Cīņā par 'Citadeli' ar vienas balss pārsvaru Latvijas valdībā ASV investori uzvarējuši Šeflera 'SPI Group'
Foto: LETA

Jurijs Šeflers ar savu kompāniju "SPI Group" šā gada vasarā bijis pavisam tuvu, lai iegūtu AS "Citadele" un tikai viena balss valdībā deva pārsvaru amerikāņu investīciju kompānijai "Ripplewood Holdings", kas banku iegādājusies par 74 miljoniem eiro, svētdien vēsta TV3 raidījums "Nekā Personīga".

Kā vēsta raidījums, tā bijusi karsta jūlija nogales diena, kad ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis valdībai prezentējis priekšlikumu turpināt sarunas ar diviem pretendentiem - "Ripplewood" un "SPI Group", kas pieder Šefleram. Trešais pretendents "Norvik banka" atkritis, jo banku uzraugu informācija liecināja, ka "Norvik bankai" nebūs naudas, par ko "Citadeli" pirkt. Pirms tam "Ripplewood" jau vairākkārt bija pieprasījis ekskluzīvas pārdošanas sarunas. Privatizācijas aģentūra lūgumus noraidījusi.

Nespējis tikt galā ar Privatizācijas aģentūru, Kolinss devies pie politiķiem un piedraudējis, ka, ja valdība amerikāņu nosacījumiem nepiekritīs, tad kompānija Latviju pametīs. Investoriem esot daudz citu daudz lielāku projektu visā pasaulē. Tomēr ekonomikas ministrs neesot bijis pielaužams un ekskluzivitātei neesot piekritis, vēsta "Nekā Personīga".

Bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis raidījumam atzina, ka "uzstādījums un redzējums bija, ka nepieciešams saglabāt maksimālu konkurences spiedienu ar nolūku dabūt augstāko cenu. Nu bija diezgan smagas diskusijas, bija atzinumi no diviem drošības dienestiem, tur vienprātības nebija, cik es atceros".

Premjere Laimdota Straujuma ( V) uzskata, ka rīkoties savādāk nebūtu bijis iespējams. Amerikāņu ultimāts esot bijis nopietns un Dombrovska virzītais lēmuma projekts turpināt sarunas ar abiem pretendentiem būtu nozīmējis, ka banku iegūst  Šeflera "SPI Group".

Šeflera "SPI Group" par "Citadeli" piedāvājis vispirms 120 miljonus, bet vēlāk 105 miljonus eiro. Otrs pašreizējais "Citadeles" akcionārs - Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, bija noraidījusi iespēju strādāt ar SPI. Valdība uzskatījusi, ka ir svarīgi saglabāt sadarbību ar ERAB, jo tās klātbūtne "Citadelē" vairojot finanšu uzticamību.

No Finanšu un kapitāla tirgus komisijas esot pienākušas neformālas ziņas, ka tā darījumam varētu arī nepiekrist, jo Šefleram esot apšaubāma reputācija. Un galīgo lēmumu par labu "Ripplewood" spieduši pieņemt notikumi Ukrainā - virs seperātistu kontrolētās teritorijas bija notriekta Malaizijas lidmašīna. Tas lika nosvērties par labu investoram, kuram nav nekādas saistības ar Krieviju, vēsta "Nekā Personīga".

Dombroviskis raidījumam uzsvēra: "Tad bija balsojums un es biju vienīgais ministrs, kurš atturējās šajā balsojumā. Katrs, uzklausot drošības iestāžu vadītājus, nu es domāju, ka izdarīja savus secinājumus, vai to var uztvert kā sarkano karti vai nē".

Pēc ekskluzīvo tiesību saņemšanas "Citadelē"  esot ieradušies vairāk nekā 40 amerikāņu auditori, kas sākuši bankas padziļinātu izpēti. Tās rezultātā amerikāņiem uzradusies jauna prasība līgumā, proti, ka sākumā solītie 74 miljoni varot mainīties atkarībā no gada rezultātiem. Arī šai prasībai valdība piekritusi.

Vēl pēdējā brīdī darījumu apturēt mēģinājis Privatizācijas aģentūras vadītājs Ansis Spridzāns, kurš pēkšņi atteicies parakstīt līgumu. Lai gan tieši viņš bija tas, kas to no Latvijas puses izstrādāja un nodeva izvērtēšanā valdībai. Spridzāna skaidrojums esot tāds, ka nav varējis kā iestādes vadītājs, kam jārūpējas par saimnieciski izdevīgāko izvēli, parakstīt līgumu ar pretendentu, kas piedāvājis mazāku summu. Tomēr līguma saskaņošanas gaitā Spridzāns neesot ziņojis politiķiem, ka negrasās to parakstīt, atklāj "Nekā Personīga".

Raidījums atzīmē, ka negaidīta bijusi arī Valsts kancelejas nostāja, proti, kad līgums jau bija saskaņots un ministriem bija jādod akcepts, valdības locekļu mapēs parādījies Valsts kancelejas atzinums, kurā bija kritizēta gan investoru izvēle, gan izteiktas šaubas par līguma atbilstību Latvijas interesēm.

Valsts kancelejas direktores palīgs Ivars Mēkons raidījumam atzina, ka Valsts kancelejas uzdevums ir būt par padomdevēju. "Mēs, protams, balstāmies uz principu, ka mums kā padomdevējiem nav jābaidās sniegt tādu ainu, kādu mēs to redzam, pie mūsu rīcībā esošās informācijas, kas, protams, var mainīties, ja mums būtu cita informācija".

Raidījums atzīmē, ka Straujuma bijusi pārsteigta par Valsts kancelejas direktores izvēli uzticēt līguma formēšanu tieši Mēkonam, kuram nav pielaides valsts noslēpumam. To Mēkons zaudēja pēc tam, kad nevērīgi bija glabājis slepenus valsts dokumentus.

"Ministru kabinets paļaujas uz to, ko Valsts kancelejas vadītāja, kā valsts kancelejas vadītāja organizē darbu. Protams, daudz drošāk, ja ir vairāki atzinumi, sevišķi ļoti nopietnos jautājumos.

Es neesmu pētījusi, kādus tieši dokumentus Mēkoņa kungs ir pētījis, bet viņam šobrīd nav pielaides, līdz ar to es uzskatu, ka Valsts kancelejas vadībai ir jāredz, vai ir skatīti dokumenti, kuriem ir nepieciešama pielaide vai tie ir dokumenti dienesta vajadzībām, kur var jebkurš ierēdnis pētīt, veicot parakstīšanos par to," raidījumam atzinusi Straujuma. 

Jau vēstīts, ka piektdien, 7.novembrī, publiskoti to 12 privāto investoru vārdi, kas kopā ar ASV investīciju fondu "Ripplewood" izvēlēti kā valstij piederošo bankas "Citadele" akciju pircēji. Starp tiem ir Ēģiptes miljardieris, bijušais Pasaules bankas prezidents, ASV Federālo rezervju boss un citi.

Source

DELFI Bizness

Tags

ASV Citadele Ēģipte Eiropa ERAB Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) Laimdota Straujuma Malaizija Ministru kabinets Norvik banka Pasaules banka Privatizācijas aģentūra TV3 Valsts kanceleja Vjačeslavs Dombrovskis
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form