Pēc valdības sēdes finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) žurnālistiem sacīja, ka valdība vienprātīgi atbalstīja likuma grozījumus, kas paredz, ka bankām būs jāpārtrauc sadarbība ar divām pazīmēm atbilstošām čaulas kompānijām, un kas paredz izveidot jaunu sadarbību starp bankām un valsts institūcijām.
Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) uzskata, ka likuma grozījumi Saeimā tiks pieņemti ātri. Finanšu ministrei uzticēts noskaidrot, vai iespējams vienas dienas laikā likumprojektu izskatīt gan pirmajā, gan galīgajā lasījumā. Vaicāts, kāpēc tāda steiga, premjers skaidroja, ka steigas nav, bet panākta vienošanās likuma grozījumus pieņemt līdz maijam.
Premjers skaidroja, ka jautājums otrdien tika skatīts Ministru kabineta sēdes slēgtajā sadaļā, jo ministri uzklausīja banku uzraudzības iestādes analīzi par finanšu sektorā notiekošo. Banku uzrauga sniegtā informācija liecina, ka jau tagad bankas strauji samazina riskanto klientu apjomu, informēja Reizniece-Ozola. Viņa arī vērsa uzmanību, ka grozījumi NILLTFNL nav vienīgais solis, lai mazinātu riskus Latvijas banku sektorā. Ir 22 pasākumu plāns, kas tiks īstenots.
Finanšu ministrija (FM) skaidro, ka aizliegums attieksies uz divām pazīmēm – nav saimnieciskās darbības un nav prasības iesniegt finanšu pārskatus, jo tieši minētās divas pazīmes raksturo nozīmīgākos naudas atmazgāšanas riskus.
Latvijas Banka gan mudinājusi skaidrot, kāpēc likuma grozījumiem izvēlēts tieši šāds risinājums, jo šādā gadījumā ir iespēja, piemēram, turpināt sadarbību ar veidojumu, kas neveic faktisku saimniecisku darbību, bet tikai formāli nodrošina finanšu pārskatu un telpu esamību.
FM skaidro, ka ar izstrādātajiem likuma grozījumiem tiks samazināts paaugstināta riska darījumu skaits ar īpaši augsta riska klientiem un tiks samazinātas iespējas izmantot Latvijas finanšu sistēmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu plūsmai.
Pašlaik lielāko daļu no noziedzīgi iegūtu līdzekļu augsta riska ekspozīcijas veido banku sniegtie maksājumu pakalpojumi. FKTK apkopotie dati liecina, ka čaulas kompāniju īpatsvars pret kredītapgrozījumu jeb pret ienākošajiem maksājumiem nerezidentu banku segmentā ir 44,5%. Šie dati gan ietver informāciju par čaulas veidojumiem, kuri atbilst kaut vienai no NILLTFNL definētajām čaulas veidojuma pazīmēm.
Patlaban nav īsti skaidrs, uz cik lielu daļu no Latvijas bankās atvērtajiem čaulas uzņēmumu kontiem attieksies valdības atbalstītā likuma grozījumu redakcija, kāda daļa no pastkastīšu uzņēmumu maksājumu plūsmas caur Latvijas bankām izzudīs pēc likuma stāšanās spēkā un kādā apjomā varētu samazināties ārvalstu klientu noguldījumu apjoms.
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš 21. martā preses konferencē atzina, ka likumu grozījumu ietekme uz banku sektoru būs atkarīga no likumprojekta galīgās redakcijas, taču jebkura risinājuma gadījumā no Latvijas banku sistēmas aizplūdīs vairāki miljardi eiro. Šī nauda ir pieprasījumu noguldījumi jeb kontu atlikumi, tādējādi tās aiziešanai nav būtiskas ietekmes uz Latvijas tautsaimniecību, uzsvēra gan FKTK vadītājs, gan finanšu ministre.
Saeima tiks lūgta izskatīt likuma grozījumus steidzamības kārtībā. Tādējādi paredzēts, ka grozījumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.
Pēc likuma stāšanās spēkā bankām 14 dienu laikā būs jāpaziņo saviem klientiem, kas atbilst iepriekšminētajām divām čaulas veidojumu pazīmēm, par darījumu attiecību izbeigšanu, bet konti būs jāslēdz 60 dienu laikā no likuma grozījumu stāšanās spēkā brīža.
Par nepieciešamību strauji samazināt riskanto ārvalstu klientu apkalpošanu Latvijas bankās politiķi no nozares amatpersonas lēma pēc ASV vēršanās pret "ABLV Bank" un tai sekojošās ASV Finanšu ministrijas amatpersonu vizītes Latvijā.
"Mums ir viens kopīgs mērķis panākt to, lai finanšu sektors būtu stabils, ilgtspējīgs un drošs un piedāvātu tādus pakalpojumus, kas atbalsta tautsaimniecību, nevis kas rada riskus drošībai reģionā un valstī," iepriekš žurnālistiem sacīja finanšu ministre. Čaulas kompānijas ir galvenais nekontrolējamu risku avots finanšu sistēmā, skaidroja FKTK priekšsēdētājs.
