'Danske Bank' Igaunijā varētu būt atmazgājusi 8 miljardus dolāru, teic Brouders
Foto: AFP/Scanpix

"Danske Bank" Igaunijā tika izmantota, lai atmazgātu naudu 8,3 miljardu ASV dolāru apmērā, kas ir divreiz vairāk nekā iepriekš tika lēsts, vērtē fondu pārvaldnieks Bils Brouders, kas vada pasaules mēroga kampaņu pret Kremli par cilvēktiesību pārkāpumiem, ziņo "Bloomberg".

Informācijas izpaušana varētu pasliktināt Dānijas lielākā aizdevēja reputāciju, kā arī padziļināt juridiskās problēmas, uz ko maijā jau norādīja regulatori, jo banka nenokontrolēja naudas atmazgāšanu, bet izvairījās no kriminālvajāšanas.

Iespējamā "Danske" nedienu padziļināšanās Igaunijā seko Latvijas Bankas prezidenta kukuļošanas apsūdzībai un ASV apgalvojumiem par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu Latvijā. Tas viss kopā parāda riskus banku sektorā Baltijas valstīs, aicinot stingrāk uzraudzīt Krievijas naudas plūsmas.

"Nav skaidrs, kādas sekas tam varētu būt, jo šīs lietas mērogs ir daudz lielāks, nekā iepriekš domāts," teic "Sydbank" akciju tirgotājs Kristians Thatje. "Šī lieta rada daudz neskaidrību, un investoriem tas nepatīk."

"Ir pāragri izdarīt jebkādus secinājumus par iespējamās naudas atmazgāšanas apjomu Igaunijā," sacīja "Danske" grupas Atbilstības vadītājs Anderss Meiners Jorgensens. "Danske Bank" plāno septembrī publiskot iekšējo izmeklēšanas rezultātus par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas pārkāpumiem.

Saistīts ar Magņitski

Nav zināms, kas tieši stāv aiz pārskaitījumiem, bet iepriekšējās informācijas noplūdes liecina, ka nauda nākusi no Krievijas, Moldovas un Azerbaidžānas caur "Danske" "naudas atmazgātavu". Tāpat tiek uzskatīts, ka atmazgāšanā iesaistīti līdzekļi, kas saistīti ar nelikumīgu shēmu, kuru atspoguļojis Sergejs Magņitskis, Broudera fonda "Hermitage Capital Management" jurists, kas 2009. gadā mira apcietinājumā Krievijā.

Pašam Brouderam nācās pamest Krieviju 2005. gadā pēc tam, kad viņa fonds "Hermitage Capital Management" laida klajā dokumentus, atklājot korporatīvo un valdības korupciju. Viņš ir paziņojis, ka izmantos jaunākās apsūdzības pret "Danske" kā pamatu oficiālai sūdzībai.

"Mēs strādājam pie jaunas kriminālapsūdzības, tostarp par šiem atklājumiem, kuru drīzumā plānojam iesniegt Dānijas un Igaunijas tiesībsargājošajām iestādēm," jūnija beigās paziņoja Brauns. Viņš atzīmēja, ka pēdējo deviņu gadu laikā ir pētījis naudas atmazgāšanu un saites ar noziedzīgajām bandām Krievijā.

Banka turpina sadarboties ar varasiestādēm un sniegt informāciju "tādā apjomā, kā līdz šim tas nav bijis darīts," sacīja Jorgensens. "Danske" bankas vadītājs Dānijā un valdes loceklis Jespers Nilsens intervijā, kas tika publicēta vēl pirms jaunākā informācija tapa zināma, sacīja, ka legalizācijas izmeklēšana aizņem lielu daļu vadības laika. "Skaidrs, ka tas aizņem noteiktu laiku un rada zināmas raizes, kā mūs uztver tirgū," sacīja Nilsens.

Notiek izmeklēšana

Dānijas Uzņēmējdarbības ministrs Rasmuss Jarlovs jūlija pirmajā nedēļā sacīja, ka ar bankas iekšējo izmeklēšanu vien nepietiks, un paziņoja, ka tiek gaidīti arī citu izmeklēšanu rezultāti. Iepriekšējie aprēķini liecināja, ka runa ir par aptuveni 25 miljardiem kronu (3,9 miljardiem ASV dolāru). Valdība un centrālā banka ir paziņojušas, ka šī lieta apdraud visas valsts reputāciju, kas tradicionāli tiek asociēta ar ļoti zemu korupcijas līmeni.

Maijā Finanšu uzraudzības iestāde Kopenhāgenā oficiāli brīdināja "Danske" un norīkoja banku rezervēt papildu piecus miljardus kronu (781 miljons ASV dolāru), starp citiem soda mēriem. Galvenais izpilddirektors Tomass Borgens ir publiski atvainojies par bankas nespēju rīkoties agrāk. Viņš atklāja, ka pagājušajā mēnesī ir pat apspriedis ar valdi iespēju atkāpties. Tomēr valde secināja, ka viņam vajadzētu palikt amatā, lai banka varētu izmantot viņa pieredzi, izvairoties no lietu atkārtošanās.

Reaģējot uz "Danske" skandālu, Dānijā tiek padarīti stingrāki nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas tiesību akti. Pastiprinoties naudas atmazgāšanas apsūdzībām, pieaug arī sabiedrības sašutums par "Danske" izdarībām. "Nordnet" investīciju ekonomists Pers Hansens norāda, ka jaunākie skaitļi, protams, rada lielāku spiedienu uz bankas vadību.

"Danske Bank" apgalvo, ka tā risina dažus no radušajiem jautājumiem, tostarp acīmredzamo seku iztrūkumu vadības darbībām, kā arī, vai var uzticēties pašas bankas izmeklēšanai. Savā mājaslapā banka ir sacījusi, ka iekšējo izmeklēšanu vada ārējie juridiskie uzņēmumi sadarbībā ar vadošajiem starptautiskajiem ekspertiem.

Attiecībā uz pārvaldību banka ir uzskaitījusi jau veiktās izmaiņas, tostarp jaunu vadības komandu Igaunijā un valdes locekļa Larsa Merka demisiju. Tāpat valde lems, ko darīt ar peļņu, kas gūta no aktivitātēm Igaunijā. Nerezidentu operācijas, kas bija nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas pamatā, ir slēgtas.

Sharing Options

Source

DELFI Bizness

Tags

Baltija Danske Bank Latvijas Banka
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus