Bankās jaunu digitālo risinājumu ieviešana atkarīga no klientu vēlmes tos lietot, secina asociācija
Foto: Shutterstock

Bankās jaunu digitālo risinājumu ieviešanas ātrums un apmērs ir saistīts ar pieprasījumu pēc tiem un klientu vēlmi tos ikdienā lietot, atzina Latvijas Komercbanku asociācijas Digitālās transformācijas komitejā, komentējot iepriekš auditorkompānijā "Deloitte" vēstīto, ka Latvijā bankas digitālo tehnoloģiju attīstībai nepievērš pietiekamu uzmanību.

Latvijas Komercbanku asociācijas Digitālās transformācijas komitejas līdzpriekšsēdētājs un "SEB bankas" digitālas attīstības vadītājs Iļja Nogičevs atzīmēja - komentāriem par to, ka Latvijā netiek pievērsta pietiekama uzmanība digitālo tehnoloģiju attīstībai finanšu jomā, nevar piekrist.

"Pēdējo gadu laikā Latvijas iedzīvotāji saņēmuši virkni jaunu risinājumu, kas atvieglo ikdienas finanšu jautājumu risināšanu," teica Nogičevs, piebilstot, ka, piemēram, SEB pēdējā gada laikā ieviesusi virkni jaunu digitālo risinājumu gan privātpersonām, gan uzņēmumiem visā Baltijā, kā arī SEB bija viena no pirmajām bankām Eiropā, kas sāka piedāvāt klientiem zibmaksājumus.

Viņš arī minēja, ka, runājot par digitalizācijas attīstību, ir ļoti svarīgi neaizmirst gan likumdošanas aspektu, gan arī patērētāju pusi - vai klienti ir gatavi jauniem pakalpojumiem. Tostarp, piemēram, SEB, negaidot 2019.gada rudeni, būtu gatava nodrošināt standarta lietojumprogrammas saskarnes (API) atvēršanu trešajām pusēm, bet Latvijā joprojām nav pieņemts likums, kas ļautu bankai izpildīt Maksājumu pakalpojumu direktīvas (PSD2) prasības.

Asociācijas Digitālās transformācijas komitejas pārstāvis un bankas "Citadele" E-biznesa daļas vadītājs Mārtiņš Bērziņš atzīmēja, ka būtu svarīgi ar šo pētījumu iepazīties plašāk - kas tieši un ar ko tajā ir salīdzināts, jo internetbanka un mobilā lietotne ir tikai daļa no banku digitālajiem pakalpojumiem.

"Kopumā Latvijā iedzīvotājiem ir pieejams ļoti plašs dažādu banku digitālo pakalpojumu klāsts, un piedāvājums strauji palielinās. Piemēram, banka "Citadele" noteikti ir priekšā Eiropas banku vidējiem rādītājiem ar inovatīviem risinājumiem," viņš sacīja, piebilstot, ka pēdējo triju gadu laikā banka pirmā Baltijā, un arī apsteidzot daudzas citu Eiropas valstu bankas, ieviesa virkni jaunu risinājumu digitālo pakalpojumu jomā, tostarp bankas klientiem ir iespēja maksāt ne tikai ar bezkontakta kartēm, bet arī ar viedtālruni, īpašu aproci vai uzlīmi ar NFC jeb bezkontakta tehnoloģiju. Tāpat banka pirmā Baltijā ieviesa skārienjūtīgos bankomātus, iespēju iedzīvotājiem un uzņēmējiem tiešsaistē noskaidrot kredītspēju ar sev pieejamu kredīta summu un procentu likmi, maksājumu karti ar e-talona funkciju.

Bērziņš norādīja, ka investīcijas inovāciju attīstībai ir bankas "Citadele" stratēģisks virziens, un daudzās jomās tā ir priekšā ne tikai bankām Baltijā, bet arī daudzām bankām Eiropā. Pērn banka "Citadele" bankas pakalpojumu digitalizācijā ieguldīja vairāk nekā trīs miljonus eiro.

"Prakse rāda, ka bankas Latvijā spēj būt elastīgākas nekā daudzviet citur Eiropā un jaunus risinājumus spēj ieviest ātrāk, piemēram, zibmaksājumu ieviešanā Latvija šobrīd ir līdere Eiropā, spējot tik īsā laikā ieviest jauno risinājumu," uzsvēra Bērziņš, piebilstot, ka Latvijā bankas vairākos virzienos apsteidz finanšu tehnoloģiju ("FinTech") uzņēmumus un ir galvenās inovāciju ieviesējas.

Tāpat viņš norādīja, ka jaunu digitālo risinājumu ieviešanas ātrums un apmērs ir saistīts ar pieprasījumu pēc tiem un cilvēku vēlmi un gatavību jaunos risinājumus ikdienā lietot. "Arī mēs, pirms investēt kādā jaunā risinājumā, pētām, cik daudz cilvēki vai uzņēmumi tās izmantos. Redzam, ka kopumā iedzīvotāji ir atturīgi jaunu risinājumu izmantošanā un lēni maina savus paradumus. Tajā pašā laikā tie, kuri jaunos risinājumus ir izmēģinājuši, novērtē to sniegtās priekšrocības un labprāt ikdienā tos izmanto. (..) Šeit liela loma ir arī iedzīvotāju informēšanai un izglītošanai par jauno risinājumu sniegtajām iespējām," pauda Bērziņš.

