Satversmes tiesa (ST) ir pieņēmusi lēmumu lietā, kas tika ierosināta pēc nu jau likvidētās AS "PNB Banka" pieteikuma par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) normatīvo noteikumu, kas nosaka bankas veicamā līdzmaksājuma FKTK darbības nodrošināšanai apmēra, un atzinusi, ka FKTK padome, brīdī, kad tika pieņemts minētais regulējums, nebija atbilstoši demokrātiski leģitimēta, pavēstīja ST pārstāve Kristiāna Plāte.
Apstrīdētais FKTK normatīvo noteikumu punkts noteic, ka katras kredītiestādes maksājumi FKTK darbības finansēšanai 2019. gadā bija 0,0106 procentu apmērā no kredītiestādes vidējā aktīvu apmēra ceturksnī. Pieteikuma iesniedzēji tiesu lūdza izvērtēt šī noteikuma atbilstību Satversmes 91. panta pirmajam teikumam: "Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā".
ST secināja, ka ar apstrīdēto normu tiek skartas kredītiestāžu, tostarp pieteikuma iesniedzējas, tiesības uz īpašumu un apstrīdētās normas atbilstība tiesiskās vienlīdzības principam vērtējama, ņemot vērā īpašuma tiesību jomu.
ST secināja, ka ar apstrīdēto normu ir noteikta atšķirīga attieksme pret kredītiestādēm, jo vienīgi tām 2019. gadā tika palielināts FKTK darbības finansēšanai veicamā maksājuma apmērs procentuālā izteiksmē.
Lai noskaidrotu, vai apstrīdētajā normā paredzētā atšķirīgā attieksme ir noteikta ar likumu, ST bija jāizvērtē, vai FKTK padomes demokrātiskā leģitimācija bija atbilstoša, lai šī padome būtu tiesīga izdot ārējos normatīvos aktus.
Spriedumā skaidrots, ka demokrātiskā tiesiskā valstī vispārsaistošas tiesību normas izdevēja demokrātiskā leģitimācija ir cieši saistīta ar tautas varas realizāciju, tai tieši vai netieši leģitimējot konkrētās institūcijas amatpersonas, un ar šo amatpersonu atbildību tautas priekšā. Ja tiesību normas izdevējs ir netieši demokrātiski leģitimēts, tad likumdevējam jānosaka atbilstošs šīs institūcijas uzraudzības un atbildības mehānisms, lai citstarp samazinātu patvaļas iespējas tās darbībā, jo īpaši attiecībā uz ārējo normatīvo aktu izdošanu.
FKTK padome, kurai likumā noteiktas tiesības izdot ārējos normatīvos aktus, kas saistoši tirgus dalībniekiem, ir koleģiāla institūcija. Apstrīdētās normas izdošanas laikā Saeima apstiprināja amatā FKTK priekšsēdētāju un viņa vietnieku, bet pārējos trīs padomes locekļus pēc viņu kandidatūru saskaņošanas ar Latvijas Bankas prezidentu un finanšu ministru amatā iecēla un no amata atbrīvoja FKTK priekšsēdētājs.
Tāpat spriedumā norādīts, ka autonomās valsts iestādes atbildības jautājums skatāms kopsakarā ar jautājumu par šādas iestādes izveidošanas mērķiem un statusu. FKTK darbības mērķi noteikti, ņemot vērā finanšu un kapitāla tirgus un tā dalībnieku darbības un ar to saistīto dažādo risku būtisko ietekmi uz valsts finanšu sektoru un visu tautsaimniecību. Tieši tāpēc uz šo nozari attiecas īpašs regulējums un tā pakļauta pastiprinātai uzraudzībai. Tirgus dalībnieku efektīva uzraudzība nodrošina sekmīgu valsts finanšu sektora un visas tautsaimniecības darbību un ilgtspējīgu attīstību, kā arī aizsargā sabiedrības un katra tās locekļa labklājību. Pienākums nodrošināt efektīvu finanšu un kapitāla tirgus uzraudzību izriet arī no Latvijas starptautiskajām saistībām, kuras tā uzņēmusies ar dalību Eiropas Savienībā.
Autonomās valsts iestādes neatkarība tās funkciju veikšanā ir viens no šādas iestādes izveidošanas apsvērumiem un viena no šādu iestādi raksturojošām pazīmēm, norādīts spriedumā.
Tur arī atzīmēts, ka finanšu un kapitāla tirgus uzraugam ir lielas iespējas ietekmēt individuālas finanšu institūcijas, finanšu pakalpojumu patērētāju un pat valsts intereses. Tāpēc likumā noteiktajam iestādes uzraudzības un atbildības mehānismam jābūt samērojamam ar iestādes pilnvaru būtību un apjomu.
ST secināja, ka, ņemot vērā FKTK būtisko nozīmi valsts finanšu sektorā un iespēju lemt par tirgus dalībnieku tiesībām un to ierobežojumiem, kā arī nepieciešamību nodrošināt FKTK darbības neatkarību un no tās izrietošās ierobežotās parlamentārās uzraudzības iespējas, FKTK padomes kā ārējos normatīvos aktus izdodošas institūcijas atbilstoša demokrātiskā leģitimācija ir īpaši svarīga. Demokrātiskas tiesiskas valsts prasībām neatbilst tāda situācija, kad ārējus normatīvos aktus izdod autonoma valsts iestāde, kurā ar šo normatīvo aktu izdošanu saistītu lēmumu pieņemšanas tiesības ir arī tādām amatpersonām, par kurām Saeima nav lēmusi.
ST secināja, ka FKTK padome nebija atbilstoši demokrātiski leģitimēta, lai izdotu apstrīdēto normu, un tātad šajā normā paredzētā atšķirīgā attieksme nav noteikta saskaņā ar normatīvajos aktos paredzētā kārtībā pieņemtu tiesību normu. Līdz ar to apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 91. panta pirmajam teikumam.
Apstrīdētā norma vairs nav piemērojama. Pieteikuma iesniedzēja lūdza ST atzīt apstrīdēto normu attiecībā uz to par spēkā neesošu no 2019. gada 1. janvāra.
Spriedumā attiecīgi skaidrots, ka "ultra vires" jeb pilnvaru pārsniegšana princips pielietojams divos gadījumos. Pirmkārt, ja deleģētās likumdošanas procesā ir tikusi izdota norma ārpus pilnvarojuma jeb pārkāpjot pilnvarojumu. Otrkārt, ja iestāde, kas izdevusi normu, vispār nav bijusi tiesīga izdot ārējos normatīvos aktus, jo tā nav bijusi atbilstoši leģitimēta. Apstrīdēto normu ir izdevusi institūcija, kurai nav bijis atbilstošas demokrātiskā procesā iegūtas leģitimācijas.
ST vairākkārt ir atzinusi, ka atsevišķos gadījumos ir iespējams un pat nepieciešams tas, ka apstrīdētā norma nezaudē spēku no sprieduma pasludināšanas dienas vai kāda brīža pagātnē. Īpaši nozīmīgi tas ir gadījumos, ja pēc apstrīdētās normas spēka zaudēšanas neviens normatīvais akts kādu jautājumu precīzi neregulētu, un tas Satversmei neatbilstu vēl vairāk kā pašreizējais stāvoklis. Tāpēc izņēmuma gadījumā ir pieļaujams tas, ka apstrīdētais akts, kaut arī pēc formas ir izdots "ultra vires", tomēr paliek spēkā līdz brīdim, kad stājas spēkā jaunās normas.
Saeima ir apzinājusies to, ka FKTK padomei trūka atbilstošas demokrātiskās leģitimācijas ārējo normatīvo aktu izdošanai un, grozot FKTK likuma normas par padomes locekļu apstiprināšanu kārtību, Saeima ir demokrātiski leģitimējusi visus FKTK padomes locekļus, norādīts spriedumā.
No tā, ka Saeima tās apstiprinātajam jaunajam FKTK priekšsēdētājam uzdeva "bez kavēšanās" virzīt apstiprināšanai Saeimā jaunos padomes locekļu amata pretendentus, izriet, ka likumdevēja mērķis bija pēc iespējas ātrāk nodrošināt situāciju, kad viss FKTK padomes sastāvs būtu atbilstoši demokrātiski leģitimēts, un pārejas noteikumos paredzētais ir vienīgi situācijas pagaidu noregulējums.
Lai izvērtētu, vai atzīt apstrīdēto normu par spēkā neesošu no 2019. gada 1. janvāra, citstarp jāņem vērā iespējamās sekas, kādas varētu radīt apstrīdētās normas atzīšanas par spēkā neesošu ar atpakaļejošu datumu, norādīts spriedumā.
FKTK, lai gan apstrīdētās normas izdošanas brīdī nebija atbilstoši demokrātiski leģitimēta ārēju normatīvo aktu izdošanai, tomēr bija atbildīga par tirgus dalībnieku, tostarp pieteikuma iesniedzējas, uzraudzību likumdevēja noteiktajā kārtībā. Pienācīgā finanšu un kapitāla tirgus funkcionēšanā un uzraudzībā ir ieinteresēti visi tirgus dalībnieki, arī pieteikuma iesniedzēja, kā arī valsts un sabiedrība kopumā.
Ņemot vērā finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības būtisko nozīmi valsts tautsaimniecības un sabiedrības labklājības jomā, kredītiestāžu maksājumu īpatsvaru FKTK budžeta ieņēmumos, kā arī likumdevēja rīcību, kas vērsta uz padomes atbilstošu demokrātisko leģitimāciju, ST secināja, ka izskatāmajā lietā nav iespējams atzīt apstrīdēto normu par spēku zaudējušu no kāda brīža pagātnē. Šāds risinājums nebūtu savienojams ar nepieciešamību nodrošināt valsts ilgtspējīgu attīstību un aizsargāt sabiedrības labklājību.
ST spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas stājas spēkā tā publicēšanas dienā.
Jau vēstīts, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) pirmdien, 17. februārī, nolēmusi anulēt "PNB bankas" licenci. ECB lēmums ir pieņemts pēc FKTK ierosinājuma.
ECB lēmums stājies spēkā dienā, kad par to paziņots bankai, proti, otrdien, 18.februārī.
"PNB bankas" darbība tika apturēta 2019. gada 15. augustā, bet 12.septembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pasludināja "PNB banku" par maksātnespējīgu. Par bankas maksātnespējas procesa administratoru iecelts Vigo Krastiņš.
"PNB bankas" darbība tika apturēta, lai nepieļautu bankas līdzekļu aizplūšanu.
ECB kā "PNB bankas" tiešais uzraugs 2019. gada 15. augustā nolēma atzīt "PBN banku" par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās, savukārt Eiropas Vienotā noregulējuma valde pieņēma lēmumu neveikt "PNB bankas" noregulējumu, kas nozīmē neveikt pasākumus, lai bankas darbību stabilizētu. Ņemot vērā minēto, FKTK nolēmuma apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu "PNB bankā" un lēma par noguldījumu nepieejamību.
ECB kā "PNB bankas" tiešais uzraugs pieņēma šādu lēmumu, konstatējot, ka banka nav ievērojusi regulējošās prasības un izvērtējot bankas finansiālo situāciju.
