Foto: F64

Finanšu sektora reputācijas krīzes komunikācija sākotnēji Latvijā netika vadīta labi, bet šobrīd situācija ir uzlabojusies, sacīja "Baltic International Bank" valdes priekšsēdētāja vietnieks Viktors Bolbats.

"To, ko mēs dzirdējām sākumā, bija grūti nosaukt par labi vadītu krīzes komunikāciju. Es tomēr ticu, ka cilvēki vēlas iedziļināties lietas būtībā, detaļās, saprast, ar ko mēs īsti cīnāmies. Nedrīkst atmazgāt naudu? Protams! Nedrīkst pārkāpt likumus? Protams! Tādēļ negribas redzēt to, ka kāds iziet ārā un atzīst, ka Latvijas finanšu nozare kaut ko tādu ir darījusi 25 gadus. Tas ir jautājums par pašcieņu pašiem pret sevi! Komunikācija tagad ir labāka. Tomēr ir jāspēj rīkoties tā, lai neapšaubītu paši sevi un visu līdz šim paveikto," teica Bolbats.

Viņš norādīja, ka Eiropā divas no pamatbrīvībām ir cilvēku un kapitāla brīva kustība, tādējādi bankām ir klientu ir daudzās valstīs.

"Spēt vadīt krīzes situāciju, vienlaikus neapšaubot visu nozari, būtu cienījami. Tam ir jābūt mērķim. Piemēram, "Baltic International Bank" bilance ir 300 miljonu eiro apmērā. Tas ir liels bizness, bet neliela banka. Tādēļ jebkuras asas izmaiņas ir grūti vadāmas. Cilvēkiem var nākties strādāt garas stundas mēnešiem viena virsraksta dēļ," piebilda Bolbats.

Viņš arī atzīmēja, ka šobrīd retorika ir kļuvusi citādāka, ieņemot konstruktīvāku formu.

Tāpat Bolbats minēja, ka krīze vienmēr izgaismo tās lietas, kuras nebija izdarītas pirms krīzes, piemēram, kopīgas nozares stratēģijas trūkumu. "Desmit tā saucamās nerezidentu bankas jau Latvijā neparādījās vakar. Ja kopīga stratēģija, uz ko mēs finanšu nozarē ejam, būtu bijusi, tad arī par to varētu komunicēt krīzes situācijā. Tas tikai parāda, ka nozares attīstības stratēģijai ir jābūt gan finanšu nozarē, gan tautsaimniecībā kopumā. Tā var palīdzēt pārvarēt nākamo krīzes situāciju," pauda Bolbats.

"Baltic International Bank" pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar zaudējumiem 2,668 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš. Bankas aktīvi 2017. gada 31. decembrī bija 303,348 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,6% jeb 5,041 miljonu eiro mazāk nekā 2016. gada beigās, kad "Baltic International Bank" aktīvi bija 308,39 miljoni eiro.

Bankas lielākie īpašnieki ir Valērijs Belokoņs (69,9%) un Vilorijs Belokoņs (30,05%). Pēc aktīvu apmēra "Baltic International Bank" 2017. gada beigās bija 12. lielākā banka Latvijā, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas dati.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!