"Swedbank" ekonomiste Laura Orleāne prognozēja, ka jūlijā salīdzinājumā ar jūniju patēriņa cenas varētu būt augušas par 0,4%, inflācijai gada laikā sasniedzot 2,9%.
Viņa norādīja, ka jūlijā patēriņa cenu kāpumu sekmēja pasaulē pieaugošās naftas cenas. "Kā ierasts, viens no virzītājiem bija degvielas cena, kas pasaules cenu pieaugumu atspoguļo ar novēlošanos, un pieaugums gāzes tarifos, kas seko pēdējo deviņu mēnešu naftas cenām un paaugstināja mājokļa uzturēšanas izmaksas," pauda Orleāne, piebilstot, ka tuvākajā laikā sagaidāms pieaugums arī elektrības un apkures cenu tarifos.
Tāpat viņa minēja, ka augšupvērstu spiedienu uz vidējo cenu līmeni radīja arī pakalpojumu sektori pēc ierobežojumu atslābināšanas pieaugošā pieprasījuma dēļ.
Savukārt "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis prognozēja, ka jūlijā patēriņa cenas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi varētu būt augušas par 0,5%, gada inflācijai sasniedzot 2,9%.
"Inflācija jūlijā turpināja virzīties pretī jaunām virsotnēm. To noteica enerģijas cenu pieaugums, kura efekts vēl izpaudīsies arī rudenī. Tikmēr šo kāpumu nedaudz dzesēja sezonālie faktori, kam jāparādās apģērbu un apavu, kā arī dažu pārtikas produktu cenās. Pārtika gan kopumā varētu būt sadārdzinājusies," sacīja Gašpuitis, piebilstot, ka varētu būt turpinājies arī cenu pieaugums pakalpojumiem.
Viņš piebilda, ka sezonālo faktoru ietekme būs jūtama vēl augustā.
Centrālā statistikas pārvalde datus par patēriņa cenu izmaiņām jūlijā paziņos pirmdien, 9. augustā.
Jau vēstīts, ka patēriņa cenas šogad jūnijā salīdzinājumā ar maiju Latvijā pieauga par 0,3%, bet gada laikā – šogad jūnijā salīdzinājumā ar 2020. gada jūniju – patēriņa cenas palielinājās par 2,7%. Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūnijā pieauga par 0,4%.
