2020. gadā kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību (KKS) sektors Latvijā strādājis ar peļņu, tomēr tā, salīdzinot ar 2019. gadu, samazinājusies par 16%, jo Covid-19 pandēmija un ar to saistītā ekonomiskā lejupslīde noteica visu pamatdarbības ienākumu veidu sarukumu, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati.
Latvijā 2020. gada nogalē darbojās 34 KKS, to vidū pastāvēja augsta tirgus koncentrācija – piecas KKS veidoja 89% no kopējiem KKS aktīviem. KKS resursu bāzi 2020. gada beigās 71% apmērā veidoja biedru noguldījumi, 89% no tiem bija piesaistīti no mājsaimniecībām. Salīdzinot ar 2019. gadu, noguldījumu apmērs ir samazinājies par 8% līdz ar naudas līdzekļu izņemšanu no KKS, jo to biedri lielā mērā pārstāv ekonomikas sektorus, piemēram, kravu pārvadājumi, kas ir būtiski cietuši no Covid-19 ierobežojumiem.
KKS kredītportfelis, kuru iepriekšējā gada beigās 99% apmērā veidoja kredīti fiziskām personām, salīdzinot ar 2019. gadu ir samazinājies par 3.6%. Līdz ar augošo nenoteiktību par ekonomiskās attīstības perspektīvām un no tā izrietošu aizņēmēju piesardzību, patēriņa kredīti 2020. gadā nebija īpaši populāri, un to īpatsvars kredītportfelī saruka līdz 38%. Savukārt, mājokļa iegādei izsniegto kredītu īpatsvars pieauga līdz 52%. Kreditēšanas attīstību sektorā kopumā raksturoja būtiskas atšķirības starp tirgus dalībniekiem: ja vairākās KKS bija vērojams straujš izsniegto kredītu apmēra samazinājums, tad dažās KKS notika kredītu īpatsvara ievērojams pieaugums.
Pamatdarbības ienākumi 2020. gadā KKS bija sarukuši par 17%. Kopumā sektors darbojās ar peļņu 269 tūkstošu eiro apmērā, t.i., par 16% mazāk nekā iepriekšējā gadā, kapitāla atdeves rādītājam (ROE) samazinoties no 4.7% līdz 3.9%. KKS peļņas kritumu apturēja izdevumi uzkrājumiem nedrošiem parādiem, kas bija par 28% mazāki nekā 2019. gadā, tomēr izveidoto uzkrājumu apjomu kopumā var raksturot kā pietiekamu. Vienlaikus ienākumus nenesošo kredītu īpatsvars gada laikā bija pieaudzis no 15% līdz 17%. Izvērtējot Covid-19 pandēmijas potenciāli negatīvo ietekmi uz ekonomiskās attīstības perspektīvām, nevar izslēgt KKS kredītportfeļa kvalitātes pasliktināšanos arī nākotnē, norāda FKTK.
KKS kapitāla pietiekamības vidējais rādītājs iepriekšējā gadā bija pieaudzis no 20.4% līdz 22.2%, kas ir visaugstākais līmenis kopš 2018. gada beigām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
