Foto: Publicitātes foto
No "Latvijas Krājbankas" kredītportfeļa iespējams atgūt aptuveni 200-250 miljonus latu, žurnālistiem piektdien lēsa "Latvijas Krājbankas" ieceltais pilnvarnieks Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājas vietnieks Jānis Brazovskis, taču uzsvēra, ka šī summa vēl ir precizējama.

Saskaņā ar Brazovska teikto kopumā bankas kredītportfelis pēc nomināla veido nedaudz vairāk kā 300 miljonus latu, un tajā, kā jebkuras bankas kredītportfelī, ir arī problēmas.

"Rēķinot visus uzkrājumus, arī tos, kuri ir atgūstami ilgtermiņā, mēs varam runāt par apmēram 200-250 miljoniem latu [ko iespējams atgūt]," teica Brazovskis, minot, ka šāda summa varētu būt reāli atgūstama no aizņēmējiem, ar kuriem viņš ir iepazinies.

Tāpat Brazovskis pauda gandarījumu, ka pēdējo dienu laikā daudzi bankas klienti bijuši gatavi atmaksāt kredītprocentus.

Jau vēstīts, ka FKTK padome 21.novembrī nolēma apturēt "Latvijas Krājbankas" visu finanšu pakalpojumu sniegšanu. Lēmums pieņemts, pamatojoties uz konstatēto līdzekļu iztrūkumu bankā, par ko tika informēta Ģenerālprokuratūra. Valsts policija sākusi kriminālprocesu saistībā ar "Latvijas Krājbanku".

Visticamāk, 28.novembrī FKTK tiesā iesniegs "Latvijas Krājbankas" maksātnespējas pieteikumu.

Lietuvas valdība nacionalizējusi 100% "Latvijas Krājbankas" lielākās īpašnieces ‒ bankas "Snoras" ‒ akciju, kuru kontrolpakete piederēja Krievijas uzņēmējam Vladimiram Antonovam. Lietuvas centrālā banka saņēmusi informāciju no ārvalstīm, ka "Snoras" aktīvos trūkst vērtspapīru vairāk nekā miljarda litu (204 miljonu latu) vērtībā. Savukārt 24.novembrī Lietuvas centrālās bankas valde atzina banku "Snoras" par maksātnespējīgu un nolēma vērsties tiesā ar prasību atzīt to par bankrotējušu.

"Snoras" pieder nedaudz vairāk kā 60% "Latvijas Krājbankas" akciju. Pēc aktīvu apmēra "Latvijas Krājbanka" septembra beigās bija devītā lielākā no 31 Latvijas bankas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!