Lai arī skaidra nauda ir būtisks ēnu ekonomiku veicinošs faktors, un valsts politika ir to mazināt, bankas apzinās, ka skaidra nauda samērīgā apjomā ir nepieciešama arī klientu ikdienas vajadzībām. Skaidras naudas izmaksas nodrošināšana atsevišķās administratīvajās teritorijās ir stratēģisks un sociālās atbildības jautājums. Vienlaikus bankas saglabās sīvu konkurenci teritorijās, kurās klientu pieprasījums ir pietiekami augsts.
Bankas arī turpmāk vērtēs, kāda ir klientu pieprasījuma dinamika konkrētās vietās un kurās teritorijās pakalpojuma sniegšana būtu pilnveidojama. Šobrīd transakciju skaits pamatā ir krītošs. Tomēr pamatprincipi paredz turpmākajos gados nesamazināt bankomātu tīklu vairāk par noteiktu procentu, kas vēl tiks vērtēts formālā procesā Konkurences padomē. Ja tiktu samazināts bankomātu skaits, tiktu vērtēts, vai pārklājums ir adekvāts pieprasījumam un definētajiem kritērijiem. Asociācijas mājaslapā būs pieejama informācija par bankomātu tīkla pārklājuma atbilstību kritērijiem, par kuriem bankas vienosies un kurus akceptēs arī Konkurences padome.
Asociācijas apkopotā statistika liecina, ka, salīdzinot ar 2015. gadu, skaidras naudas izņemšanas reižu skaits bankomātos un filiālēs ir samazinājies par 33,7%, izņemtās naudas apjoms – par 13,5%. Savukārt bankomātu tīkls šajā pašā periodā ir samazinājies par 13%. Pēc Latvijas Bankas publicētajiem datiem vairāk nekā 80% Latvijas iedzīvotāju tuvākais bankomāts ir mazāk nekā 5 kilometru attālumā.
Skaidru naudu var izņemt arī tirdzniecības vietās, kurās šis pakalpojums ir pieejams. Asociācija arī turpmāk aktīvi strādās, lai veicinātu skaidras naudas izņemšanas iespējas tirdzniecības vietās, it īpaši mazapdzīvotās vietās un nelielu naudas summu gadījumā.
Ieviešot minētos principus, ir jāstrādā gan pie skaidrojošā darba, gan informācijas pieejamības un banku risinājumu savietojamības. Detalizēta kārtība publiski būs pieejama un tiks īstenota pēc jautājuma izvērtēšanas un apstiprināšanas Konkurences padomē.
