. "2020.gada darbības pieredze un veiktā pārdošanas, klientu piesaistes un apkalpošanas procesu optimizācija, bankas demonstrētais pārliecinošs Latvijas kredītportfeļa pieauguma temps, kā arī stabili kapitāla un likviditātes pietiekamības rādītāji dod bankas vadībai pamatu ar optimismu skatīties 2021.gadā un orientēties uz tālāko veiksmīgu bankas attīstības stratēģijas 2021.-2025.gadam plānu izpildi," atzīmēts pārskatā.
Aprēķinātais grupas un bankas kapitāla pietiekamības rādītājs 2020.gada 31.decembrī bija attiecīgi 27,5% un 25,64%. 2020.gada 21.aprīlī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pārrēķinājusi grupai un bankai kapitāla prasību gan individuālajā, gan konsolidācijas grupas līmenī, nosakot to 10,9% apmērā.
"2021.gadā banka neplāno būtiski palielināt kopējo riska līmeni vai atsevišķas riska ekspozīcijas savā darbībā - nerezidentu un čaulas kompāniju īpatsvars, produktu risks, ģeogrāfiskais risks un, attiecīgi, operacionālais risks pakāpeniski samazināsies. Ņemot vērā stabilus, ar riska samazināšanās tendenci, bankas reitinga vērtējuma rādītājus, 2021.gada laikā banka neredz pamatu nākotnē pārskatīt normatīvus, palielinot tos," sacīts pārskatā.
Tāpat pārskatā minēts, ka 2020.gadā kopējās ekonomiskās aktivitātes samazināšanās rezultātā bankas komisiju ienākumi samazinājās. Arī 2021.gadā banka prognozē komisijas ienākumu kritumu - par 2,8%.
"Procentu ienākumu ziņā 2020.gads bija pietiekami grūts - kritums par 27%. Pirmā reakcija uz ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijā 2020.gada martā gan biznesam, gan bankai bija diezgan radikāla - paņemt pauzi aktīvos kreditēšanas procesos. Pauze ilga praktiski trīs mēnešus. Tas bankai bija pietiekami, lai izvērtētu Latvijas tautsaimniecības makroekonomisko rādītāju kustības tendences un izstrādātu papildu mehānismus kredītu projektu vērtēšanai pret Covid-19 ietekmi. Tomēr šī pauze, kā arī kopējā Covid-19 ietekme uz Latvijas uzņēmumu gatavību investēt aizdevuma līdzekļus savā attīstībā ievērojami samazināja ieplānotos bankas kredītportfeļa noslodzes tempus - 2020.gada budžetā tika plānota apjomīgāka un agrāka kredītu izsniegšana, kas nevarēja neietekmēt plānu izpildi par ienākumiem no operacionālās darbības," klāstīts pārskatā.
Tajā arī norādīts, ka 2021.gadā banka no jauna aizdevumos plāno izsniegt 27 miljonus eiro, kamēr 2020.gadā no jauna tika izsniegti kredīti 33 miljonu eiro apmērā.
Pārskatā arī teikts, ka 2020.gada trešajā ceturksnī FKTK veica divas atsevišķas pārbaudes (pilno darbības pārbaudi un mērķa pārbaudi) bankā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riska un sankciju riska pārvaldīšanas jomā. Pirmā, bankas darbības pilnā pārbaude no FKTK puses tika pabeigta, nekonstatējot sistēmiskas neatbilstības. Pēc FKTK mērķa pārbaudes, kas veikta attiecībā uz atsevišķiem darījumiem 2017.-2018.gadā, rezultātiem 2020.gada 3.novembrī FKTK piemēroja bankai naudas sodu 473 000 eiro apmērā. FKTK un banka ir vienojušās par pasākumu plānu bankas iekšējās kontroles sistēmas stiprināšanai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā, lai nodrošinātu tās atbilstību FKTK prasībām, ko uzskata par priekšnoteikumu grupas un bankas veiksmīgai darbībai nākotnē.
"Bankas ieskatā, konstatētās nepilnības bankas iekšējās kontroles sistēmā ir pietiekami šauras un saistītas tikai ar klientu atsevišķu operāciju izpētes sarežģītību. Lieta ir slēgta, sods ir samaksāts 2020.gada 9.decembrī," teikts pārskatā.
"Reģionālās investīciju bankas" auditētā peļņa pagājušajā gadā bija 714 678 eiro, kas ir 4,2 reizes mazāk nekā 2019.gadā.
Atbilstoši "Firmas.lv" publiskotajai informācijai bankas akcionāri pērn gūto peļņu nolēmuši atstāt nesadalītu. "Tā kā bankas attīstības stratēģija paredz aktīvu bankas kredītportfeļa pieaugumu tuvākajos gados, bankai būtu svarīgi, lai tiktu atjaunots bankas atbilstošais kapitāls, kas pakāpeniski amortizēsies 2021.gadā, tuvojoties subordinēto aizņēmumu atmaksas termiņiem," teikts "Reģionālās investīciju bankas" valdes priekšsēdētāja Aleksandra Jakovļeva paziņojumā akcionāriem.
Savukārt bankas aktīvi 2020.gada 31.decembrī bija 262,072 miljonu eiro apmērā, kas ir par 8,5% jeb 24,238 miljoniem eiro mazāk nekā 2019.gada beigās, kad bankas aktīvi bija 286,31 miljons eiro.
Pēc aktīvu apmēra "Reģionālā investīciju banka" 2020.gada beigās bija devītā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākie akcionāri ir SIA "SKY Investment Holding" (37,4%), Ukrainas pilsonis Jurijs Rodins (20%), Ukrainas "Pivdennyi" (13,76%) un Marks Bekkers (10,57%).
