Ar 2020. gada valsts budžeta apstiprināšanu un Ministru prezidenta ikgadējā ziņojuma beigām tiešraide slēgta.

Deputāta Mārtiņa Šteina (Attīstībai/PAR) aprēķins: 28 likumprojekti ar 479 priekšlikumiem izskatīt gandrīz 25 stundās. Opozīcijas deputātiem pametot sēdi, iesniegto priekšlikumu izskatīšanas temps krasi pieauga. Līdz ar to viena priekšlikuma vidējais izskatīšanas termiņš samazinājās no gandrīz 30 minūtēm līdz 5 minūtēm.

Noslēgumā premjerministrs sacīja, ka deputātiem un valdības locekļiem ir aktīvāk jārunā gan ar Latvijas iedzīvotājiem, gan ar opozīciju, kur sarunās jāizpaužas savstarpējai cieņai.

Kariņš savā ziņojumā akcentēja nākamā gada budžeta apstiprināšanas nozīmīgumu un iesāktās reformas vairākās jomās, piemēram, novadu reformu. Viens no būtiskākajiem nākamā gada darbiem ir nodokļu sistēmas pārskatīšana, to padarot Latvijas iedzīvotājiem taisnīgāku. Pēc Kariņa teiktā, ir svarīgi visus ar nodokļiem saistītos lēmumus pieņemt jau līdz 2020. gada jūnija beigām, lai uz “Līgo” svētkiem Latvijas iedzīvotājiem būtu skaidri “spēles noteikumi”, kas stāsies spēkā ar 2021. gadu.

https://twitter.com/aseradens/status/1195038486954426369?ref_src=twsrc%5Etfw

Pēc budžeta apstiprināšanas seko ikgadējais ziņojums Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību.

Saeima vienbalsīgi apstiprina 2020. gada valsts budžetu - 57 klātesošie deputāti balso "par".

Tikmēr "Twitter" opozīcija kritiska. https://twitter.com/uldisaugulis/status/1195034104095531009?ref_src=twsrc%5Etfw

Arī premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) piekrīt finanšu ministra iepriekš teiktajam, ka nozīmīgs sasniegums, izstrādājot nākamā gada budžetu, bija nodokļu necelšana iedzīvotājiem.

Pateicības vārdus Mārtiņš Bondars (Attīstībai/PAR) velta pilsoniskās sabiedrības aktivitātēm, jo tas apliecina, ka sabiedrība nav vienaldzīga - tā spēj iziet ielās un paust savu viedokli demokrātiskā formā.

Reinis Znotiņš (JKP) pauž atbalstu likumprojektam. Vienlaikus aicina Finanšu ministrijai deputātus jau no 1. janvāra iesaistīt budžeta izstrādes procesā, lai jau laikus tiktu ņemti vērā deputātu ieteikumi.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) no tribīnes atgādina, ka 2020. gada valsts budžeta likumprojektā nav iekļautas nodokļu izmaiņas Latvijas iedzīvotājiem.

https://twitter.com/pavluts/status/1195030502215946241?ref_src=twsrc%5Etfw

Dažu opozīcijas deputātu darba galdus "rotā" atstātie darba dokumenti.

Bez opozīcijas deputātu klātbūtnes Saeima izskata 161 priekšlikumu 2020. gada valsts budžeta likumprojektam.

Desmit minūšu laikā Saeima izskatīja 114 priekšlikumus un apstiprināja priekšpēdējo šī vakara likumprojektu - Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam.

https://twitter.com/StepanenkoJulij/status/1195027764031692800?ref_src=twsrc%5Etfw

https://twitter.com/mvanags/status/1195021135836073984?ref_src=twsrc%5Etfw

Saeima pieņem grozījumus Zinātniskās darbības likumā, kas no nākamā gada 1. jūlija paredz pārveidot Latvijas Zinātnes padomi no koleģiālas zinātnieku institūcijas par izglītības un zinātnes ministra pārraudzībā esošu tiešās pārvaldes iestādi, kas īsteno valsts zinātnes un tehnoloģiju attīstības politiku.

Saeima pieņem grozījumus likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”, kas nodrošinās Uzņēmumu reģistra informācijas ērtu un ātru pieejamību, lai efektīvi nodrošinātu publiski pieejamu ticamu informāciju tiesību aizsardzībai un pienākumu izpildei, veicinātu reģistru ierakstu izmantošanu un garantētu fizisko personu datu aizsardzību, t. sk., nosakot ziņas, kuru pieejamība vai izmantošana ir ierobežojama, un aktualizējot atbilstoši tiesību normu un tehnoloģiju attīstībai. Grozījumi stāsies spēkā 2020. gada 7. janvārī.

https://twitter.com/AndrejsJudins/status/1195025370522832899?ref_src=twsrc%5Etfw

Saeima pieņem grozījumus likumā “Par zemes dzīlēm”, kas saistīti ar enerģētikas politikas īstenošanas funkcijas nodošanu Būvniecības valsts kontroles birojam.

Saeima pieņem grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas saistīti ar enerģētikas politikas īstenošanas funkcijas nodošanu Būvniecības valsts kontroles birojam. Likums paredz arī ieviest enerģētikas nozares valsts atbalsta sistēmas darbības regulēšanas nodevu, tādējādi iesaistot valsts atbalsta saņēmējusi uzraudzības un kontroles procesā un nodrošinot šiem procesiem nepieciešamo finansējumu. Uzraudzības nodevu maksās elektroenerģijas ražotājs, kurš pārdod elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vai kurš saņem maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu. Uzraudzības nodevas gada likme ir 0,40 eiro par katru uzstādīto kilovatu.

https://twitter.com/AldisGobzems/status/1195021628981338112?ref_src=twsrc%5Etfw

Saeima pieņem grozījumus Energoefektivitātes likumā, kas saistīti ar enerģētikas politikas īstenošanas funkcijas nodošanu Būvniecības valsts kontroles birojam.

Saeima pieņem grozījumus Enerģētikas likumā, kas no nākamā gada enerģētikas politikas īstenošanas funkciju nodos Būvniecības valsts kontroles birojam.

https://twitter.com/AndrejsJudins/status/1195023171570872320

Par valsts finansējuma palielināšanu partijām nobalsoja 53 koalīcijas deputāti un Anda Čakša, pret bija Kaspars Ģirģens un Ieva Krapāne no KPV LV, neatkarīgā deputāte Inguna Rībena, atturējās Ivars Puga (KPV LV.

Līdzīgu viedokli pauda Kaspars Ģirģens (KPV LV), sakot, ka deputāta zvēresta izpildei nav nepieciešami 4,5 miljoni eiro.

Saeima pieņem grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kas no nākamā gada paredz, ka valsts budžeta finansējuma saņemšanas gadījumā fiziskās personas drīkst veikt dāvinājumus (ziedojumus), iemaksāt biedru naudas un iestāšanās naudas no saviem ienākumiem, bet šo dāvinājumu (ziedojumu), biedru naudu un iestāšanās naudu kopējais apmērs visām politiskajām partijām, kas saņem valsts budžeta finansējumu un kas ir pārstāvētas Saeimā, nedrīkst pārsniegt piecas minimālās mēnešalgas. Valsts budžeta finansējuma saņemšanas gadījumā fiziskās personas drīkst veikt dāvinājumus (ziedojumus), iemaksāt biedru naudas un iestāšanās naudas no saviem ienākumiem, bet šo dāvinājumu (ziedojumu), biedru naudu un iestāšanās naudu kopējais apmērs visām politiskajām partijām, kuras saņem valsts budžeta finansējumu un par kurām pēdējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā divi procenti, bet ne vairāk kā pieci procenti vēlētāju, nedrīkst pārsniegt 12 minimālās mēnešalgas. Grozījumi arī paredz, ka, ja valsts budžeta finansējumu saņem politisko organizāciju (partiju) apvienība vai politiskā organizācija (partija), kura pievienojas politisko organizāciju (partiju) apvienībai, kas nesaņem valsts budžeta finansējumu, augstākminētais piecu vai 12 mēnešalgu paredzētais ierobežojums attiecas uz vienas fiziskās personas veikto dāvinājumu (ziedojumu) un iemaksāto biedru naudu un iestāšanās naudu kopējo apmēru politisko organizāciju (partiju) apvienībai un visām politisko organizāciju (partiju) apvienību veidojošām politiskajām organizācijām (partijām). Tāpat noteikts, ka fiziskā persona vienai politiskajai organizācijai (partijai) kalendārā gada laikā var izdarīt dāvinājumu (ziedojumu) par summu, kas nepārsniedz 20 minimālo mēnešalgu apmēru. Grozījumi turpmāk paredzēs politiskajai organizācijai (partijai), par kuru pēdējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā divi procenti vēlētāju, piešķirt valsts budžeta finansējumu kalendāra gada laikā – 4,50 eiro apmērā par katru iegūto balsi pēdējās Saeimas vēlēšanās; 0,50 eiro apmērā par katru iegūto balsi pēdējās pašvaldību domes vēlēšanās; 0,50 eiro par katru iegūto balsi pēdējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Politiskajai organizācijai (partijai), par kuru pēdējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā pieci procenti vēlētāju, papildus minētajam piešķir valsts budžeta finansējumu kalendāra gada laikā 100 000 eiro apmērā. Grozījumi arī nosaka, ka kopējais vienai politiskajai organizācijai (partijai) piešķirtais valsts budžeta finansējuma apmērs viena kalendāra gada laikā nedrīkst pārsniegt 800 000 eiro. Vienlaikus grozījumi likuma pārejas noteikumos paredz, ka līdz 2022. gada 31. decembrim politiskajām organizācijām (partijām), kā arī politisko organizāciju (partiju) apvienībām atļauts saņemt finansējumu, kas gada laikā nepārsniedz 1950 valstī noteikto minimālo mēnešalgu apmēru (patlaban 838 500 eiro).

Ministrs arī uzsvēra tiesības izteikt savu viedokli un, viņaprāt, papildu 4,5 miljoni eiro nekādā veidā negarantēs politisko partiju objektivitāti.

