Vienlaikus arī divas reizes augusi drošības spilvena un ilgtermiņa uzkrājumu veidošanai rekomendējamā summa – 10 % vietā ieteicams novirzīt 20 % no ikmēneša ienākumiem, lai uzturētu savu labklājības līmeni gan īstermiņa satricinājumu gadījumā, gan ilgtermiņā.
Pagaidām pensiju 3. līmenī iemaksas veic tikai ceturtā daļa no strādājošajiem. Ja skatāmies, ka pensiju 2. līmenī ir 1 291 870 dalībnieki, no tiem nedaudz vairāk kā 342 tūkstoši iedzīvotāju veic iemaksas pensiju 3. līmenī. Tas nozīmē, ka lielākajai daļai strādājošo, aizejot pensijā, ienākumi ievērojami kritīsies.
"Tradicionāli gada beigās gan iedzīvotāji, gan korporatīvie klienti pensiju 3. līmenī veic vislielākās iemaksas, savukārt šogad jau septembrī vērojams divas reizes lielāks iemaksu apjoms nekā augustā. Vēloties iegūt zināmu drošības sajūtu un augošās inflācijas ietekmē domājot par iekrātā saglabāšanu, sāk augt iedzīvotāju interese par ieguldījumiem kapitāla vairošanas instrumentos. Redzam, ka iedzīvotāju kontu atlikumi strauji aug, arī 80 % Citadeles klientu brīvo naudu tur kontos, tomēr ir skaidrs, ka ar katru mēnesi nauda, kas stāv kontos, zaudē savu vērtību. Ar šiem naudas līdzekļiem ir jāstrādā, piemēram, ilgtermiņa mērķu labā, labklājības audzēšanai, vecumdienu nodrošināšanai," saka CBL Atklātais pensiju fonds un CBL Life valdes priekšsēdētāja Anna Fišere – Kaļķe.
"Tikai katrs pats varam izlemt, kādā labklājības līmenī vēlamies dzīvot – vai vēlamies maizi, maizi ar sviestu, vai sviestmaizi ar desu. Ja vecumdienās vēlamies saglabāt pašreizējo labklājības līmeni, ir jāapdomā un jārēķina, kā to nodrošināt. Citādi nāksies balstīties uz bērnu pleciem, kuri finanšu sloga dēļ, nespēs parūpēties par savām vecumdienām, un negatīvā tendence turpināsies. Jo ātrāk sāksim krāt, jo labāks rezultāts – jo vēlāk pievienojas pensiju 3. līmenim, jo vidējai mēneša summai vajag būt lielākai, savukārt, krājot no 25 gadu vecuma, pietiek sākt ar 10% eiro mēnesī no ikmēneša ienākumiem, lai sakrātu kapitālu, kas nodrošinās līdzšinējo ienākumu aizvietojamību," rekomendē Anna Fišere – Kaļķe.
Eksperti apkopojuši tendences un rekomendācijas, kāpēc nepieciešams sākt audzēt savu pensijas kapitālu savlaicīgi.
Bērnu iespējas kompensēt ienākumus senioriem sarūk
Pieaugušajiem ar bērniem jau šobrīd ir liels slogs, ņemot vērā, ka pensijas šobrīd ir uz pusi mazākas kā algas, bet, piemēram, komunālie maksājumi par siltumu, elektrību u.tml. strauji aug. Taču pēc 20 gadiem slogs būs vēl lielāks, jo strādājošo skaits uz vienu pensionāru būs dramatisks, un iespējas atbalstīt savus seniorus līdz ar to saruks.
Šobrīd ir 3 strādājošie uz vienu pensionāru, bet 2045. gadā vienu pensionāru uzturēs jau vairs tikai 1,4 strādājošie. Tas būtiski ietekmēs pensijas lielumu. Tāpēc tieši pašreizējai jaunajai paaudzei mērķtiecīgi jādomā par savu nodrošinājumu vecumdienās.
Dažreiz cilvēki saka, ka līdz pensijai nenodzīvos. Statistika gan liecina, ka Latvijas iedzīvotāju vidējais mūža ilgums par vairāk nekā 10 gadiem pārsniedz pensionēšanās vecumu. Savukārt, tiem, kuri sasniedz pensionēšanās vecumu, paredzamais dzīves ilgums ir vidēji vēl 17 gadi. Ņemot vērā, ka vidējais mūža ilgums ir ar tendenci pieaugt, plānojot savas vecumdienu finanses, būtu jārēķinās ar šo statistiku.
Bez trešā pensiju līmeņa, pensija būs labi ja puse no algas
Šī gada maijā vidējā pensija valstī bija 410,97 eiro. Visbiežāk jeb apmēram 224 tūkstoši pensionāru ik mēnesi pensijā saņem no 300 līdz 500 eiro. Tas nozīmē, ka jau tagad pensionāri saņem apmēram 40 % no vidējiem ienākumiem valstī, jo vidējā bruto alga bija 1207, bet neto – 891 eiro.
Pensiju 3. līmeņa īpatsvaru un attiecīgi pensijas lielumu katrs pats varam ietekmēt, savlaicīgi veicot iemaksas uzkrājuma palielināšanai un vairošanai, bet, ja turpinām līdzšinējos uzkrājumu paradumus, apzināti ejam uz to, ka ienākumi vecumdienās būs uz pusi mazāki.
Dzīves dārdzība aug, uzkrājumiem jānovirza vairāk
Līdzšinējās ekspertu rekomendācijas un aprēķini ieteica 10 % no ikmēneša ienākumiem novirzīt uzkrājumiem, savukārt dotajā brīdī rekomendējams novirzīt jau 20 % no ienākumiem, lai uzturētu savu labklājības līmeni gan īstermiņa satricinājumu gadījumā, gan ilgtermiņā.
Vairumam iedzīvotāju tas prasītu ievērot finanšu disciplīnu, bet pēc finanšu konsultanta finoterapija.lv datiem varam redzēt, ka arī daļa, kurai būtu iespējams atlikt pat 20 % no ikmēneša ienākumiem, to izvēlas nedarīt.
Šobrīd mērķtiecīgi un regulāri ilgtermiņa uzkrājumus, tai skaitā vecumdienām, veic neliela daļa iedzīvotāju. Latvijā iedzīvotāji kapitāla vairošanas instrumentos ieguldījuši 12,4 % no brīvās naudas, Lietuvā 13,6%, Igaunijā 16,1 %, savukārt Eiropā vidēji 49 % brīvo līdzekļu ieguldīti investīciju un apdrošināšanas instrumentos.
Eiropā ir bieži izplatīta prakse, un ir atsevišķas nozares, kurām tas pat ir obligāti, ka darba devēji veic iemaksas 3. pensiju līmenī par saviem darba ņēmējiem. Iesakām arī Latvijas uzņēmumiem apsvērt iespēju izmantot labvēlīgo nodokļu regulējumu un veikt iemaksas darbinieku labā pensiju 3. līmenī vai uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas līgumos, tādējādi veicinot uzkrājumu veidošanas kultūru un parūpējoties par darbinieku labklājību nākotnē.