Aizliegums sadarboties ar iepriekšminētajām divām pazīmēm atbilstošiem čaulas veidojumiem būs jāievēro ne tikai bankām, bet arī citiem finanšu tirgus dalībniekiem – maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām un attiecībā uz klientu individuālo portfeļu pārvaldīšanu un atvērto ieguldījumu fondu apliecību izplatīšanu ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām.
Valdība atbalstīja arī NILLTFNL grozījumus, kas ļaus uzlabot informācijas apmaiņu, lai labāk sekmētos finanšu noziegumu apkarošana.
Bankas, kuru darbības modelis vērsts uz ārvalstu klientu apkalpošanu, jau rēķinās ar jaunajām prasībām un sākušas rīkoties.
Latvijā lielākais spēlētājs nerezidentu apkalpošanas biznesā "Rietumu banka" apņēmusies līdz maija beigām izslēgt no sava klientu loka vairāk nekā 4000 pārāk augsta riska klientus, kas lielākoties ir ārzonās reģistrēti uzņēmumi. Savu nākotnes darbības tirgu banka saskata Latvijā, Baltijā un Eiropā, strādājot ar reāliem klientiem. Pārmaiņas nozīmē arī darbinieku skaita samazināšanu kredītiestādē .
Savukārt mazākā no ārvalstu klientus apkalpojošām bankām "Signet Bank" sākusi visu 81 čaulas veidojumu kontu slēgšanu, 13 kontus jau slēdzot līdz marta beigām, bet pārējos slēdzot atbilstoši noteiktajiem termiņiem. Marta otrajā pusē šajos kontos bija 12,2 miljonu eiro noguldījumi, un no to apkalpošanas banka pēdējo sešu mēnešu laikā guvusi 346 000 eiro ieņēmumus. Bankas vadība ir pārliecināta, ka iespējamā šo noguldījumu un ieņēmumu zaudēšana neietekmēs tās turpmāko darbu.
"Signet Bank", kas nodrošina kapitāla pārvaldīšanas pakalpojumus klientiem ar augstiem ienākumiem, sarunās ar finanšu tirgus uzraugu par bankas stratēģijas izmaiņām ierosinājusi turpmāku klientu noguldījumu un klientu bāzes diversifikāciju, lai samazinātu klientu īpatsvarus, kas rada palielinātus reputācijas riskus bankai un ir galvenokārt klienti, kas uzturas Krievijā un citās NVS valstīs. Diversifikāciju plānots panākt, orientējoties uz tirgiem, kurus pārstāv "Signet Bank" lielākie akcionāri, – Apvienotā Karaliste, Šveice un Latvija un, iespējams, izveidojot klātbūtni augstas izaugsmes tirgos Āzijā.
Savukārt "Norvik bankai" jau pērn uzraugs izvirzījis prasību samazināt čaulas veidojumu īpatsvaru bankas biznesa darbībā. Banka tagad prognozē, ka pēc jaunajiem likuma grozījumiem atteikšanās no čaulas veidojumu apkalpošanas būs daudz straujāka un plašāka, nekā paredzēja iepriekš noslēgtais administratīvais līgums ar FKTK. Nerezidentu apkalpošana samazināsies un saruks arī bankas ieņēmumi no šī biznesa, secina banka. "Norvik banka" strādā, lai pārveidotu klientu apkalpošanas modeli no tranzītā balstīta uz investīcijās balstītu modeli jeb ļoti turīgu personu apkalpošanu.
"BlueOrange Bank" pēdējo divu gadu laikā slēgusi kontus tiem klientiem, kuru bizness atbilstoši jaunajām prasībām vairs nav uzskatāms par akceptējamu un pilnībā pārvaldāmu. Tika pārtrauktas darījumu attiecības ar vairumu klientu no paaugstināta riska reģionu valstīm. Klientu portfeļa pārskatīšanu un izvērtēšanu turpinās arī tagad, samazinot paaugstināta riska klientu daļu. Bankas jaunā biznesa modeļa rezultātā mainījies klientu sastāvs, proti, samazinājies klientu skaits paaugstināta riska ģeogrāfiskajos reģionos un būtiski palielinājies klientu skaits vietējā tirgū un Rietumeiropas valstīs.
"PrivatBank" 2016. gadā pārskatīja klientu bāzi un samazināja starptautisko klientu portfeli par 92%. Tagad lielākā daļa bankas klientu ir ierindojami zema riska kategorijā, savukārt augsta riska klientu un politiski nozīmīgu personu īpatsvars ir nebūtisks. Pašlaik lielāko "PrivatBank" klientu portfeli veido Latvijas un Eiropas Savienības rezidenti, bet trešo valstu klientu skaits ir nebūtisks.
Savukārt "Baltic International Bank" valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Viktors Bolbats skaidro, ka pēdējo gadu laikā pilnveidota klientu portfeļa kvalitāte, tādējādi pašlaik vairāk nekā 80% no bankas klientiem ir zema vai vidēja riska klienti.
Latvijā darbojas 11 bankas, kuru biznesa modelī nozīmīgs īpatsvars ir ārvalstu klientu biznesam. Jau kopš 2015. gada norit darbs, lai bankās mazinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskus, bet tagad nolemts, ka banku sektora attīrīšana no aizdomīgas naudas klātbūtnes jāveic daudz straujākiem soļiem.
