Darbs ar mikrouzņēmumu nodokļa likumu Saeimā virzās lēni

Apsvērta pat likuma sūtīšana atpakaļ valdībai, tomēr deputāti vienojās mēģināt ar to strādāt un tad, ja pieņemamu redakciju izveidot neizdosies, atdot to atpakaļ darba grupai.

Šonedēļ divu sēžu, kas katra ilga gandrīz divas stundas, laikā komisija vēl nenonāca līdz ierosinājumam par šī nodokļa likmes maiņu: pirmajā lasījumā atbalstīto 20% vietā Tautas partijas (TP) frakcija rosina piemērot 10, bet ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) – 12 procentus. Tā vietā komisijai nācās diskutēt par konceptuālām lietām, piemēram, cik lielā apmērā un vai vispār ir jāierobežo mikrouzņēmumu darbinieku alga.

Sākot likumprojektu skatīt pēc būtības, Saeimas Juridiskais birojs norādīja uz vairāku tajā ietverto normu neatbilstību Satversmei un citiem likumiem. Piemēram, mikrouzņēmumu darbinieku sociālās garantijas var izrādīties zemākas nekā parastā uzņēmumā strādājošajiem. Tāpēc birojs aicināja komisiju pieprasīt no likumprojekta autoriem pamatojumu, vai šāds sociālā nodrošinājuma garantiju ierobežojums ir samērīgs ar Satversmes tiesas (ST) vairākos spriedumos norādītiem kritērijiem.

Trešdien visilgāk deputāti diskutēja par iespējamo algas ierobežojumu mikrouzņēmumu darbiniekiem. Tas ir viens no nosacījumiem, lai uzņēmums būtu tiesīgs maksāt mikrouzņēmumu nodokli.

Izdebatējuši un gandrīz akceptējuši TP piedāvājumu noteikt, ka visa uzņēmuma algas fonds nedrīkst pārsniegt pusi no gada apgrozījuma, bet ne vairāk kā 35 tūkstošus latu, deputāti tomēr nolēma konceptuāli atbalstīt sākotnējo ideju, ka viena darbinieka ienākumi nedrīkstēs pārsniegt 500 latus mēnesī. Viņus pārliecināja likumprojekta darba grupas pārstāvji, kas norādīja: ierobežojot visu darbinieku kopējo algu, pastāv bažas, ka lielie uzņēmumi nodalītu savas nodaļas ar augstām algām, piemēram, grāmatvežus, lai kā mikrouzņēmums maksātu mazāku likmi.

Deputāti gan nevienojās par precīzu šī panta redakciju, aicinot Juridiskajam birojam kopā ar Ekonomikas un Finanšu ministrijām to izstrādāt līdz ceturtdienai. Pantā arī jānorāda, vai 500 lati attiecas uz algu vai arī citiem labumiem, ko darbinieks saņem no uzņēmuma.

Deputāti trešdien nespēja vienoties arī par to, vai iekļaut likumā mikrouzņēmuma pienākumu informēt darbiniekus par izmaiņām darba attiecībās, proti, nodokļu režīma maiņu. Diskusijas raisīja tas, vai darbinieks ir vienkārši jāinformē vai arī viņam sava piekrišana ir jāapstiprina rakstiski. Likumdevējiem nebija skaidrs arī, kas notiek gadījumā, ja nepiekrīt, piemēram, viens darbinieks no pieciem – vai tad uzņēmums nevar kļūt par mikrouzņēmumu, vai tādā gadījumā ir tiesības atlaist šo darbinieku, vai viņš varēs par šo lēmumu tiesāties un citi jautājumi.

Darbu pie likumprojekta komisija turpinās ceturtdien, un, kā jokojot atzina deputāti, tas būšot jādara arī "piektdien, sestdien un svētdien".

Jau vēstīts, ka valdības sagatavotajā likuma projektā bija paredzēts, ka mikrouzņēmumu nodokļa likme būs 20%, taču tas izpelnījās uzņēmēju un ekspertu kritiku, norādot, ka līdz ar to mazajiem uzņēmumiem nodokļa maksājums būs pat lielāks nekā līdz šim.

Mikrouzņēmumu nodoklis ietvers valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu par mikrouzņēmuma darbiniekiem. Tas ietvers arī mikrouzņēmuma uzņēmuma ienākuma nodokli, ja mikrouzņēmums atbilst uzņēmuma ienākuma nodokļa maksātāja pazīmēm, kā arī mikrouzņēmuma īpašnieka iedzīvotāju ienākuma nodokli par mikrouzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumu daļu.

Ar mikrouzņēmumu nodokli apliks mikrouzņēmuma taksācijas perioda apgrozījumu. Ja mikrouzņēmuma darbinieku skaits ceturksnī pārsniegs piecus darbiniekus, likmei pieskaitīs 2 procenta punktus par katru papildu nodarbināto darbinieku. Ja darbinieku skaits mikrouzņēmumā ceturksnī ir mainīgs, mikrouzņēmumu nodokļa likmi noteiks pēc lielākā darbinieku skaita mikrouzņēmumā attiecīgajā ceturksnī, ņemot vērā tos darbiniekus, kuri ir nostrādājuši ne mazāk par pusi no attiecīgā ceturkšņa.