Ceļ trauksmi par banku pieejamību reģionos – līdz bankomātam jābrauc pat 60 kilometri
Foto: DELFI

Tas, ka arvien vairāk pašvaldību nav pieejami banku pakalpojumi, ir satraucošs signāls, trešdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atzina Ludzas novada domes priekšsēdētāja Alīna Gendele.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pēc viņas teiktā, tagad arī Krāslava palikusi bez bankas grupas pārstāvniecības.

"Vismaz vienai filiālei reģiona attīstības centrā būtu jābūt," uzsvēra Gendele, norādot, ka pašvaldības ceļ trauksmi, jo attālākos reģionos internetbanku ne vienmēr ir iespējams izmantot - gan interneta pieejamības, gan iedzīvotāju nepietiekamu datorprasmju dēļ. "Gados vecākiem cilvēkiem patīk kontaktēties ar cilvēku," norādīja pašvaldības vadītāja.

Ja 2012.gadā bankomātu nebija piecos, sešos novados, tad pašlaik situācija ir pasliktinājusies un bankomātu nav jau 15 Latvijas novados, komisijas sēdē atzina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Reģionālās politikas departamenta direktors Raivis Bremšmits.

Atbildot uz jautājumu, kāds lielākais attālums, kas iedzīvotājiem  jāveic  no savas dzīvesvietas līdz vietai, kur iespējams izņemt skaidru naudu, Bremšmits  atzina, ka maksimālais attālums ir 60 kilometri.

Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs Mārtiņš Bičevskis uzsvēra, ka banku filiāles tiek slēgtas visā pasaulē, un tā globāla tendence finanšu sektorā. Piemēram, Eiropas Savienībā kopumā 2013.gadā slēgtas 8713 filiāles.

"Situācija Baltijā ir līdzīga, bankas mazina filiāļu skaitu, mainoties biznesa videi," viņš skaidroja.  Atbilstoši "Ernst&Young" prognozēm, tuvāko gadu laikā lielākā daļa banku filiāļu izzudīs.

"SEB bankas" filiālēs klientu skaits pērn samazinājās vidēji par 27%, atklāja bankas valdes priekšsēdētāja vietniece Ieva Tetere. Klientu skaits minimālā apmērā pērn pieaudzis tikai vienā "SEB bankas" filiālē - tirdzniecības parkā "Alfa".

"Filiālēs notiek mazāk par 1% norēķinu, 99% notiek attālināti," sacīja Tetere.

Deputāti diskusijā atzina, ka ietekmēt bankas nevar un, visticamāk, nepieciešama valsts iejaukšanās. Iespējams, jāizstrādā kritēriji minimālo pakalpojumu pieejamībai - lai iedzīvotājiem būtu skaidrs, cik kilometru  attālumā jābūt bankomātam un bankas filiālei, minēja Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens ( V).

Tāpat gatavību iesaistīties norēķinu un skaidras naudas nodrošināšanā lauku iedzīvotājiem pauda valsts AS "Latvijas Pasts" valdes priekšsēdētājs Arnis Salnājs. Šis jautājums jārisina valstiskā līmenī un par to nebūtu jācīnās katrai pašvaldībai, piebilda Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Lāsma Ūbele.

Banku nav pat tādās pilsētās kā Valka, kur ir 11 tūkstoši iedzīvotāju, uzsvēra deputāts Aleksandrs Kiršteins (NA). "Tā ir katastrofa," viņš teica, paužot neizpratni par to, kā valsts šādu situāciju pieļāvusi.

"Mums nav reģionālās politikas finanšu pakalpojumu pieejamībai," atzina komisijas vadītājs Kārlis Šadurskis (V), uzsverot, ka tā ir absolūti nepieciešama.

Iespējamos risinājumus  varētu izstrādāt FM un Satiksmes ministrija VARAM vadībā, nosakot minimālo pakalpojumu grozu - cik tālu jābūt skaidras naudas izņemšanas iespējai, cik tālu - filiālei un konsultāciju centriem, klāstīja Šadurskis. Par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu gan viņš bija skeptisks.

"Daudz reālistiskāks un pieejamāks būtu finanšu pakalpojumu nodrošināšanas fonds," minēja deputāts. Fonda dalībnieces būtu komercbankas, taču finanšu slogs nebūtu liels.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Aleksandrs Kiršteins Arvils Ašeradens Eiropa Finanšu ministrija Krāslava Latvijas Komercbanku asociācija Latvijas Pasts Latvijas Pašvaldību savienība Ludza Mārtiņš Bičevskis Saeima Satiksmes ministrija Valka VARAM Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form