Pirms lielāko eirozonas banku uzraudzības uzņemšanās Eiropas Centrālā banka (ECB) sāk visaptverošu lielāko kredītiestāžu novērtējumu, kura laikā Latvijā tiks vērtētas trīs pēc aktīviem lielākās bankas - "Swedbank", "SEB banka" un "ABLV Bank".
Lielajās bankās tiks veikts riska novērtējums, aktīvu kvalitātes pārbaude un stresa tests, teikts ECB publicētajā paziņojumā. Vērtēšana tiks sākta novembrī un ilgs 12 mēnešus.
Visaptverošais novērtējums tiks īstenots, ECB gatavojoties saskaņā ar vienoto uzraudzības mehānismu pilnībā uzņemties uzraudzības pienākumus. Novērtējums ir būtisks solis, veicot vienotā uzraudzības mehānisma sagatavošanas darbus un veicinot banku bilanču lielāku caurredzamību un konsekventu Eiropas uzraudzības praksi, skaidro ECB.
Vērtēšana tiks īstenota sadarbībā ar to dalībvalstu, kuras piedalās vienotajā uzraudzības mehānismā, nacionālajām kompetentajām iestādēm un saņems neatkarīgu trešo personu atbalstu visos līmeņos ECB un nacionālajās kompetentajās iestādēs.
Novērtējumam ir trīs galvenie mērķi: caurredzamība, lai uzlabotu par banku stāvokli pieejamās informācijas kvalitāti, korekcijas, lai vajadzības gadījumā noteiktu un īstenotu nepieciešamos pasākumus, uzticības stiprināšana, lai sniegtu visām iesaistītajām pusēm pārliecību, ka bankas pamatā ir stabilas un uzticamas.
Novērtējumu veidos trīs elementi. Viens no tiem ir riska novērtējums uzraudzības nolūkos, lai kvalitatīvi un kvantitatīvi pārbaudītu galvenos riskus, tostarp likviditāti, aizņēmumu apjomu un finansējumu. Otrs elements ir aktīvu kvalitātes pārbaude, lai uzlabotu banku riska darījumu caurredzamību, veicot banku aktīvu kvalitātes pārbaudi, tostarp aktīvu un nodrošinājuma novērtējuma atbilstību un saistītos noteikumus. Trešais elements ir stresa tests, lai pārbaudītu banku bilanču elastību stresa scenāriju apstākļos. Šie trīs elementi ir savstarpēji cieši saistīti. Gan aktīvu kvalitātes pārbaudes, gan bāzes stresa testa scenārija novērtējums tiks balstīts uz pirmā līmeņa pamatkapitāla rādītāju 8% kapitāla etalonu saskaņā ar Kapitāla prasību direktīvu IV/Kapitāla prasību regulu. Sīkāka informācija par stresa testu tiks paziņota vēlāk sadarbībā ar Eiropas Banku iestādi.
Visaptverošā novērtējuma beigās tiks publiskots rezultātu apkopojums valstu un banku līmenī, kā arī ieteikumi uzraudzības pasākumiem. Rezultāti tiks publicēti līdz 2014.gada novembrim, kad ECB uzņemsies uzraudzības pienākumus.
ECB publiskojusi arī vērtējamo banku sarakstu.
Kā ziņots, līdz ar Latvijas iestāšanos eirozonā mūsu valsts automātiski pievienosies vienotajam banku uzraudzības mehānismam. Šis mehānisms nozīmē, ka sadarbībā ar nacionālajiem uzraugiem eirozonas lielākās kredītiestādes sāks uzraudzīt ECB.
Vienotais uzraudzības mehānisms ietekmēs arī Latvijas banku uzraudzības modeli, un funkcijas tiks dalītas starp ECB un nacionālo uzraugu jeb Finanšu un kapitāla tirgus komisiju.
Lai ECB uzraudzītu kredītiestādi, ir noteikti vairāki kritēriji. Viens no tiem ir kredītiestādes lielums, proti, ECB uzraudzīs kredītiestādes, kuru aktīvu apjoms pārsniedz 30 miljardus eiro (21,08 miljardus latu). Latvijā šim nosacījumam neatbilst neviena banka, Latvijā viss finanšu sektors ir 30 miljardu eiro apmērā, iepriekš informēja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāvis Kristaps Zakulis.
ECB uzraudzībā nonāks arī kredītiestādes, kurām ir liela nozīme ekonomikā - tās, kuru aktīvu apjoms pārsniedz 20% no valsts iekšzemes kopprodukta, bet ne mazāk kā piecus miljardus eiro (3,5 miljardus latu), kā arī vismaz trīs pēc aktīviem nozīmīgākās kredītiestādes dalībvalstī, kas Latvijas gadījumā ir "Swedbank", "SEB banka" un "ABLV Bank". Katra dalībvalsts var arī lūgt ECB veikt tiešu uzraudzību kredītiestādei, ja to uzskata par nozīmīgu valsts ekonomikā.
ECB uzraudzībā var nonākt arī pāri robežām strādājošas kredītiestādes, piemēram, meitasbankas ir nodibinātas vairāk nekā vienā dalībvalstī un valstī ir nozīmīgas pēc aktīviem.