Atsaucoties uz disciplīnas ievērošanu, iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) sacīja, ka viņam ir savs individuālais viedoklis, par kuru deputāti nav vienojušies koalīcijas partneru starpā.

https://twitter.com/Kurmitis_/status/1195014831272845313?ref_src=twsrc%5Etfw

Pārējā Eiropas Savienībā jau sen partiju finansēšanas jautājums ir atrisināts, lai samazinātu atsevišķu indivīdu pārāk lielu ietekmi uz partijām, saka Kariņš. Sen jau bijis nepieciešams samazināt indivīda naudas ietekmi politikā arī Latvijā, saka Kariņš.

https://twitter.com/EvikaSilina/status/1195016258141462528?ref_src=twsrc%5Etfw

https://twitter.com/DanaReiznieceOz/status/1195020014824411136?ref_src=twsrc%5Etfw

Krišjānis Kariņš no Saeimas tribīnes saka, ka šis lēmums par partiju finansēšanu ir svarīgs demokrātijas nostiprināšanai.

https://twitter.com/AldisGobzems/status/1195019037102821376?ref_src=twsrc%5Etfw

Tomēr pašas koalīcijas pārstāvju balsojums par partiju finansējumu sola pārsteigumus, jo daži KPV LV pārstāvji jau pauduši publiski noraidošu attieksmi.

https://twitter.com/jureits/status/1195018911860830208

Koalīcijas partiju pārstāvji turpina debates par valsts finansējuma palielināšanu zālē, kur nav opozīcijas pārstāvju, tādēļ gaisotne ir manāmi mainījusies un darbs rit neparasti raiti, salīdzinājumā ar pēdējo divu dienu laikā Saeimā pieredzēto.

Stepaņenko arī par zīmīgu uzskata brīdi, kad debašu laiks tika saīsināts, jo tas notika brīdī pirms balsojuma par izmaiņām brīvpusdienu finansēšanas kārtībā, kā arī pirms politiski nokaitētā partiju finansēšanas reformas izskatīšanu.

"Šis nav brīdis, kad mums ir jābūt populistiem," tā saka Marija Golubeva no "Attīstībai/PAR". Ir nepieciešams pieņemt lēmumu pēc būtības, lai gan tas, iespējams, var būt nepopulārs.

Koalīcijas lēmums ierobežot runāšanas laiku ir necieņas izrādīšana pret opozīciju, kas darbu pie budžeta padara bezjēdzīgu. Stepaņenko teica, ka atšķiras arī juristu viedoklis, vai koalīcijas ierosinātais priekšlikums vispār ir juridiski korekts.

Opozīcija patlaban apspriežas par turpmāko rīcību, portālam "Delfi" sacīja pie frakcijām nepiederošā deputāte Jūlija Stepaņenko.

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) norāda, ka šis nav īstais laiks, lai atbalstītu ideju politisko partiju finansējuma palielināšanai, kamēr vajadzība pēc papildu finansējuma ir arī citām nozarēm.

Saeima turpina ārkārtas sēdi, skatot grozījumus organizāciju (partiju) finansēšanas likumā.

Visticamāk, ka pēc pārtraukuma Saeimas sēdes darbā neatgriezīsies opozīcijas deputāti, kuri demonstratīvi pameta zāli pēc lēmuma saīsināt debašu laiku.

Saeimas sēdē pārtraukums līdz 18.30.

KPV LV deputāts Kaspars Ģirģens aicina neatbalstīt šo likumprojektu.

Saeimas zālē esot tikai valdošās koalīcijas deputātiem, sākas debates par izmaiņām partiju finansēšanas kārtībā.

https://twitter.com/janisdombrava/status/1195009659918311424?ref_src=twsrc%5Etfw

https://twitter.com/budrikisuldis/status/1195010652068294664?ref_src=twsrc%5Etfw

Saeima pieņem grozījumus Izglītības likumā, kas paredz, ka turpmāk brīvpusdienas 1.-4. klašu skolēniem vienādās daļās apmaksās valsts un pašvaldība.

Saeima turpina skatīt grozījumus Izglītības likumā.

Praktiski visi opozīcijas un neatkarīgie deputāti ir pametuši sēdi.

Gobzems pirms brīža turēja rokā megafonu, bet to neizmantoja. Arī Mūrniece atgādināja viņam, ka skaņu pastiprinošas ierīces nedrīkst izmantot.

Aldis Gobzems aicina atlaist Saeimu

Krišjānis Feldmans (JKP) debašu laika saīsinājumu pamato ar to, ka vēl ļoti daudz priekšlikumi jāskata.

Ar 51 balsi uzstāšanās laiks tiek saīsināts - katru no divām reizēm var runāt pa minūtei

Opozīcijas deputātu lielākā daļa pametusi zāli.

Koalīcijas priekšlikumu samazināt izteikšanās laiku līdz vienai minūtei opozīcijas un neatkarīgie deputāti sagaida ar aplausiem.

Ar šo budžetu Latgalei mērķdotācijām tiek atņemti 15 miljoni, saka Viktors Valainis (ZZS)

Sergejs Dolgopolovs (S) saka, ka premjers ir tālu no reālās dzīves. Brīvpusdienas garantē vienlīdzību, jo bagāto vecāku bērni neēdīs melnos ikrus zem sola, bet dabūs veselīgu ēdienu. Brīvpusdienu dalīšana pēc turīguma ir pazemojoša bērniem un ģimenēm, saka deputāts.

Jānis Dombrava (NA) atkārto jau vakar teikto, ka brīvpusdienas saglabāsies, un, ja kāda pašvaldība tās atcels, tad iedzīvotājiem jāprotestē.

Dombrava nepiekrīt Kariņam, ka brīvpusdienas jāpiešķir, vadoties pēc turīguma līmeņa ģimenē.

Kariņš par brīvpusdienām - tas ir plašāks jautājums, kā valstī organizēt sociālo palīdzību, lai tā mērķtiecīgi nonāktu pie ģimenēm, kam tas tiešām nepieciešams. "Kā mēs kā sabiedrība varam līdzekļus sociālam atbalstam tēmēt tām ģimenēm, kam nepieciešams," saka Kariņš, atzīstot, ka ir jādiskutē par to, kā nonākt līdz Ziemeļvalstu līmenim.

Vecā Vienotība man patika labāk, jo katru gadu atrada jaunus līdzekļus, lai palielinātu brīvpusdienu pieejamību, saka Dana Reizniece-Ozola (ZZS). "Jaunā Vienotība, vecā Vienotība bija forša," saka deputāte.

"Twitter" turpinās Sanda Riekstiņa (JKP) un Ritvara Zariņa (S) debates. https://twitter.com/SandisRiekstins/status/1194995218937827328?ref_src=twsrc%5Etfw

https://twitter.com/ZarinsI/status/1194994975878057987?ref_src=twsrc%5Etfw

https://twitter.com/SandisRiekstins/status/1194993322357592064?ref_src=twsrc%5Etfw

https://twitter.com/ZarinsI/status/1194991305363017733?ref_src=twsrc%5Etfw

Saeima atsāk debates par grozījumiem Izglītības likumā, kas mainīs brīvpusdienu apmaksas kārtību.

Līdz uzvarošām beigām 408 priekšlikumi. Saeima izskatījusi jau 18 likumprojektus. Šodien 37 priekšlikumus, kopā 74 priekšlikumus. Vidēji 1 priekšlikums tiek izskatīts 29 minūtēs, sarēķinājis Mārtiņš Šteins (AP).

Saeimas sēdē pārtraukums līdz 16.45.

Saeima pieņem grozījumus Augstskolu likumā, kas no nākamā gada ievieš jaunu studiju un studējošo kreditēšanas no kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts vārdā sniegto galvojumu modeli, paredzot jaunu studiju un studējošā kredīta veidu – no kredītlīdzekļiem, kas var būt garantēts no valsts budžeta, Eiropas Savienības fondu līdzekļiem vai starptautisko finanšu institūciju līdzekļiem.

https://twitter.com/JanisIesalnieks/status/1194982215106617346?ref_src=twsrc%5Etfw

Saeima pieņem grozījumus Dabas resursu nodokļa likumā, kas no 2020. gada 1. janvāra paaugstina dabas resursu nodokļa likmes atsevišķiem objektiem (smilts, oglekļa dioksīda emisija, akmeņogles), nosaka jaunu šī nodokļa objektu – atkritumu sadedzināšanu, kā arī atceļ atbrīvojumu no nodokļa samaksas par akmeņoglēm, koksu un lignītu, ja tos izmanto elektroenerģijas ražošanā vai koģenerācijā. Tāpat grozījumi maina dabas resursu nodokļa maksājumu ieskaitīšanas proporciju, palielinot valsts pamatbudžetā ieskaitāmo procentu daļu līdz 60%, attiecīgajai pašvaldībai ieskaitot 40% no nodokla maksājumiem.

Ministram Pūcem jāatceras, ka viņš nav tikai pašvaldību iznīcināšanas ministrs, bet arī vides ministrs, debatēs par dabas resursu nodokļa grozīšanu saka Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Foto - Saeimas administrācija

https://twitter.com/Kark_Lina/status/1194976121491775488?ref_src=twsrc%5Etfw

https://twitter.com/AldisGobzems/status/1194971907277373440?ref_src=twsrc%5Etfw

Saglabājot Saeimas deputātu algas esošajā līmenī, nākamā gada budžetā tiks ietaupīti 524 740 eiro, jo tā ir summa, kas budžeta projektā tika norādīta kā 2020. gadam nepieciešamā summa deputātu bāzes mēnešalgas pieaugumam, kas tiek aprēķināts katru gadu saskaņā ar likumu.

https://twitter.com/Sildniks/status/1194968422125314048?ref_src=twsrc%5Etfw

https://twitter.com/DanaReiznieceOz/status/1194955849904603137?ref_src=twsrc%5Etfw

https://twitter.com/VL_TBLNNK/status/1194957987540025345?ref_src=twsrc%5Etfw

Saeima atsāk sēdi ar debatēm pie grozījumiem Dabas resursu nodokļa likumā.

Saeimas sēdē pārtraukums līdz 15.00.

"Attīstībai/Par" deputāts Mārtiņš Šteins turpina uzskaiti par to, cik priekšlikumi izskatīti. Kopā iesniegti 479 priekšlikumi visiem budžeta paketes likumprojektiem. Trešdien tika izskatīti 37, savukārt šodien 14 priekšlikumi. Atlikuši 428 priekšlikumi.

Dati par to, kā atsevišķas valsts budžeta pozīcijas 2017. gadā izskatījās pret citu valstu budžetiem. https://twitter.com/IvetaKazoka/status/1194952510152286213?ref_src=twsrc%5Etfw

Saeima pieņem grozījumu Mediācijas likumā, kas paredz, ka Tieslietu ministrija ikgadējā valsts budžeta finansējuma ietvaros, ko iespējams novirzīt mediācijas pakalpojumu sniegšanai vai kas piešķirts šā mērķa īstenošanai, sadarbībā ar Sertificētu mediatoru padomi veic atbilstošus pasākumus, lai tādas ārpustiesas, kā arī tiesvedības procesā esošas domstarpības, kurās iesaistīts bērns, risinātu, izmantojot mediāciju.

Saeima pieņem grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas nodrošina Satversmes tiesas neatkarību un nostiprina Satversmes tiesas tiesneša statusu, nosaka Datu valsts inspekcijas direktora algu, kā arī regulē atlīdzības noteikšanas kārtību Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm. Vienlaikus šie grozījumi arī "iesaldē" Saeimas deputātu algas.

Par NA priekšlikumu "iesaldēt" deputātu algas, ko Saeima Finanšu un budžeta (nodokļu) komisija neatbalstīja, bet Ministru kabinets nebija devis savu vērtējumu, norādot uz pašas Saeimas kompetenci, nobalsoja 54 deputāti – pārsvarā no valdošās koalīcijas partijām, daži pie frakcijām nepiederošie deputāti, daži ZZS pārstāvji, bet neviens no “Saskaņas”. Pret bija trīs “AP” deputāti un Didzis Šmits. Atturējās lielākā daļa “AP” frakcijas, daži “Saskaņas” pārstāvji un Gundars Daudze (ZZS). Nebalsoja pārsvarā “Saskaņas” pārstāvji un pa kādam pārstāvim no citām frakcijām.

Aleksandrs Kiršteins (NA) tikmēr dalās ar faktiem par ģeogrāfiju. https://twitter.com/akirstei/status/1194943133227851777?ref_src=twsrc%5Etfw

https://twitter.com/SandisRiekstins/status/1194951614441959424?ref_src=twsrc%5Etfw

https://twitter.com/janisdombrava/status/1194951753390788608?ref_src=twsrc%5Etfw

Saeima atbalsta deputātu algu "iesaldēšanu" jeb saglabāšanu 2019. gada līmenī līdz 13. Saeimas sasaukuma beigām.

https://twitter.com/Egriks/status/1194941741452935169?ref_src=twsrc%5Etfw

Nacionālās apvienības pārstāvji paši par šo priekšlikumu nedebatē.

Saeimas komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, bet Artuss Kaimiņš (KPV LV) aicina Saeimu atbalstīt deputātu algu "iesaldēšanu".

Nacionālā apvienība iesniegusi priekšlikumu, kas paredzētu "iesaldēt" jeb saglabāt Saeimas deputātu algas šī gada līmenī līdz pat šī sasaukuma beigām

Ministru piemaksas netiks samazinātas, lemj Saeima.

Dana Reizniece-Ozola (ZZS) no savas pieredzes valdībā saka, ka neatbalsta šādu ministru sodīšanu, jo ir gadījumi, kad ministri ilgstoši aizvieto citus un tiešām strādā daudz papildus.

https://twitter.com/rusantro/status/1194921492586356736?ref_src=twsrc%5Etfw

Pie frakcijām nepiederošie deputāti iesnieguši arī priekšlikumu samazināt līdz 30% piemaksu, ko Ministru kabineta loceklis patlaban saņem 50% apmērā no viņam noteiktās mēnešalgas, ja papildus saviem tiešajiem amata pienākumiem aizvieto prombūtnē esošu Ministru kabineta locekli, kā arī aizvieto Ministru kabineta locekli, kurš beidzis pildīt savus pienākumus, pirms cita persona apstiprināta attiecīgā Ministru kabineta locekļa amatā.

https://twitter.com/io7246/status/1194910284386881538?ref_src=twsrc%5Etfw

Saeima neatbalsta neatkarīgo deputātu priekšlikumu no likuma izslēgt pantu, kas paredz Saeimas deputātiem papildus samaksu par arī mēnešalgas daļu par attiecīgo amatu pildīšanu un ko nosaka, bāzes mēnešalgas apmēram piemērojot šādu koeficientu: Saeimas priekšsēdētājam — 1,73; Saeimas priekšsēdētāja biedram — 1,48; Saeimas sekretāram — 1,48; Saeimas sekretāra biedram — 1,39; Saeimas komisijas priekšsēdētājam — 1,39; Saeimas frakcijas priekšsēdētājam — 1,39; Saeimas komisijas priekšsēdētāja biedram — 0,35; Saeimas frakcijas priekšsēdētāja biedram — 0,35; Saeimas komisijas sekretāram — 0,35; Saeimas apakškomisijas priekšsēdētājam — 0,27; Saeimas apakškomisijas sekretāram — 0,17.

Skatot grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, opozīcijas deputāti vērtē, cik daudz daži koalīcijas deputāti izmaksā nodokļu maksātājiem.

https://twitter.com/konservativie/status/1194915993480581121?ref_src=twsrc%5Etfw

https://twitter.com/mbpetersena/status/1194938444105048065?ref_src=twsrc%5Etfw

Saeima pieņem grozījumu likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”, kas nosaka Valsts zemes dienesta kompetenci īpašuma tiesību atjaunošanai personām, kuras noteiktā termiņā iesniegušas dokumentus Centrālajā zemes komisijā, pēc šīs komisijas darbības izbeigšanas.

Saeima pieņem grozījumus likumā “Par zemes komisijām”, kas nosaka Latvijas Republikas Centrālās zemes komisijas darbības termiņu līdz 2021. gada 30. jūnijam, samazina komisijas locekļu skaitu no 20 līdz 9, kā arī komisijas arhīva dokumentu nodošanas kārtību.

Koalīcija ierosina darbu beigt šodien 23.30 un atsākt piektdien 9.00, Saeima piekrīt.

Saeimas sēdē pusdienu pārtraukums līdz pulksten 13.15.

Saeima pieņem grozījumus Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, kas līdzsvaro no Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksājamo uzturlīdzekļu apmēru ar valsts budžeta iespējām. Tie paredz no nākamā gada no fonda maksāt bērnam no dzimšanas līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai – 107,50 eiro mēnesī; bet bērnam no septiņu gadu vecuma līdz 18 gadu vecumam un pilngadīgai personai, kura turpina iegūt pamatizglītību, vidējo izglītību, arodizglītību vai speciālo izglītību Latvijas Republikā, bet ne ilgāk kā līdz 21 gada vecuma sasniegšanai – 129 eiro mēnesī.

"Manī ir viegli iemīlēties, bet grūti aizmirst. Esiet uzmanīga!" saka Aldis Gobzems Saeimas sēdes vadītājai Inārai Mūrniecei (NA), kura aizrāda deputātam, lai runā par konkrēto priekšlikumu.

https://twitter.com/Ikars/status/1194919575181287424?ref_src=twsrc%5Etfw

https://twitter.com/rusantro/status/1194918261399465986?ref_src=twsrc%5Etfw

Atbildot uz Mārtiņa Bondara (AP) norādi, ka opozīcijas pārstāvji runā "par visu, kas uz sirds", Viktors Valainis (ZZS) saka, ka tas ir opozīcijas darbs kritizēt. Valainis arī pateicās finanšu ministram Reiram, kurš atbildējis pēc būtības.

"Attīstībai/Par" deputāts Mārtiņš Šteins veic rūpīgu uzskaiti par to, cik priekšlikumi izskatīti. Kopumā ir 479 priekšlikumi visiem budžeta paketes likumprojektiem. Trešdien dienas laikā izskatīti 37, uz šo brīdi ceturtdien pieci. Vēl jāskata 437 priekšlikumi.

https://twitter.com/anjo_lv/status/1194909626854182912?ref_src=twsrc%5Etfw

Patlaban diskusijas ir par divpadsmito no 28 likumprojektiem budžeta paketē.

Sarunas Saeimas kuluāros liecina, ka, turpinot šādā tempā, Saeima nākamā gada budžeta priekšlikumus varētu skatīt ne tikai piektdien, bet arī sestdien.

https://twitter.com/ArmandsOnzuls/status/1194904506867302406?ref_src=twsrc%5Etfw

https://twitter.com/gunchz/status/1194902727459004416?ref_src=twsrc%5Etfw

https://twitter.com/rusantro/status/1194905765342875649?ref_src=twsrc%5Etfw

https://twitter.com/VjDombrovskis/status/1194899999512920065?ref_src=twsrc%5Etfw

Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā ir viens no likumprojektiem paketē, kas nākotnē paredz atsaistīt dažādus pabalstus un izmaksas no minimālās algas, tāpēc tas raisa konceptuālas diskusijas Saeimā.

Šodien vairākkārt tika debatēts par bezdarba situāciju Latvijā. Piedāvājam interaktīvu statistiku ar pašreizējo situāciju:

https://twitter.com/VjDombrovskis/status/1194900095793270784?ref_src=twsrc%5Etfw

Viņkeles ieskatā, ir citi rādītāji, kam piesaistīt pabalstus, piemēram, IKP vai cenu pieaugumu indekss.

"Mēs, koalīcija, esam paskaidrojumu pārādā arī par vakardienu." Tā par pabalstu atsaistīšanu no minimālās algas skaidro veselības ministre Ilze Viņķele (AP) norādot, ka tas ir viens no pamatiem, lai veidotu mūsdienīgu sociālo politiku.

Pēc Valaiņa domām, likumprojektam nav nekāda sakara ar nākamā gada budžetu, uz ko arī norāda Saeimas Juridiskais birojs. Tādēļ to būtu jāskata ārpus nākamā gada budžeta paketes, aktīvāk iesaistot sociālos partnerus.

"Vai šis likumprojekts demonstrē labu pārvaldību? Nē, šis likumprojekts to nedemonstrē, jo tas ir izvirzīts bez debatēm", par likumprojektu izsakās ZZS deputāts Viktors Valainis.

Pēc pārtraukuma atsākusies Saeimas sēde. Turpinās debates par grozījumiem Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā.

Saeimas sēdē pārtraukums līdz 10.45.

https://twitter.com/MGolubeva_LV/status/1194883607808098305?ref_src=twsrc%5Etfw

Saeima sāk skatīt grozījumus Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, kas līdzsvaro no Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksājamo uzturlīdzekļu apmēru ar valsts budžeta iespējām

Bez debatēm Saeima pieņem grozījumu Notariāta likumā, par diviem gadiem jeb līdz 2022. gada 1. janvārim atliekot likuma normas, kas paredz, ka amata darbību izpildei nepieciešamo informāciju valsts iestādes zvērinātam notāram sniedz bez maksas, stāšanos spēkā.

Izskatīti 10 no 28 likumprojektiem. Saeima ķeras pie vienpadsmitā.

Neņemot vērā opozīcijas iebildumus un priekšlikumus, Saeima pieņem grozījumus likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”, kas nākamgad mainīs bezdarbnieku pabalsta apmēru un saņemšanas ilgumu. Turpmāk pabalstu paredzēts izmaksāt astoņus mēnešus sekojošā apmērā – pirmos divus mēnešus pilnā apmērā no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta; trešajā un ceturtajā mēnesī 75% apmērā no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta; piektajā un sestajā mēnesī 50% apmērā no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta; septītajā un astotajā mēnesī 45% apmērā no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta.

https://twitter.com/zarinstoms/status/1194879521209692161?ref_src=twsrc%5Etfw

Jānis Vucāns (ZZS) brīdina, ka šie grozījumi nonāks Satversmes tiesā, jo neievēro tiesiskās paļāvības principus.

https://twitter.com/Vinkele/status/1194878976415670274?ref_src=twsrc%5Etfw

Atsauciet šo nelikumīgo budžetu, aicina Regīna Ločmele-Luņova (S).

Linda Liepiņa saka, ka pat "valsts televīzijā un radio cilvēki tiek nodarbināti uz autoratlīdzību pamata", tā ka žurnālisti neaizsargāti esot arī sabiedriskajā, ne tikai privātajā sektorā.

Nikolajam Kabanovam (S) ir aizdomas, ka valdība grib samazināt pabalstus, jo valstij būs jāmaksā pabalsti PNB bankas un "Dzintara" darbiniekiem. Tas ir oportūnisms, saka deputāts.

https://twitter.com/normundsbergs/status/1194866400420085760?ref_src=twsrc%5Etfw

Uldis Augulis (ZZS) nupat esot sazinājies ar LDDK un saka, ka valdības pārstāvji sagrozot faktus.

Didzis Šmits saka, ka žurnālistu sociālā neaizsargātība ir nopietns jautājums, jo tas notiek gadu desmitiem un met ēnu uz viņu darbu.

https://twitter.com/AivarsLembergs/status/1194886629514764288?ref_src=twsrc%5Etfw

https://twitter.com/MartinsBondars/status/1194886475139162112?ref_src=twsrc%5Etfw

Foto - Saeimas administrācija

Ieskats, kā Saeima strādāja trešdienas vēlā vakarā. Foto - Saeimas administrācija.

https://twitter.com/BensLatkovskis/status/1194881298646654977?ref_src=twsrc%5Etfw

Viņķele aicina labot caurumus likumos, lai mikrouzņēmumu īpašnieki nebūtu sociāli neaizsargāti.

Tikmēr Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) otrdien, 19. novembrī, savā padomes sēdē lems par turpmākajām protesta akcijām. Uz padomes sēdi ir uzaicināti ari citu mediķu organizāciju pārstāvji. Pirmais mediķu organizāciju un ģimenes ārstu protesta vilnis notiek līdz šodienai, 14. novembrim. Savukārt otrais protesta vilnis sāksies pēc nākamā gada budžeta pieņemšanas Saeimā, kurš būs ilgstošāks.

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) norāda, ka Dombrovskis, piesaucot kā piemēru arī LNT žurnālistus, kas zaudēs darbu, maldina sabiedrību, jo šie žurnālisti ir neaizsargāti vispār, jo ir mikrouzņēmēji.

Zviedrijā 200 dienas, Igaunijā līdz 360 dienām, Somijā līdz 400 dienām, piemērus par bezdarbnieku pabalstu izmaksas ilgumu min Dombrovskis un retoriski jautā, vai Latvija tuvojas Ziemeļvalstu līmenim, kā to vēlas premjers.

Tā vietā, lai atzītu kļūdu un to labotu, jūs taisāt jaunas un jaunas kļūdas, saka Vjačeslavs Dombrovskis (S). Viņš uzskata, ka nav korekti izmantot vidējo statistiku, ka vidēji bezdarbnieks atrod darbu četru mēnešu laikā.

Nevajag domāt, ka bezdarbnieki ir kaut kādi ļaundari, dzīvē mēdz būt ļoti dažādas situācijas, saka Uldis Augulis (ZZS), kuram pietrūkst šo grozījumu sociālā izvērtējuma.

https://twitter.com/ZarinsI/status/1194879590348607488?ref_src=twsrc%5Etfw

Atgādinām, ka likuma grozījumi paredz pabalstu izmaksāt astoņus mēnešus sekojošā apmērā – pirmos divus mēnešus pilnā apmērā no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta; trešajā un ceturtajā mēnesī 75% apmērā no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta; piektajā un sestajā mēnesī 50% apmērā no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta; septītajā un astotajā mēnesī 45% apmērā no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta.

306 eiro - tāds ir vidējais bezdarbnieka pabalsts Latvijā, un diezin vai no tādas naudas var zaļi dzīvot, saka Andrejs Klementjevs (S).

Koalīcijas pārstāvju mainītā taktika - aktīvi iesaistīties debatēs - maina diskusiju dinamiku Saeimas zālē, taču nemazina opozīcijas sparu.

Darbs viņus gaida, tāpēc jāveicina cilvēku atgriešanās darba tirgū, lai man nebūtu no šīs tribīnes jārunā par imigrācijas veicināšanu, par politikas izvēlēm saka Kariņš.

Tas ir simbolisks samazinājums, par pabalstu izmaiņām saka Kariņš. Tas ir simbolisks solis - pakāpeniski samazināt ilgumu, cik ilgi var saņemt bezdarbnieku pabalstu.

https://twitter.com/Neimanis/status/1194869236553916416?ref_src=twsrc%5Etfw

Ir akūts darbaroku trūkums, ko uzreiz nevar risināt pat ar dzimstības palielināšanu, tāpēc izvēle ir imigrācija vai stimulēt vietējo darbaspēku, saka premjers.

Kariņš saka, ka jāsāk debatēt par būtību.

Tribīnē kāpj Kariņš

Pabalstu sistēmas izmaiņas ir saskaņotas ar sociālajiem partneriem, saka Petraviča.

Latvijā ir nopietnas problēmas ar darbaspēka trūkumu, tādēļ ir jārada cilvēkiem motivācija ātrāk atgriezties darba tirgū, saka Petraviča.

Ramona Petraviča (KPV LV) atzist, ka pabalstu samazināšana ir nepopulārs lēmums, bet labi pārdomāts.

Jānis Tutins (S) jaunajiem Saeimas deputātiem uzdod retorisku jautājumu "Kas ar jums ir noticis?", jo pirms vēlēšanām bija degsme mainīt veco politiku, taču tagad ir kļuvuši par balsošanas mašīnām.

Stepaņenko un Gobzems no zales skaļi debatē ar Bondaru.

Mārtiņš Bondars (AP) pārmet opozīcijai sabiedrības maldināšanu, ka kaut kas tiek sabiedrībai atņemts. Tieši otrādi - visiem tiek pielikts.

Gobzems atkal piemin krāsojamo grāmatiņu, kas šī Saeimas sasaukuma debatēs kļuvusi par savstarpējas apsaukāšanās piemēru.

Dana Reizniece-Ozola (ZZS) brīdina, ka, ja tiks nobalsots par šo likumprojektu, cilvēkiem, kas zaudējuši darbu, tiks atņemti 12 miljoni eiro.

https://twitter.com/AldisGobzems/status/1194863227433373696?ref_src=twsrc%5Etfw

Jānis Reirs (JV) uz Stepaņenko kritiku atbild, ka nākamā gada budžeta izstrādes procesā tikšanās ar sociālajiem partneriem bija divas reizes septembrī. Reirs piebilda, ka parasti tiekas vienu reizi.

Šodien koalīcija maina taktiku un uzreiz atbild opozīcijai, tribīnē finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Jūlija Stepaņenko finanšu ministram Jānim Reiram (JV) pārmet konsultāciju trūkumu ar sociāliem partneriem.

Gobzems premjeram Krišjānim Kariņam (JV) uzdāvina krāsojamo grāmatiņu

"Arī zagļi un noziedzinieki atsakās no noziegumu izdarīšanas, ja ir daudzas modras acis, kas seko līdzi." Tā par trešdien ieilgušo Saeimas sēdi debates uzsāka Aldis Gobzems.

Pirmais tribīnē Aldis Gobzems

Saeima atsāk debates par likumprojektu, kas paredz samazināt bezdarbnieku pabalstus.

Koalīcijas deputāti jau laikus iesniedz priekšlikumu ik pēc 90 minūtēm izsludināt 15 minūšu pārtraukumu un stundu pusdienām. Saeima piekrīt.

Pie frakcijām nepiederošais deputāts Aldis Gobzems arī ceturtdien ieradies ar megafonu, kas vakar raisīja Saeimas apsardzes iebildumus.

Deputāti pulcējas zālē pēc dažu stundu miega un pārtraukuma.

https://twitter.com/VjDombrovskis/status/1194867176517382144?ref_src=twsrc%5Etfw

Vakar pēc garām, skaļām un reizēm pat dusmu pilnām debatēm tautas kalpi izskatīja vien deviņus no 28 likumprojektiem.

Trešdien ārkārtas sēdē Saeima skatīja nākamā gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumprojektus otrajā jeb galīgajā lasījumā. Pēc visas dienas darba pusstundu pirms pusnakts deputāti nolēma sēdi pārtraukt un darbu turpināt ceturtdien pulksten 9.

https://twitter.com/AndrisDoveiks/status/1194861679261233152

https://www.delfi.lv/news/national/politics/saeima-darbu-pie-budzeta-turpinas-ceturtdien-no-rita-tiesraides-arhivs.d?id=51631589