Bankas noraida Reira pārmetumus par kūtru tautsaimniecības kreditēšanu
Foto: LETA

Trīs pelnošākās Finanšu nozares asociācijas bankas Latvijā noraida finanšu ministra Jāņa Reira (V) pārmetumus, ka tās tautsaimniecības kreditēšanā neiesaistās vai arī iesaistās kūtri.

Reirs intervijā LTV, komentējot nākamā gada budžetu, cita starpā sacīja: "Ļoti svarīgs jautājums ir tautsaimniecības kreditēšana. Lielās bankas to nedara vai arī dara kūtri. Tas kredītportfelis ir stipri mazāks, nekā bija pirms pieciem vai septiņiem gadiem."

Vēlāk Finanšu ministrijā (FM) portālam "Delfi" paskaidroja, ko ministrs tieši domājis ar "tautsaimniecības kreditēšanu". Ministrijas preses pārstāve Lelde Grīnvalde sacīja, ka šajā gadījumā ar tautsaimniecības kreditēšanu tiek saprasti banku izsniegtie aizdevumi nefinanšu sabiedrībām, tādējādi stimulējot valsts tautsaimniecību.

Kas ir nefinanšu sabiedrības? Institucionālas vienības, kuru pamatdarbība ir preču ražošana un nefinanšu pakalpojumu sniegšana, t.sk. fiziskās personas vai fizisko personu grupas veidotas saimnieciski organizatoriskas vienības, par kuru saistībām šī fiziskā persona vai fizisko personu grupa atbild ar visu savu mantu un kuru grāmatvedība tiek kārtota divkāršā ieraksta sistēmā. Latvijas Banka

"Lai gan šā gada sākumā vērojams neliels Latvijas banku izsniegto kredītu apjoma pieaugums, tas nav pietiekami aktīvs attiecībā pret ekonomikas izaugsmi, kā arī nenodrošina pietiekamu kopējā kredītportfeļa apjoma pieaugumu, kas pirms krīzes bija būtiski lielāks. Piemēram, 2008. gadā iekšzemes klientiem izsniegto kredītu apmērs bija teju 21 miljards eiro, savukārt pagājušajā gadā – 11,9 miljardi eiro. Kopumā jāsaka, ka būtu vēlama lielāka vietējā tirgū aktīvi darbojošos banku aktivitāte kreditēšanas jomā," ministra sacīto precizēja Grīnvalde. Viņa gan nenosauca, kuras bankas ministrs tieši domājis, pieminot "lielās bankas".

Portāla "Delfi" uzrunātās trīs pelnošākās Finanšu nozares asociācijas bankas "Swedbank", "SEB banka" un "Citadele" Reira sacītajam nepiekrīt, skaidrojot, ka, tieši otrādi, – to iesaiste tautsaimniecībā palielinoties.

"SEB banka": uzņēmēji kļūst piesardzīgāki

AS "SEB banka" Biznesa attīstības pārvaldes Stratēģijas un segmentu nodaļas Mazo un vidējo uzņēmumu segmenta vadītājs Ģirts Priede portālam "Delfi" skaidro, ka, neskatoties uz to, ka Latvijas uzņēmumu kopējam kredītportfelim ir tendence samazināties, tomēr, ja skatās uz "SEB bankas" kopējo kredītportfeli, tad tas joprojām ir ar pieaugumu, jūnija beigās sasniedzot trīs miljardus eiro.

"Latvijas ekonomika ir tieši saistīta ar to, kas notiek Eiropas un pasaules tirgos, līdz ar to, ņemot vērā aktuālās norises, piemēram, saistībā ar ASV un Ķīnas savstarpējām attiecībām, lielie investori kļūst piesardzīgāki. Šādos apstākļos savukārt mazie un vidējie uzņēmi var būt elastīgāki un drosmīgāki, par ko liecina arī no jauna izsniegto kredītu apjoms tieši šajā segmentā, kas jūnija beigās sasniedza 112 miljonus eiro. Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem šobrīd lielākais izaicinājums ir sabalansēt produktivitāti ar algas pieaugumu valstī, tāpēc uzņēmēji kļūst piesardzīgāki. Pieprasījums pēc kredītiem kļūst piezemētāks, bet, kopumā vērtējot šo nozari, var secināt, ka tā ir stabila," vērtē Priede.

Viņš apgalvo, ka "SEB banka" nav mainījusi savu stratēģiju attiecībā uz uzņēmumu kreditēšanu: "Esam gatavi kreditēt uzņēmumus, bet uzņēmumu finansēm ir jābūt gana spēcīgām, naudas plūsmai – caurskatāmai, biznesa modelim – ilgtspējīgam. Diemžēl daudzi uzņēmumi neiztur visus šos kritērijus, bet tas nav nekas ārkārtējs, jo šāda tendence ir novērojama ilgtermiņā."

"Pašreizējos apstākļos "SEB bankā" ar uzņēmumu kreditēšanu problēmu nav, par ko liecina arī dati, ka "SEB bankas" kreditēšanas portfelis veido aptuveni 25% no kopējā Latvijas kredītportfeļa uzņēmumiem," vērtē bankas pārstāvis.

"Swedbank": Latvijas zemnieku saimniecības sarosās

Arī "Swedbank" valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis norāda, ka banka aktīvi piedalās tautsaimniecības attīstīšanā, piešķirot finansējumu gan privātpersonām, gan Latvijā strādājošajiem uzņēmumiem: "Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo pusgadu, kredītportfelis ir audzis straujāk par tautsaimniecības kopējiem rādītājiem, izaugsme bija 6%."

"Būtiskākais pieaugums vērojams viesnīcu un restorānu biznesa finansēšanā, kur portfelis divkāršots, nekustamā īpašuma – izaugsme vērojama biroju un noliktavu ēku attīstībā – un pakalpojumu nozarēs. Savukārt mērens pieaugums vērojams ražošanas un būvniecības nozaru portfelī. Pieauguma dati liecina, ka finansējums palīdz stimulēt arī kopējos IKP rādītājus, jo finanšu līdzekļi nonāk uzņēmumos, kas domā par ilgtermiņa izaugsmi, eksportu un arī jaunu darbvietu veidošanu," vērtē Rubenis.

Tāpat, kā norāda bankas valdes priekšsēdētājs, šī gada sešos mēnešos 2000 ģimeņu saņēma "Swedbank" finansējumu jauna mājokļa iegādei, kas ir gandrīz par trešdaļu vairāk jaunā finansējuma nekā tādā pašā laika posmā pērn, bet 1800 uzņēmumi ir ieguvuši finansējumu dažādiem attīstības projektiem.

"Īpaši jāizceļ "Swedbank" lauksaimniecības ekspertu komanda, kas šogad aktivizējusi Latvijas zemnieku saimniecības – gan konsultējot par Eiropas Savienības fondu līdzekļu projektu pieejamību, gan bankas atbalstu un arī pašu iespējām ieguldīt ilgtspējīgā attīstībā. Šī gada pirmajā pusgadā vairāk nekā 500 saimniecības ir saņēmušas no "Swedbank" finansējumu 47 miljonu eiro apmērā, kas primāri izmantots lauksaimniecības tehnikas un jaunu ražošanas iekārtu iegādei," skaidro Rubenis.

"Citadele": aktīvākie ražošanas nozares uzņēmumi

Arī "Citadeles" bankas preses pārstāve Aiga Volksone portālam "Delfi" uzsver, ka bankas aizdevumi nefinanšu sabiedrībām, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir pieauguši.

Kā bankas sagatavotajā ziņojumā norāda "Citadeles" valdes locekle Santa Purgaile: "Korporatīvo klientu segments palielina jaunizsniegto kredītu apjomu un īpašu vērību pievērš mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmes veicināšanai, kā arī Baltijas valstīm raksturīgo jeb tā saukto vietējo nozaru finansēšanai – uzņēmumiem, kuri ražošanā izmanto vietējos resursus, piemēram, koku, pienu vai graudus. Uzņēmēju vēlme un spēja aizņemties saglabājas spēcīga. Korporatīvā segmenta jaunizsniegtie kredīti 2019. gada pirmajā pusgadā sasniedza 129 miljonus eiro, gandrīz divas reizes vairāk nekā tādā pašā periodā 2018. gadā."

Purgaile ziņojumā precizē, ka kopējais kredītportfelis 2019. gada 30. jūnijā bija 603 miljoni eiro, par 3% vairāk nekā 2018. gada beigās.

"Vislielākais no jauna izsniegto aizdevumu pieaugums 2019. gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar šo periodu pērn, bija ražošanas nozares uzņēmumiem, kas ir viena no "Citadeles" stratēģiskajām nozarēm, ko īpaši vēlamies kreditēt. Pēdējā laika tendence parāda, ka arvien vairāk pieaug uzņēmumu investīcijas tehnoloģijās. Tiek ieviestas jaunākās un tā sauktās nākamās paaudzes tehnoloģijas, lai uzņēmumi būtu konkurētspējīgi Eiropas tirgū. Aug arī uzņēmēju pieprasījums pēc apgrozāmajiem līdzekļiem jeb īstermiņa aizdevumiem," ziņojumā skaidro Purgaile.

Tags

Citadele Eiropas Savienība Finanšu ministrija Jānis Reirs SEB Swedbank

Comment Form