Pēc viņa teiktā, kopumā Latvijā likumdošanas un pieejamo resursu jomā ir labvēlīga vide inovāciju ieviešanai. Taču bremzējošais faktors ir salīdzinoši lielais ēnu ekonomikas īpatsvars, kā rezultātā cilvēki joprojām daudz izmanto skaidru naudu un līdz ar to banku digitālo pakalpojumu sniegtās iespējas zaudē savu nozīmīgumu.

Savukārt Latvijas Komercbanku asociācijas Digitālās transformācijas komitejas līdzpriekšsēdētājs un "Swedbank" grupas Digitālās stratēģijas vadītājs Ģirts Bērziņš sacīja, ka banku nozarei pasaulē ir dažāda vēsture, un Baltijā, ņemot vērā salīdzinoši nesenus banku pirmsākumus, tieši bankas ienesa daudzus jaunus tehnoloģiskos rīkus un paradumus tautsaimniecībā un cilvēku dzīvēs.

"Mūsdienu banku nozarē, sevišķi Eiropā, tieši Baltija un Skandināvija ir tehnoloģisko risinājumu virzītāji masu lietotāju auditorijā. Viens no ļoti praktiskiem rādītājiem - Zviedrijā pēdējos gados digitālie risinājumi faktiski jau ir aizstājusi skaidru naudu. Kas vēl ir būtiski - banku loma ir ne tikai ieviest un piedāvāt inovatīvus risinājumus, bet arī sagatavot klientus to drošai un ērtai lietošanai, atbalstīt viņus šo risinājumu apgūšanā. Tas ir īpaši būtiski, ņemot vērā gan banku lielo klientu loku, gan to, ka banku nozarē runa ir par cilvēku naudu, finanšu stabilitāti un drošību," sacīja Bērziņš.

Vienlaikus viņš arī atzina, ka vienmēr ir daļa cilvēku, kuri ir atvērti un ieinteresēti būt pirmie, kas ikdienā sāk lietot jaunākās tehnoloģiju priekšrocības, tomēr vairums ir gatavi izmēģināt jaunas lietas brīdī, kad no tām saredz praktisku ieguvumu. "Citiem vārdiem sakot - tikai nelielu daļu cilvēku uzrunā inovācijas pašas par sevi. Brīdī, kad inovācija ērtā un saprotamā veidā kļuva pieejama lielākai daļai iedzīvotāju, cilvēki saskata tajā ieguvumu, un līdz ar to banku virzībā jaunā tehnoloģija kļūst par jauno tirgus normu, jaunu paradumu," teica Bērziņš.

Viņš norādīja, ka banku biznesā liela nozīme ir arī atbalstam un izglītojošām aktivitātēm, jo bankas nolūks ir palīdzēt klientiem ieraudzīt nesakārtotās finanšu un drošības lietas, kā arī parādīt veidus, kā to atrisināt, apgūt jaunas "bankošanas" iemaņas un noorientēties digitālajos risinājumos.

Iepriekš auditorkompānijā "Deloitte", atsaucoties uz tās veikto pētījumu, kurā piedalījās 238 bankas un 10 "FinTech" uzņēmumi no 38 valstīm, informēja, ka Latvijā bankas digitālo tehnoloģiju attīstībai nepievērš pietiekamu uzmanību.

"Latvijā, līdzīgi kā daudzās citās valstīs, piemēram, Īrijā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Islandē, Lībijā un Kuveitā, bankās joprojām netiek pievērsta pietiekama uzmanība digitālo tehnoloģiju attīstībai. Pēc "Deloitte" pētījuma rezultātiem, Latvijas bankas atrodas digitālo tehnoloģiju ieviešanas un kompetenču attīstības pirmsākumos. Šie rezultāti ir skaidrojami ar ļoti ierobežotu klientiem pieejamo iespēju klāstu internetbankās un mobilajās lietotnēs, salīdzinot ar bankām, kas ir līderi tehnoloģiju apgūšanā un izmantošanā, piemēram, Krievijā, Polijā un Šveicē," pauda "Deloitte" pārstāvji.

Tāpat auditorkompānijas pārstāvji atzīmēja, ka atbilstoši aptaujas datiem Latvijā banku klienti, izvēloties starp mobilās lietotnes un internetbankas izmantošanu, priekšroku dod internetbankām jo mobilās lietotnes piedāvā tikai pamatfunkcionalitāti un vairumā gadījumu novirza klientu uz internetbanku, kas ne vienmēr ir lietojama mobilajās ierīcēs.

Pētījumā komanda, kurā bija 136 kontrolpircēji ("mystery shoppers"), atvēra kontus visās pētījumā iesaistītajās bankās un izvērtēja katras bankas piedāvātās iespējas internetbankā un mobilajā lietotnē. Tāpat aptaujāti vairāk nekā 8000 klientu, lai izprastu viņu paradumus un vēlmes katrā no tirgiem, kā arī lai salīdzinātu tās ar banku klientiem piedāvāto iespēju klāstu konkrētajā tirgū.

Source

LETA

Tags

Baltija Citadele Latvijas Komercbanku asociācija SEB Swedbank
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus