"Es esmu dzirdējis, ka no Latvijas ir nācis pieprasījums Zviedrijas policijas nodaļai, kas cīnās ar organizēto noziedzību. Mēs noteikti sniegsim pilnīgi visu palīdzību, ko varēsim," žurnālistiem sacīja Bilts.
Arī Dombrovskis žurnālistiem apliecināja, ka Latvijas tiesībsargājošās iestādes un Finanšu un kapitāla tirgus komisija vērsās pie Zviedrijas pēc palīdzības par iespējamo Krājbankas līdzekļu atgūšanu. "Kā jūs dzirdējāt, arī Zviedrijas puse apstiprina, ka visa iespējamā palīdzība tiks sniegta," uzsvēra premjers.
Jau ziņots, ka FKTK solīja vērsties Zviedrijas Ekonomiskās noziedzības novēršanas pārvaldē, lai atgūtu Latvijas Krājbanka līdzekļus, kurus bankas "Snoras" bijušais īpašnieks Vladimirs Antonovs, iespējams, ieguldījis savos projektos, tajā skaitā "Saab". "Zviedrijas Ekonomiskās noziedzības novēršanas pārvalde ir apstiprinājusi savu gatavību palīdzēt atgūt šos līdzekļus," iepriekš sacīja FKTK priekšsēdētāja Irēna Krūmane.
FKTK priekšsēdētājas vietnieks Jānis Brazovskis iepriekš atklāja, ka Krājbankas nauda 100 miljonu latu apmērā, kas ieķīlāta vairākās ārvalstu bankās, izmantota septembrī veiktā bankas pamatkapitāla palielināšanai un Antonova projektiem, tostarp autokoncerna "Saab" pārņemšanai.
Arī Zviedrijas plašsaziņas līdzekļi vēsta, ka naudu, kuru Antonovs izlaupījis no bankas "Snoras" un Latvijas Krājbankas, viņš plānojis izmantot, lai iegādātos daļu "Saab" akciju, un ka netieši Antonovs joprojām finansējis "Saab".
Tāpat vēstīts, ka Latvijas Krājbankas darbības apturēšana un kriminālprocesa ierosināšana ir saistīta ar aizdomām par bankas īpašumu 100 miljonu latu apmērā nelikumīgu ieķīlāšanu par labu trešajām personām.
Lietuvas valdība nacionalizējusi 100% "Latvijas Krājbankas" lielākās īpašnieces bankas "Snoras" akciju , kuru kontrolpakete piederēja Antonovam.
Lietuvas centrālā banka saņēmusi informāciju no ārvalstīm, ka "Snoras" aktīvos trūkst vērtspapīru vairāk nekā miljarda litu (204 miljonu latu) vērtībā. Savukārt 24.novembrī Lietuvas centrālās bankas valde atzina banku "Snoras" par maksātnespējīgu un nolēma vērsties tiesā ar prasību atzīt to par bankrotējušu.
"Snoras" pieder nedaudz vairāk kā 60% Latvijas Krājbankas akciju. Pēc aktīvu apmēra Latvijas Krājbanka septembra beigās bija devītā lielākā no 31 Latvijas bankas.
Jau vēstīts, ka, ievērojot notikumus "Krājbankas" mātes sabiedrībā Lietuvas "Snoras bankā" un to iespējamo tālāko ietekmi uz "Krājbankas" finansiālo stabilitāti, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) novembra vidū noteica ierobežojumus "Krājbankas" darbībai. Tie zaudēja spēku pagājušo pirmdien, kad FKTK padome apturēja "Krājbankas" visu finanšu pakalpojumu sniegšanu. Šāds lēmums pieņemts, pamatojoties uz konstatēto līdzekļu iztrūkumu bankā, par ko tika informēta Ģenerālprokuratūra. Valsts policija sākusi kriminālprocesu saistībā ar "Latvijas Krājbanku".
Jau ziņots, ka pēc Lietuvas valdības lēmuma prasīt "Snoras bankas" maksātnespēju arī Latvijas FKTK strādā pie "Snoras" meitas bankas - "Krājbankas" maksātnespējas pieteikuma, kuru šonedēļ varētu iesniegt tiesā.
"Krājbankas" noguldītājiem tiks izmaksāta valsts garantētās atlīdzība, kā atlīdzināšanu tehniski nodrošinās valstij piederošā "Citadeles" banka. Pēc pēdējas FKTK rīcībā esošās informācijas, 99,8% no "Krājbankas" noguldītājiem iekļaujas garantētās atlīdzības 100 000 eiro jeb 70 280,40 latu robežās un līdz ar to saņems savu noguldījumu pilnā apmērā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
