Bažās par recesiju ECB samazina procentu likmes un atsāk aktīvu uzpirkšanas programmu
Foto: Publicitātes foto

Eiropas Centrālās bankas (ECB) padome sēdē ceturtdien, 12. septembrī, nolēma samazināt negatīvo noguldījumu iespējas uz nakti likmi un no 1. novembra atsākt aktīvu uzpirkšanas programmu.

Noguldījumu iespējas uz nakti likmi, kas līdz šim bija -0,40%, nolemts samazināt līdz -0,50%. Kopš 2016. gada sākuma šī likme bijusi nemainīga.

Abas pārējās svarīgākās procentlikmes – bāzes procentlikmi un aizdevumu iespējas uz nakti likmi – ECB nolēma nemainīt. Līdz ar to bāzes procentlikme tiek saglabāta 0% līmenī, bet aizdevumu iespējas uz nakti likme paliks 0,25% līmenī.

Šā gada 1. novembrī atsāksies aktīvu uzpirkšanas programma, mēnesī uzpērkot aktīvus par 20 miljardiem eiro.

Pēc ECB paziņojuma eiro vērtība samazinājās, bet akciju cena Eiropas biržās pieauga, jo tirgos palielinājās gaidas, ka ECB ieplūdinās svaigu naudu eirozonas ekonomikā.

Šādi lēmumi pieņemti, ECB cīnoties ar ekonomikas izaugsmes palēnināšanos. Banka norādīja, ka aktīvu uzpirkšanas programma tiks īstenota tik ilgi, cik nepieciešams. Savukārt procentu likmes paliks esošajos līmeņos vai nedaudz zemāk, līdz eirozonas inflācija sasniegs vēlamos 2%, informē BBC. Tiek lēsts, ka bloka lielākā ekonomika – Vācija – atrodas uz recesijas sliekšņa. Jau jūlijā ECB vadītājs Mario Dragi brīdināja, ka neskaidrības, ko rada tirdzniecības konflikti, un iespējamais bezvienošanās "Brexit" pasliktina eirozonas ekonomiku.

"Yahoo Finance" atgādina, ka kvantitatīvās stimulēšanas programma ar 2,6 triljoniem eiro tika pabeigta vien 2018. gada decembrī, kad izskatījās, ka eirozonas ekonomika ir atgriezusies augšupejošā trajektorijā.

Vācijas "ING" bankas galvenais ekonomists Karstens Bžeskis (Carsten Brzeski) portālam teic, ka vēl būs jāvērtē, vai pieņemtie lēmumi sniegs plānoto efektu. "Jautājums joprojām ir atklāts, vai šīs darbības nodrošinās izaugsmes un inflācijas atgriešanos, jo īstais "zilonis virtuvē" ir fiskālā politika."

Jau jūnijā Dragi atzina, ka būs nepieciešami papildu stimuli, ja eirozonas ekonomika nespēs uzņemt tempu. "Domājam, ka recesijas iespējamība eirozonā ir neliela, bet tā ir palielinājusies," viņš teica, aicinot valdības ar valsts budžeta pārpalikumiem palīdzēt veicināt ekonomikas izaugsmi. "Ņemot vērā ekonomikas prognožu pavājināšanos un nepārtrauktu lejupslīdes risku klātesamību, valdībām ar fiskālo telpu būtu jārīkojas efektīvi un laikus," sacīja Dragi.

ECB prezidents paziņoja arī par bankas lēmumu samazināt eirozonas ekonomikas izaugsmes un inflācijas prognozes, jo neskaidrības pasaulē un ASV un Ķīnas tirdzniecības karš skar arī 19 valstu veidoto eirozonu. Saskaņā ar ECB jaunākajām prognozēm šogad eirozonas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieaugs par 1,1%, bet nākamgad izaugsme sasniegs 1,1%. Jūnijā ECB lēsa, ka šogad eirozonas IKP pieaugums būs 1,2%, bet nākamgad – 1,4%. 2021. gada eirozonas ekonomikas izaugsmes prognoze saglabāta 1,4% līmenī. Vienlaikus Dragi brīdināja, ka lejupslīde eirozonas ekonomikā ir "izteiktāka, nekā bija gaidīts", tomēr šā gada trešajā ceturksnī viņš prognozē "mēreni pozitīvu izaugsmi".

Gada inflācija eirozonā šogad tiek prognozēta 1,2% pretstatā 1,3%, kas tika prognozēti jūnijā. Nākamgad patēriņa cenu pieaugums varētu būt 1% (jūnijā tika prognozēts 1,4% kāpums), bet 2021. gada tas atkal varētu pakāpties līdz 1,5% (jūnija prognozē tika gaidīta 1,6% inflācija).

Pēc ECB paziņojuma par procentu likmju samazināšanu ASV prezidents Donalds Tramps tviterī uzbruka savas valsts centrālajai bankai par to, ka tā nerīkojas tik ātri kā kolēģi Eiropā, lai stimulētu ASV ekonomiku. "Viņi mēģina, un viņiem izdodas samazināt eiro vērtību pret ļoti spēcīgo dolāru, kas kaitē ASV eksportam," rakstīja Tramps un piebilda, ka "Federālā rezervju sistēma tikai sēž un sēž, un sēž". Savukārt Dragi nekavējoties noraidīja Trampa uzslavas par ECB rīcību eiro vērtības samazināšanai, žurnālistiem sakot, ka "mūsu mērķis nav valūtas kursi. Punkts". Viņš uzsvēra, ka ECB nekad netieksies uz devalvāciju konkurētspējas dēļ, jo to aizliedz vienošanās ar citām industriālajām valstīm. Dragi sacīja, ka no citām valstīm sagaida to pašu.

Tirgos valda gaidas, ka nākamnedēļ arī ASV centrālā banka nolems samazināt savas procentu likmes.

Jāatzīmē, ka 1. novembris ir arī datums, kad ECB vadības grožus pārņems Kristīne Lagarda.

Tags

Banku sektors BBC Brexit Eiropas Centrālā banka Kristīne Lagarda Vācija
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form