Foto: DELFI

"Parex bankas" sadalīšanas rezultātā 2010.gada vasarā izveidotā banka "Citadele" par valsts noguldījumiem procentos iemaksājusi valsts budžetā 26,15 miljonus eiro (aptuveni 18,37 miljonus latu), trešdien žurnālistus informēja bankas valdes priekšsēdētājs Juris Jākobsons.

Viņš sacīja, ka, izveidojot "Citadeli", valsts bankā ieguldīja termiņdepozītu 203,7 miljonu eiro (142 miljoni latu) apmērā, tāpat Privatizācijas aģentūra subordinētajā aizdevumā novirzīja 64,3 miljonus eiro (45 miljoni latu), bet bankas pamatkapitālā valsts ieguldījusi 77,2 miljonus latus jeb 109,8 miljonus eiro.

Jākobsons uzsvēra, ka šogad februārī, samaksājot pēdējo termiņnoguldījuma daļu - 46,6 miljonus eiro - banka ir atmaksājusi visu valsts termiņdepozītu, turklāt apmaksāta ne tikai pamatsumma, bet arī procenti gan par noguldījumu, gan par subordinēto aizdevumu - kopumā 26,15 miljoni eiro.

Banka termiņnoguldījumu valstij atmaksāja pa daļām. Pirmie 17,3 miljoni eiro (12,6 miljoni latu) atmaksāti 2010.gada septembrī jeb mēnesi pēc bankas izveides. Pēc tam vienādas summas –  pa 46,6 miljoniem eiro (32,8 miljoniem latu) – atmaksātas pērn janvārī, oktobrī un decembrī, kā arī šā gada februārī. Trīs no četriem maksājumiem veikti pirms termiņa, tostarp pēdējais šā gada februāra maksājums, kas bija jāatmaksā līdz šā gada beigām.

Jākobsons sacīja, ka valstij noguldījums atmaksāts no līdzekļiem, kas aizņemti citviet. "Vienu [piesaistīto] noguldījumu aizvietoja cits," piebilda bankas valdes priekšsēdētājs.

Bankas valsts kapitāldaļu turētājas, Privatizācijas aģentūras vadītāja Iveta Zalpētere preses konferencē sacīja, ka visa valsts noguldījuma atmaksa ir laba ziņa investoriem, jo apliecina bankas spēju veiksmīgi strādāt. Viņasprāt, atmaksājot visu valsts noguldījumu, ir noslēdzies nozīmīgs posms bankas dzīvē.    

Viņa norādīja, ka no valsts ieguldītajiem 257 miljoniem latu šobrīd ieguldījums sarucis līdz 122,5 miljoniem latu, ko veido investīcijas pamatkapitālā un subordinētajā kapitālā. Zālpetere piebilde, ka bankas galvenais uzdevums nākotnē paaugstināt tās vērtību, lai banku varētu pārdot par izdevīgāku cenu.

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts atgādināja, ka pašlaik bankas pārdošanas process ir apturēts. Potenciālo investoru sākotnēji iesniegtie piedāvājumi bankas pirkšanai bija cerīgi, taču, situācijai banku sektorā kļūstot nestabilākai, piedāvājumi mainījās, un tie vairs netika uzskatīti par pieņemamiem. Valdība gan ir lēmusi šā gada rudenī atgriezties pie jautājuma par bankas pārdošanas procesa atsākšanu.

Zalpētere akcentēja, ka banka ir jāpārdod, jo to paredz vienošanās ar Eiropas Komisiju par valsts atbalsta sniegšanu bankai. Turklāt, valsts uzdevums nav nodarboties ar uzņēmējdarbību un konkurēt ar privātajām iestādēm jomās, kur ir salīdzinoši liels tirgus dalībnieku skaits, piebilda ekonomikas ministrs.

Pēc viņa sacītā: tad, kad izdosies par pieņemamu cenu pārdod banku "Citadele", valsts varētu atgūt arī 64,3 miljonu eiro (45 miljonu latu) lielo noguldījumu subordinētajā kapitālā.

Banka "Citadele" aizvadīto gadu noslēdza ar peļņu, taču Jākobsons pagaidām atturējās minēt peļņas apmēru, skaidrojot, ka patlaban notiek audits un pēc tā tiks publiskoti bankas 2011.gada darbības rādītāji. Banka pērn aktīvi izsniegusi jaunus kredītus par kopumā 151,3 miljoniem latu. "Citadeles" aktīvo darbošanos šajā jomā apliecina tas, ka bankas jaunizsniegtie kredīti aizņem 10% no kopējā jaunizsniegto kredītu portfeļa. Bankas kopējais kredītu portfelis aizņem aptuveni 5% no tirgus.

Bankas depozītu portfelis pērn nedaudz sarucis – no 1,13 miljardiem gada sākumā līdz 1,08 miljardiem latu gada beigās. Noguldījumu portfelis būtiski sāka pieaugt pagājušā gada beigās, teica Jākobsons, nosakot, ka pērn nogalē saistībā ar maksātnespējīgās Latvijas Krājbankas klientu apkalpošanu, izmaksājot šīs bankas noguldītājiem valsts garantēto atlīdzību, banka "Citadele" ir ieguvusi daudz jaunu klientu.

Bankas kapitāla pietiekamība pērn beigās bija 13%, kas pārsniedz minimālo 8% slieksni. Savukārt likviditātes rādītājs ir 72,3%, kas arī ir lielāks par minimālo 30% normu, skaidroja Jākobsons.

Šogad "bankas lozungs ir stabila un uz ilgtermiņu vērsta attīstībā". Bankas kredītpolitika būs pārdomāta. Ņemot vērā nestabilo situāciju eirozonā, bankas likviditāte tiks nodrošināta pietiekami augstā līmenī, lai kredītiestāde jebkurā mirklī varētu izpildīt savas saistības pret klientiem, teica bankas vadītājs.

Jau ziņots, ka "Citadele" pirms termiņa atmaksājusi valstij visu aizdevumu - 200 miljonus eiro (140 miljonus latu). 2010.gadā, dibinot banku "Citadele", valsts termiņnoguldījuma veidā izsniedza jaunajai kredītiestādei, kas pārņēma "Parex" "labos aktīvus", aizdevumu vairāk kā 200 miljonu eiro apmērā. "Citadele" ir atmaksājusi visu aizdevuma summu pusotra gada laikā - ātrāk par iepriekš plānoto termiņu, informē banka.

"Citadele" tika izveidota aizpērn augustā  pēc "Parex bankas" restrukturizācijas. Uz jaundibināto banku  tika pārnesta lielākā daļa līdzšinējās "Parex bankas" aktīvu, bet neprofila aktīvi tika atstāti "Parex bankā" jeb risinājumu bankā. Uz "Citadeli" tika pārcelta arī daļa Valsts kases noguldījumu.

Kopš 2010. gada augusta "Citadele" jau četras reizes pa daļām ir atmaksājusi valstij tās ieguldīto finansējumu kopā 157,1 miljonus eiro jeb 110,4 miljonus latu no finansējuma, ko valsts iepriekš ieguldījusi bankā kā termiņnoguldījumu. Savukārt procentu maksājumos par saņemto atbalstu, tai skaitā par valsts termiņnoguldījumiem un subordinēto aizdevumu, "Citadele" valstij no 2010. gada augusta līdz 2011. gada decembrim ir samaksājusi 23,9 miljonus eiro jeb 16,8 miljonus latu.

Valsts noguldījumu pamatsumma, kas "Citadelei" vēl bija jāatmaksā, neskaitot procentus, bija 46,6 miljoni eiro jeb 32,8 miljoni latu. 

Ministru kabinets (MK) pērnā gada nogalē nolēma atbalstīt pārdošanas konsultanta "Nomura International plc" priekšlikumu un atlikt bankas "Citadele" pārdošanu, atgriežoties pie šī jautājuma, kad būs uzlabojusies situācija starptautiskajos finanšu tirgos.

Privatizācijas aģentūras īpašumā ir 75% bankas "Citadele" akciju, bet 25% un vienas akcijas īpašnieks ir Eiropas rekonstrukcijas un attīstības banka.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!