Čaulu kompāniju noguldījumu īpatsvars Latvijas bankās samazinājies līdz 9,8%
Foto: LETA

Maijā čaulas uzņēmumu īpatsvars banku noguldījumos ir sarucis līdz 9,8%, februāra beigās tie bija 14,4%, savukārt tādu uzņēmumu īpatsvars, kurus skar aizliegums, jo tie atbilst divām čaulas veidojuma pazīmēm, jau varētu būt mazāks par 4%, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) ekspertu pirmās aplēses.

Latvijas bankas nodrošina pārmaiņas klientu struktūrā ne tikai saistībā ar, t.s., čaulas veidojumiem, katra banka, ja tas nepieciešams, padziļināti vērtē savu klientu riska profilu un atsakās no pārāk riskantā segmenta. Kopējais ārvalstu noguldījumu īpatsvars Latvijas bankās samazinājies līdz 29,3%, izslēdzot "ABLV Bank" – 22,8%. Jāatgādina, ka 2015. gada beigās šis rādītājs bija 53,4%, 2018. gada februārī – 39,6%.

Aizliegums sadarboties ar uzņēmumiem, kuri vienlaikus atbilst divām čaulas veidojumu pazīmēm, attiecas uz kredītiestādēm, maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, bet klientu individuālo portfeļu pārvaldīšanā un atvērto ieguldījumu fondu apliecību izplatīšanā aizliegums attiecas arī uz ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām.

"Latvijas banku sektorā iesāktais pašattīrīšanās process pašlaik notiek patiesi dinamiski. Kopumā ārvalstu noguldījumu kritums pēdējos divos pārmaiņu gados, atsakoties no apšaubāmas izcelsmes naudas līdzekļiem, ir bijis mīnus 58%, un tas turpinās joprojām. Mēs redzam, ka Latvijas bankas ir izpratušas pārmaiņas saistībā ar klientiem – čaulas veidojumiem veikt aši, jo šis ir sektora nākotnes reputācijas un attīstības jautājums. Ir daļa Latvijas banku, kuras jau pilnībā ir pārtraukušas sadarbību ar uzņēmumiem, kas atbilst čaulas veidojumu divām pazīmēm," norāda FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

"Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) biedri pilnībā pārtrauks sadarbību ar čaulu veidojumiem, kas atbilst sadarbības aizlieguma pazīmēm. Šis ir jau 2016. gadā uzsākts darbs, kas vērsts uz augsta riska ārvalstu klientu īpatsvara samazināšanu Latvijas bankās, konsekvents turpinājums. Vērtējot Latvijas banku sektora paveikto finanšu noziegumu apkarošanā, kopš 2016. gada noticis būtisks pārmaiņu process, lai Latvijas banku sistēma netiktu izmantota noziedzīgiem mērķiem,” piebilst LKA vadītāja Sanda Liepiņa.

Jau iepriekš ziņots, ka, nodrošinot nepieciešamo pārmaiņu vadību Latvijas finanšu sektorā, 09.05.2018. stājās spēkā grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (NILLTFN likums), kas nosaka aizliegumu tirgus dalībniekiem Latvijā sadarboties ar uzņēmumiem, kuri vienlaikus atbilst divām čaulas veidojumu pazīmēm, proti:
a) uzņēmumam nav saistības ar faktisku saimniecisko darbību, vai tā darbība veido mazu vai neveido nekādu ekonomisko vērtību, un nav informācijas, kas pierādītu pretējo;
b) valstī, kurā uzņēmums reģistrēts, nav nepieciešams sagatavot un iesniegt pārraudzības institūcijām finanšu pārskatus.

Jaunie noteikumi paredz pasākumus, kas veicami tirgus dalībniekam, lai noskaidrotu un iegūtu papildu informāciju un dokumentus par uzņēmuma biznesa modeli, peļņas atbilstību tā saimnieciskajai darbībai un apgrozījumam un par personām, kas faktiski nodrošina šī uzņēmuma saimniecisko darbību, kā arī ekonomiskās vērtības esamību.

Tags

ABLV Bank Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) Latvijas Komercbanku asociācija

Comment Form