Foto: LETA

Īpašumu vērtēšanas jomā vajadzētu paaugstināt profesionālās atbildības līmeni – pastāvošā prakse uzrāda arī negodprātīga darba gadījumus un zināmās situācijās redzami pat kliedzoši piemēri, kur vērtējumi nav adekvāti, līdz ar to banku uzrauga darbs tiek lieki apgrūtināts, otrdien, 23.janvārī, Saeimas Budžeta (nodokļu) komisijas deputātiem sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

FKTK šādās reizēs vērš citu atbildīgo iestāžu uzmanību uz konstatētajām problēmām, taču reakcija ne vienmēr ir gaidītā, secinājis banku uzraugs.

Nekustamo īpašumu vērtētāju asociācija par to ir informēta, sadarbība notiek un zināmas darbības situācijas mainīšanai ir padomā. Šiem gadījumiem ir līdzība ar iepriekš pieredzēto uzraudzības darbā, kad arī profesionāliem revidentiem un viņu sniegtajam bankas gada pārskata izvērtējumam nevar uzticēties, un tas ir jāapstrīd, portālam "Delfi" skaidroja FKTK. Zīmīgs piemērs bijis Lietuvas bankas "Snoras" un tās meitasbankas "Latvijas Krājbankas" maksātnespēja un tas, kā Latvijā un Lietuvā tika reaģēts uz banku aktīvu vērtētāju darbu.

FKTK vadītājs rosināja deputātus šim jautājumam pievērst uzmanību un izvērtēt, kādas iniciatīvas iespējamas, lai nodrošinātu lielāku kārtību un, iespējams, pastiprinātu esošo pašregulācijas mehānismu šajā biznesa nozarē ar vēl kādu pārraudzības ietvaru, jo vērtēšanas process ir būtiska biznesa sastāvdaļa finanšu sektorā. Starptautiskā prakse tagad paredz, ka zvērināti revidenti un zvērinātu revidentu komercsabiedrības papildus esošajai pašregulācijas sistēmai tiek pakļauti vēl arī valstiskai pārraudzībai, ko Latvijā kopš 2017. gada īsteno Finanšu ministrija. Acīmredzot šādām pārmaiņām ir bijis pamats, vērtē FKTK.

Neadekvāta īpašumu novērtēšana nav tikai jautājums par patērētāju aizsardzību vai gadījumi, kad privātpersona lūdz novērtēt īpašumu par konkrētu cenu un pēc tam attiecīgais novērtējums tiek ņemts vērā, izvērtējot kredīta kvalitāti. Sekas neadekvātiem nekustamo īpašumu vērtējumiem ir daudz plašākas, runa ir arī par biznesa vērtēšanu kopumā, kas tālāk ietekmē jau citas kalkulācijas. Tās var būt problēmas banku vadībai un grūtības banku uzraugam izvērtēt, cik ticami ir skaitļi, kad uzraudzības procesā notiek diskusijas, piemēram, par uzkrājumu veidošanu, skaidroja FKTK priekšsēdētājs.

Savā ziņā bankas jau veic zināma filtra funkcijas, pasakot, kuriem vērtētājiem var uzticēties, un ir ieinteresētas saņemt adekvātu aktīvu novērtējumu, diemžēl uzraudzības praksē ir konstatēti arī pretēji piemēri, situāciju portālam "Delfi" raksturoja FKTK.

Par to, cik adekvāti tiek novērtēti nekustamie īpašumi, komisijas sēdē satraukumu pauda Saeimas deputāts Renārs Putniņš (V). "Redzam deviņstāvu māju dzīvokļu vērtējumus, kas ir stipri virs tā, ko tie reāli maksā. Un banka pret to dod kredītus," bažas pauda parlamentārietis. Deputāts izteica domu, ka "nolikto atslēgu" princips panāktu, ka bankas adekvāti novērtē dzīvokļus, kuru iegādei izsniedz kredītus."

FKTK priekšsēdētājs mudināja deputātus meklēt risinājumus. "Ļoti svarīgs ir atbildības aspekts par sagrozītiem īpašumu vērtējumiem, ir skaidri jāapzinās, kādas sekas var būt negodprātīgam darbam. Varbūt ir iespējams radīt mūsdienīgu sistēmu, kā atlasīt profesionālus vērtētājus no negodprātīgu darījumu veicējiem. Ir daudz pastarpinātu efektu, un neatbilstošas īpašumu cenas sagroza patieso tirgus situāciju. Tas ir komplekss jautājums, kas mums būtu jārisina," aicināja banku uzraugs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!