Eiropas Komisija šodien pieņēma paziņojumu par uzņēmējdarbības nodokļiem 21. gadsimtā, lai veicinātu stabilu, efektīvu un taisnīgu uzņēmējdarbības nodokļu sistēmu Eiropas Savienībā, informē EK Pārstāvniecība Latvijā.
Tajā izklāstīts gan ilgtermiņa, gan īstermiņa redzējums par to, kā atbalstīt Eiropas atveseļošanos pēc Covid-19 pandēmijas un kā turpmākajos gados nodrošināt pienācīgus publiskos ieņēmumus. Tā mērķis ir radīt taisnīgu un stabilu uzņēmējdarbības vidi, kas var veicināt ilgtspējīgu un darbvietas radošu izaugsmi ES un palielināt mūsu atvērto stratēģisko autonomiju. Paziņojumā ir ņemts vērā progress, kas panākts G20/ESAO diskusijās par globālo nodokļu reformu.
"Nodokļu politikai ir jāiet kopsolī ar to kā attīstās mūsu ekonomika un tās prioritātes. Eiropas nodokļu noteikumiem jāatbalsta iekļaujoša ekonomikas atjaunošana, jābūt pārredzamiem un jāizslēdz jebkuras iespējas izvairīties no nodokļiem. Tiem jābūt efektīviem gan attiecībā uz lieliem, gan arī maziem uzņēmumiem. Šodien pieņemtais Eiropas Komisijas lēmums liks pamatu tādai uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmai Eiropā, kas ir piemērota 21. gadsimtam un palīdz mums veidot taisnīgāku un ilgtspējīgāku sabiedrību," skaidro Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku, kas strādā cilvēku labā, Valdis Dombrovskis.
Pirmkārt, EM līdz 2023. gadam nāks klajā ar jaunu uzņēmējdarbības nodokļu sistēmu ES, kas samazinās administratīvo slogu, likvidēs nodokļu šķēršļus un vienotajā tirgū radīs uzņēmējdarbībai labvēlīgāku vidi. "Uzņēmējdarbība Eiropā: Ienākumu nodokļu sistēma" (jeb BEFIT) nodrošinās ES vienotu noteikumu kopumu par uzņēmumu ienākuma nodokli, kas paredz taisnīgāku nodokļu uzlikšanas tiesību sadalījumu starp dalībvalstīm. BEFIT mazinās birokrātiju un atbilstības nodrošināšanas izmaksas, ierobežos nodokļu apiešanas iespējas un atbalstīs ES darbvietas un investīcijas vienotajā tirgū. BEFIT aizstās neizlemto priekšlikumu par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi, kurš tiks atsaukts. Komisija sāks plašāku pārdomu procesu par nodokļu politikas nākotni ES, kuru rezultātā 2022. gadā notiks nodokļu simpozijs par "ES nodokļu struktūru virzībā uz 2050. gadu".
Otrkārt, šodien publicētajā paziņojumā ir arī noteikta nodokļu programma nākamajiem diviem gadiem ar pasākumiem, kas veicina produktīvas investīcijas un uzņēmējdarbību, labāk aizsargā valstu ieņēmumus un atbalsta zaļo un digitālo pārkārtošanos. Tam pamatā ir vērienīgais ceļvedis, kas izklāstīts Nodokļu jomas rīcības plānā, ar ko Komisija nāca klajā pagājušajā vasarā.
Pasākumi ietvers:
1) lielākas publiskās pārredzamības nodrošināšanu, ierosinot, ka dažiem lieliem uzņēmumiem, kas darbojas ES, jāpublicē savas faktiskās nodokļu likmes. Jauni nodokļu apiešanas novēršanas pasākumi tiks vērsti arī pret pastkastītes uzņēmumu ļaunprātīgu izmantošanu;
2) atbalstu ekonomikas atveseļošanai, risinot jautājumu par pašreizējā uzņēmumu nodokļu sistēmā pastāvošajiem stimuliem, kas sekmē parādsaistību uzņemšanos un kas uzņēmumu aizņēmuma finansēšanu ļauj vērtēt labvēlīgāk nekā pamatkapitāla finansēšanu. Šā priekšlikuma mērķis būs mudināt uzņēmumus finansēt savu darbību, izmantojot pašu kapitālu, nevis aizņemoties.
Treškārt, EK šodien pieņēma Ieteikumu par vietējo nodokļu režīmu attiecībā uz zaudējumiem. Ieteikumā dalībvalstis tiek mudinātas ļaut uzņēmumiem pārnest zaudējumus vismaz uz iepriekšējo fiskālo gadu. Tas nāks par labu uzņēmumiem, kuri bija rentabli gados pirms pandēmijas, ļaujot tiem kompensēt savus 2020. un 2021. gada zaudējumus ar nodokļiem, ko tie samaksājuši pirms 2020. gada. Šis pasākums jo īpaši nāks par labu MVU, uzsver EK.
