'Delna' valdībai iesaka sešus soļus Latvijas finanšu sektora reputācijas uzlabošanai
Foto: Shutterstock

Organizācija "Sabiedrība par atklātību "Delna"" ("Delna") aicina valdību iesviest sešas rekomendācijas, lai uzlabotu Latvijas finanšu sektora reputāciju, portāls "Delfi" uzzināja organizācijā.

"Delna" iesaka noteikt aizliegumu bankām apkalpot tā dēvētos čaulas veidojumus, ieviest bezmaksas piekļuvi Latvijas patiesā labuma guvēju reģistram, samazināt patiesā labuma guvēju slieksni no 25 % līdz 10 % vai ieviest sektoram pielāgotu slieksni un noteikt atsevišķu slieksni politiski nozīmīgām personām.

Tāpat ierosināts ieviest mehānismu nominālo direktoru identificēšanai patiesā labuma guvēju reģistrā, izstrādāt licencēšanas noteikumus pakalpojumu sniedzējiem nefinanšu sektorā un noteikt aizliegumu pakalpojumu sniedzējiem nefinanšu sektorā sadarboties ar juridiskiem veidojumiem, kas veicina patiesā labuma guvēju slēpšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Kā atzīmē "Delna", pēdējā mēneša satraukums par Latvijas starptautisko reputāciju novirza uzmanību no problēmu spektra, ko rada augsta riska klientus apkalpojošās Latvijas bankas. Ministru prezidenta un Finanšu ministres solījumi ievērojami samazināt riskantus nerezidentu noguldījumus ir apsveicami, bet nodokļa ieviešana sadarbībai ar čaulas kompānijām ir nepietiekams un bīstams solis. Latvijas valdībai ir jācīnās ar riskantajiem noguldījumiem kopumā, pieņemot radikālus lēmumus, kas veicina finanšu sistēmas atklātību un ilgtspējīgu attīstību.

Pēdējo 10 gadu laikā Latvijā atmazgāti vismaz 20 miljardi eiro – summa, kas līdzvērtīga 70 % no Latvijas IKP. Latvijas bankas starptautisku finanšu noziegumu izmeklētāju redzeslokā pēdējos gados nonākušas ar zināmu regularitāti, atzīmē organizācijā.

Pārkāpumu atklāšana un finanšu sektora sakārtošana galvenokārt notikusi starptautiska spiediena rezultātā (piem., ES, OECD, ASV). Ārzonu pakalpojumu sniedzēji, kas attīstījušies ciešā sadarbībā ar Latvijas bankām, kas apkalpo ārzonas, bijuši vieni no galvenajiem anonīmu čaulas kompāniju radītājiem un piesaistījuši bankām riskantus klientus, paziņojumā raksta "Delna".

"Iekšpolitisks lēmums, kas vērsts uz naudas atmazgāšanas kontroles stiprināšanu un vienlaikus arī uz kapitālo remontu jeb čaulas kompāniju apkalpošanas apturēšanu, šobrīd būtu labākā valdības atbilde," norāda organizācijā.

"Jāskatās sistēmiski – darījumi ar riskantiem klientiem nav ilgtspējīgi un nenes būtisku labumu Latvijas attīstībai, ekonomikai vai starptautiskajai reputācijai. Pēc Latvijas Komercbanku asociācijas datiem, 2017. gada otrajā ceturksnī nerezidentu nauda bija aptuveni 41,1 % no visiem noguldījumiem Latvijas bankās, lielākā daļa no tiem ir īstermiņa. Ieguvumus bauda pārsvarā tikai banku īpašnieki un tie neatsver valsts reputācijas kritumu," atzīmēts "Delnas" paziņojumā medijiem.

Neskaidras izcelsmes naudas plūšana caur Latviju rada labvēlīgu augsni draudiem valsts un starptautiskajai drošībai. Kleptokrātiskas valstis izmanto naudas atmazgāšanu, lai koncentrētu finanšu resursus demokrātiskās valstīs un varētu tos izlietot savas varas un ietekmes stiprināšanai, piemēram, īstenojot tā sauktā informatīvā kara aktivitātes. Ņemot vērā ģeopolitisko realitāti un ārējo apdraudējumu, Latvijai iekšpolitikā jāpievērš šiem jautājumiem īpaša uzmanība.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) par ar nerezidentu biznesu saistītajiem riskiem runā jau daudzus gadus1, taču naudas atmazgāšana turpinājās. Reputāciju var mainīt valsts izvēle veicināt finanšu sistēmas un biznesa vides atklātību.

Valdībai būtu jāaizliedz bankām apkalpot čaulas veidojumus, jāstiprina patiesā labuma guvēju regulējums un jānodrošina bezmaksas piekļuve patiesā labuma guvēja reģistram un jāregulē pakalpojumu sniedzēji nefinanšu sektorā, kas bankām piesaista klientus.

FKTK audits ļautu identificēt un atbilstoši risināt iespējamās problēmas iestādē, veicinātu sabiedrības uzticību regulatoram un valdībai. Preventīvos nolūkos jāvērtē atklātības nodrošināšanas un iekšējās integritātes sistēma, kā arī līdzsvara līmenis starp FKTK pilnvarām, neatkarību un atbildību. Līdzīgs izvērtējums jāveic Latvijas Bankā, norāda "Delna".

Kā ziņots, Latvijas finanšu sektoru pēdējā laikā satricinājuši divi notikumi – "ABLV Bank" krīze, kad 13. februārī ASV rosināja noteikt sankcijas pret "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanu un starptautisko sankciju pārkāpumiem, bankas partneri ierobežoja sadarbību ar to, kā arī sākās naudas izņemšana no bankas, tāpēc no 19. februāra atbilstoši "ABLV Bank" uzrauga Eiropas Centrālās bankas (ECB) lemtajam "ABLV Bank" tika noteikti maksājumu ierobežojumi un tika liegts veikt debeta operācijas.

Bankai neizdevās pārliecināt ECB, ka tā spēs atsākt darbu, tādējādi ECB nedeva instrukciju atcelt maksājumu ierobežojumus un FKTK padome 23. februārī pieņēma lēmumu par noguldījumu nepieejamību.

"ABLV Bank" lielākie akcionāri ir Oļegs Fiļs, Ernests Bernis un Nika Berne, kam uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% bankas akciju.

"ABLV Bank" 2017. gadā strādāja ar 51,2 miljonu eiro peļņu, liecina neauditētie dati.

Otrs notikums bija Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšana aizdomās par korupciju. Viņam Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir aizliedzis izbraukt no valsts un ieņemt bankas prezidenta amatu. Aizdomās par kukuļa pieprasīšanu un saņemšanu turētais Rimšēvičs nolēmis neatkāpties no amata.

Source

DELFI Bizness

Tags

ABLV Bank Baņķieru drāma Delna Eiropas Centrālā banka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) Latvijas Banka Latvijas Komercbanku asociācija OECD Oļegs Fiļs
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

'Delna' valdībai iesaka sešus soļus Latvijas finanšu sektora reputācijas uzlabošanai

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus