Otrdien valdība apstiprināja Ekonomikas ministrijas priekšlikumu izmaksāt dīkstāves pabalstus, algas subsīdijas krīzes skarto nozaru uzņēmumu darbiniekiem un grantus uzņēmumiem.
Noteikumi paredz, ka atbalsts dīkstāvē esošu darbinieka atlīdzības kompensēšanai tiks izmaksāts darbiniekam 70% apmērā no deklarētās mēneša vidējās bruto darba samaksas par periodu no 2020. gada 1. augusta līdz 30. oktobrim, vai no to deklarēto mēnešu vidējo bruto darba samaksas pēc 2020. gada 1. augusta, kuros darbinieks faktiski strādājis, bet ne mazāk kā 330 eiro apmērā un ne vairāk kā 1000 eiro apmērā par kalendāra mēnesi.
Mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja darbiniekam tiks izmaksāts atbalsts 50% apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas mikrouzņēmumā par 2020. gada trešo ceturksni (informācija, kas norādīta mikrouzņēmumu nodokļa ceturkšņa deklarācijā par konkrēto mikrouzņēmuma darbinieku), vai no Valsts ieņēmumu dienesta rīcībās esošās informācijas, ja darbinieks darba tiesiskās attiecības uzsācis pēc 2020. gada trešā ceturkšņa, bet ne mazāk kā 330 eiro un ne vairāk kā 1000 eiro apmērā par kalendāra mēnesi.
Pieprasīto dīkstāves atbalstu VID izmaksās piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par atbalsta piešķiršanu, pārskaitot atbalstu uz iesniegumā norādīto darbinieka kontu. Darba devējs ir tiesīgs izmaksāt darbiniekam starpību starp noteikumos paredzētā atbalsta apmēru un darba samaksas apmēru, tādējādi nodrošinot, ka darbinieks saņem atlīdzību līdz 100% apmērā.
Ja persona periodā no 2020.gada 9.novembra līdz 2020.gada 31.decembrim atgriežas darbā no bērna kopšanas atvaļinājuma, atbalstu noteiks 70% apmērā no vidējā piešķirtā vecāku pabalsta par 2020.gada augustu, septembri un oktobri, bet ne mazāk kā 330 eiro un ne vairāk kā 1000 eiro apmērā par kalendāra mēnesi.
Ja darbinieks nodarbināts pie vairākiem darba devējiem, atbalstu piešķirs, ņemot vērā darbinieku noslodzi pie katra darba devēja.
Darbiniekam, kurš saņem atbalstu par dīkstāvi, piešķirs piemaksu 50 eiro apmērā par katru apgādībā esošu bērnu vecumā līdz 24 gadiem, par kuru darbiniekam tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums.
Noteikumi paredz, ka atbalsts nepilnu darba laiku strādājošo darbinieku atlīdzības kompensēšanai tiks izmaksāts kā atbalsts darba algu subsīdijai darba devējam 50% apmērā no deklarētās mēneša vidējās bruto darba samaksas par periodu no 2020.gada 1.augusta līdz 31.oktobrim, bet ne vairāk kā 500 eiro apmērā par kalendāra mēnesi par darbinieku. Vienlaikus noteikts pienākums darba devējam izmaksāt darbiniekam starpību starp saņemtā atbalsta apmēru un darba samaksas apmēru, tādējādi nodrošinot, ka darbinieks saņems 100% atlīdzību.
Atbalstu par dīkstāvē esošu darbinieku atlīdzību nepiešķirs šādos gadījumos: ja darba devējs nav izpildījis savas nodokļu maksātāja saistības pret VID – nenokārtoti parādi, pārkāpumi, kuru dēļ darba devējs tika ierobežota saimnieciskā darbība; ja darba devējs ir maksātnespējīgs; darba devēja padomes locekļiem; ja darba devējs vai tā valdes locekļi ir sodīti; par tām kalendāra dienām, par kurām piešķirts slimības pabalsts; darba devējam, kura personāls iznomāts citam nodokļu maksātajam; valsts un pašvaldību budžeta iestādēs, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētos komersantos nodarbinātajiem darbiniekiem un citos gadījumos.
Darba devēju sarakstu, kuru darbinieki saņēmuši paredzēto atbalstu, VID publicēs savā tīmekļvietnē.
Uz atbalstu varēs pretendēt tādi darba devēji un pašnodarbinātie, kuri veic savu saimniecisko darbību nozarēs, kas ārkārtējās situācijas apstākļos ir tieši vai daļēji pakļauti ierobežojumiem, kā arī, kuru apgrozījuma kritums atbalsta periodā ir samazinājies vismaz par 20% salīdzinot ar vidējo apgrozījumu 2020.gada augusta, septembra, oktobra mēnešos, skaidro EM.
"Neviena valdība nevar gadu vai divus uzturēt visu ekonomiku, taču valdībai jāpalīdz cilvēkiem pārvarēt šos krīzes posmus. Tagad ir pienācis otrais posms ar jau uzlabotiem atbalsta mehānismiem, kas ir spēkā no pirmās ārkārtējās situācijas dienas. Mūsu mērķis ir palīdzēt cilvēkiem pārorientēties uz darbību, lai spētu izturēt šāda veida krīzes," sacīja premjerministrs Krišjānis Kariņš, uzsverot, ka bezdarba rādītāji liecina, ka daļa iedzīvotāju jau ir atraduši darbu citās nozarēs.
.
