Portāls "Delfi" jau rakstīja, ka arī Latvijas banku līgumos, kuros kā bāzes procentu likme ir izmantots īstermiņa procentu likmju indekss LIBOR, līdz 2021. gada tiks veiktas izmaiņas, un likmes aizstātas ar alternatīviem indeksiem (etalonlikmēm), piemēram, EURIBOR, iepriekš informēja Finanšu nozares asociācija.
Savukārt ASV dolāru naudas tirgū izveidota jauna īstermiņa likme SOFR.
Vairāk nekā 40 gadus Londonas starpbanku likme "LIBOR" ir tikusi izmantota, nosakot procentu likmes dažādiem kredītu veidiem. LIBOR ir liela loma arī korporatīvo aizņēmēju emitēto parādzīmju cenu noteikšanā.
Kā aprēķina LIBOR?
Tiesa gan, pēdējo gadu laikā šo finanšu nozarei nozīmīgo rādītāju ir apgrūtinājuši skandāli un krīzes, turklāt aizvien biežāk parādās tendence to aizstāt ar dažādiem jauniem cenošanas mehānismiem, raksta "Refinitiv".
LIBOR nodrošina aizdevumu izsniedzējiem procentu likmes, ko viņi iekasē par dažādiem finanšu produktiem. LIBOR tiek noteikts katru dienu, apkopojot līdz pat 18 pasaules banku aplēses par procentu likmēm, ko tās iekasētu par dažādu termiņu aizdevumiem, ņemot vērā konkrētās valsts ekonomisko situāciju. Tad tiek noteikts vidējais rādītājs, lai noteiktu LIBOR likmju diapazonu.
LIBOR oficiāli ieviests 1986. gadā, lai nodrošinātu finanšu institūcijas ar bāzes procentu likmi, taču paši LIBOR pirmsākumi stiepjas pat 1960. gadu beigās/1970. gadu sākumā.
Londonas starpbanku likme ir tikusi izmantota kā bāzes likme hipotekāro kredītiem, ar aktīviem nodrošinātu parādzīmju, pašvaldību obligāciju, kredītsaistību mijmaiņas līgumu, studentu aizdevumu un citu aizdevumu izsniegšanai.
2019. gadā LIBOR likme kopumā vēl tika piemērota hipotekārajiem kredītiem 1,2 triljonu dolāru vērtībā un patēriņa kredītiem 1,3 triljonu dolāru vērtībā.
Apstiprinot aizdevumu, banka piemēro LIBOR un nosaka tai papildu likmi, atkarībā no kredīta veida, termiņa, aizņēmēja kredītreitinga, ienākumiem un citiem faktoriem. Tāpat aizdevējs bieži vien nosaka periodus, cik bieži šī likme tiek mainīta, balstoties uz tirgus situāciju.
Katru dienu aptuveni starptautiskās bankas iesniedz savus aprēķinus par likmes apmēru, kādas, pēc to domām, tām nāktos maksāt, ja nāktos aizņemties no citas bankas starpbanku tirgū Londonā. Lai izvairītos no ārkārtīgi augsta vai zema līmeņa, LIBOR Starpkontinentālās biržas etalonu administrācija pirms vidējā līmeņa aprēķināšanas izsvītro četrus augstākos un četros zemākos rādītājus. LIBOR tiek aprēķināts piecās valūtās – Lielbritānijas mārciņās, Šveices frankos, eiro, Japānas jenās un ASV dolāros.
Jāatzīmē, ka LIBOR netiek noteikts, balstoties uz maksājumiem, ko bankas tiešām maksā, aizņemoties viena no otras, bet gan uz to aplēsēm par to, cik tām varētu nākties maksāt. Līdz ar to bankas var minēt zemākas likmes un salīdzinoši viegli manipulēt ar LIBOR likmēm.
Ierauts skandālos
Kaut arī likmi katrā no valūtām uzraudzīja virkne baņķieru, LIBOR iekļauts dažādos skandālos, kas būtiski samazinājis uzticību šai likmei un daudzu valstu regulatoriem licis meklēt alternatīvas.
"Delfi" jau rakstīja, ka finanšu regulatori uz aizdomu pamata par saistību ar LIBOR likmju manipulācijām sāka izmeklēšanu pret daudzām starptautiskām bankām, tostarp Francijas bankām "Credit Agricole" un "Societe Generale", Nīderlandes "Rabobank", Lielbritānijas "HSBC", Vācijas "Deutsche Bank" un ASV "Citigroup", Šveices "UBS" un citām.
Banka, kas visskaļāk tika ierauta skandālā, bija "Barclays". 2012. gadā Lielbritānijas un ASV regulatori bankai "Barclays" piemēroja 290 miljonu britu mārciņu naudassodu, jo izmeklēšanā atklājās, ka tās darbinieki laikā no 2005. līdz 2009.gadam mēģinājuši veikt manipulācijas ar LIBOR likmēm, lai noslēptu bankas zaudējumus un parādītu tās finanšu stāvokli labākā gaismā nekā patiesībā. Zemāka likme parasti raksturo mazāku maksātnespējas risku, un liecina, ka konkrētās bankas finansiālais stāvoklis ir labāks nekā citai bankai. Arī "UBS" piekrita maksāt 1,2 miljardus dolāru.
