Lauksaimniecībā turpinās izaugsme, un nozare dalībniekiem nodrošina arī tālākas attīstības iespējas. Novērojumi liecina, ka daļai lauksaimnieku pandēmijas laiku izdevies izmantot kā iespēju, piesakoties un izmantojot "Altum" valsts atbalsta programmas, informē uzņēmuma pārstāvji.
Lauksaimniecības zemes tirgū turpinās tendence, kur pieprasījums pēc zemes pārsniedz piedāvājumu. Arī zemes cenas turpina palielināties, 2020. gadā atsevišķos reģionos sasniedzot pat nebijuši augstus rekordus. Vienlaikus interese par lauksaimniecības zemes iegādi saglabājas, Attīstības finanšu institūcija "Altum" pērn aizdevumos zemes iegādei piešķīrusi 17 miljonus eiro, kas ir par 15 % vairāk nekā gadu iepriekš.
Vislielākais pieprasījums 2020. gadā pēc finansējuma zemes iegādei bija Vidzemē gan pēc piešķirtā apjoma, gan darījumu skaita. Aktīvi tika finansēti darījumi par zemes iegādi arī Zemgalē un Kurzemē, taču pēc darījuma skaita būtisku izmaiņu nav. Savukārt Latgalē, kur lauksaimniecība izmantojamās zemes pieejamība ir salīdzinoši zemāka, jo ir daudz nesakopto īpašumu, aktivitāte ir viszemākā, tomēr izaugsme pērn bijusi – audzis gan darījumu skaits, gan piešķirtais finansējums.
"Diezgan bieži redzam situācijas, kad lauksaimniekam parādās iespēja izpirkt iepriekš nomātu zemi, un daudzos gadījumos tas ir izdevīgāk nekā turpināt to nomāt. Tomēr nereti banka nevar izsniegt finansējumu, jo zemniekam pietrūkst nodrošinājuma. Šādos brīžos noder "Altum" zemes kreditēšanas programma," saka "Altum" centra reģiona vadītāja Diāna Lopeta.
Lai veicinātu lauksaimniecībā izmantojamās zemes apstrādi un produkcijas ražošanu, sākot ar šā gada 26. februāri aizdevuma limits lauksaimniecības zemes iegādei palielināts līdz vienam miljonam eiro.
Kopš 2017. gada kopējais darījumu skaits valstī vidēji samazinās par 1,2 tūkstošiem gadā, 2019. gadā reģistrēti 8,5 tūkstoši zemes iegādes darījumu. Savukārt zemes cenas, lai arī ar mazāku pieauguma tendenci, turpina palielināties. Lauksaimniecības zemes vidējais cenu pieaugums valstī no 2016. līdz 2018. gadam bija 8–12% gadā, taču pēdējos gados tas ir samazinājies līdz 2–4%.
Cenas un to dinamika atšķiras pa reģioniem – apvidos ar intensīvu lauksaimniecību un ar auglīgām, lauksaimniecībai tehnoloģiski piemērotām platībām zemes cenas ir ievērojami augstākas un turpina palielināties. Visstraujāk pēdējo četru gadu laikā cena ir pieaugusi Zemgalē – par 30%, bet gan Kurzemē, gan Vidzemē – par 26%. Aptuveni 95% darījumos lauksaimniecībā izmantojamās zemes cenas ir no 2000-8000 eiro par hektāru. Mazāka vai lielāka cena uzskatāma par subjektīvi ietekmētu, neparādot objektīvo tirgus līmeni.
Arī pieprasījums pēc apgrozāmajiem līdzekļiem lauksaimniekiem ir pieaudzis, 2020. gadā "Altum" piešķīris aizdevumus par vairāk nekā deviņiem miljoniem eiro, kas ir par 39 % vairāk, salīdzinot ar 2019. gadu.
"Tuvojoties pavasara lauku darbiem, aktualizējas jautājums par apgrozāmo līdzekļu nepieciešamību, lai apsaimniekotu zemi un nosegtu sējas, audzēšanas un ražas apstrādes izmaksas, un aizdevumiem nekustamam īpašumam, piemēram, ražošanas telpām, noliktavu vai kalšu būvniecībai. "Altum" pieredze rāda, ka marta beigas ir beidzamais brīdis, kad lauku darbiem un tam nepieciešamiem resursiem jābūt saplānotiem," saka Lopeta.
