Eiropas Centrālā banka (ECB) ir gatava veikt jaunas monetārās injekcijas, ja tas būs nepieciešams, lai atbalstītu trauslo eirozonas ekonomikas atveseļošanos, norādījusi ECB vadītāja Kristīne Lagarda.
Intervijā "The Wall Street Journal" viņa brīdinājusi, ka Eiropas ekonomikas atveseļošanās šobrīd izskatās mazliet nestabila, ņemot vērā jauno Covid-19 infekciju vilni vairākās valstīs, piemēram, Francijā un Spānijā.
Viņa prognozē, ka ražošanas apjomi pirmskrīzes līmeni visdrīzāk nesasniegs līdz pat 2022.gadam, tādēļ pasaules centrālajām bankām jāturpina stimulēšanas programmas, lai atbalstītu valdību izdevumus.
"Mēs esam gatavi izmantot visus instrumentus, kas radīs visefektīvāko, labāko un atbilstošāko rezultātu," viņa piebildusi.
Līdz šim ECB ir pretojusies rosinājumam turpināt samazināt bāzes procentu likmi, kas jau šobrīd ir zem nulles. ECB bāzes likme patlaban ir mīnus 0,5%. ECB ekonomikas balstīšanai tirgū no jauna jau iepludinājusi vairāk nekā 2 triljonus eiro – gan ar liela apmēra obligāciju iepirkumu starpniecību, gan piedāvājot lētus kredītus bankām.
Jāatzīmē, ka vairākas centrālās bankas cenšas izvairīties no likmju samazināšanas zem nulles, un Eiropas bankas jau daudzkārt ir sūdzējušās, ka ECB negatīvas likmes samazina to peļņu, jo nav iespējams šo ienākumu kritumu kompensēt, palielinot pakalpojumu cenas.
Lagarde skaidro, ka ECB apsver citus monetārās politikas instrumentus, kas varētu būt efektīvāki nekā likmes samazināšana.
Tiesa gan, vairāki ekonomisti sacījuši, ka viens pozitīvs efekts no likmes samazināšanas būtu eiro vērtības samazināšana, jo gan tirgus dalībnieki, gan ECB pārstāvji pēdējā laikā vairākkārt izteikuši bažas par eiro vērtības pieaugumu, kas negatīvi ietekmē lielos reģiona eksportētājus un rada spiedienu uz inflāciju.
