Augstā inflācija būtiski palielināja iedzīvotāju izdevumus, liekot ķerties pie pandēmijas laikā uzkrātajiem līdzekļiem, jaunākajā Latvijas Bankas Makroekonomisko norišu apskatā norāda centrālās bankas eksperti.
Divus gadus vērojamais mājsaimniecību noguldījumu kāpums ne vien palēninājies, bet pēdējo mēnešu laikā tie sākuši sarukt pat nominālā izteiksmē. Patēriņa izdevumu nodrošināšana, gada inflācijai jūlijā pārsniedzot 20%, samazinājusi arī kopējo iekšzemes noguldījumu atlikumu. Noguldījumu atlikuma gada pieauguma tempam esot vien 7%, reālais uzkrājumu kritums kļūst arvien straujāks, piemēram, jūlijā noguldījumu reālais samazinājums mēneša laikā bijis vismaz 2%, bet salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu – vairāk nekā 10%.
Iedzīvotāju reālo ienākumu mazināšanās, algu pieaugumam atpaliekot no inflācijas kāpuma, lielai daļai mājsaimniecību vairs neļauj veidot piesardzības uzkrājumus, lai gan vairāki faktori (piemēram, gaidāmie rekordaugstie komunālie maksājumi ziemas periodā un prognozējamās recesijas ietekme) varētu mudināt to darīt. Līdz ar to gada pieauguma temps vairāk palēninājies mājsaimniecību noguldījumiem, bet bijis svārstīgs bez redzamas sarukuma tendences uzņēmumu noguldījumiem. Jūlijā iekšzemes mājsaimniecību noguldījumu gada pieauguma temps bija 7,2%, uzņēmumu noguldījumu – 6,9% (t. sk. nefinanšu uzņēmumu noguldījumu – 10,9%).
Nominālā izteiksmē noguldījumu atlikuma kāpums pēdējo piecu mēnešu laikā – no marta līdz jūlijam – bija 2,8% (nefinanšu uzņēmumu noguldījumu – 5,7%, mājsaimniecību noguldījumu – 1,3%, t. sk. termiņnoguldījumu atlikumam sarūkot par 5,5%).
Tas liecina par nebaltai dienai veidoto uzkrājumu izlietošanas nepieciešamību vismaz daļā sabiedrības. Rudenī un ziemā gaidāmā recesija mazinās vispārējo ienākumu līmeni, tāpēc noguldījumu atlikums mazināsies.
