Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pieaugs par 2,2%, kas būs trešais labākais sniegums Eiropas Savienībā (ES) aiz Lietuvas (+2,4%) un Polijas (+2,7%), piektdien prognozēja Eiropas Komisija (EK).
Vēl februārī EK lēsa, ka Latvijas IKP pieaugums šogad būs nedaudz mazāks jeb 2,1%.
Saskaņā ar EK jaunākajām aplēsēm nākamgad Latvijas pieaugums kļūs krietni straujāks un sasniegs 3,6%.
Savukārt Igaunijā, pēc EK aprēķiniem, IKP šogad un nākamgad pieaugs attiecīgi par 1,6% un 3,8%, bet Lietuvā - attiecīgi par 2,4% un 3,5%.
Pozitīvu ekonomikas pieaugumu EK šogad paredz arī trijās lielākajās ES ekonomikās ‒ Vācijā (+0,7%), Lielbritānijā un Francijā (+0,5% abās valstīs), kā arī Ziemeļvalstīs, tostarp Dānijā (+1,1%), Somijā (+0,8%) un Zviedrijā (+0,3%). Pozitīva ekonomikas attīstība gaidāma arī Slovākijā (+1,8%), Rumānijā (+1,4%), Maltā (+1,2%), Luksemburgā (+1,1%), Austrijā (+0,8%) un Bulgārijā (+0,5%).
Savukārt smagākos tautsaimniecības kritumus EK sagaida Grieķijā (-4,7%), Portugālē (-3,3%), Spānijā (-1,8%), Itālijā un Slovēnijā (-1,4% abās valstīs) un Nīderlandē (-0,9%).
ES vidējais IKP pieaugums būs nulles līmenī, bet eiro zonas IKP samazināsies par 0,3%, prognozē EK.
"Šī prognoze joprojām ir saistīta ar lielu nenoteiktību. Nopietnākais pazeminājuma risks ir iespēja, ka parādu krīze eiro zonā padziļināsies," kas var negatīvi ietekmēt finanšu situāciju un izraisīt strauju kredītu pieejamības kritumu, brīdina EK.
Citi ievērojami riska faktori saistīti ar ģeopolitisko nenoteiktību, kas var izraisīt naftas cenu krasu kāpumu. Tomēr drīzāka uzticēšanās atgriešanās var izraisīt agrāku un izteiktāku atlabšanu. Turklāt globālā ekonomika varētu izrādīties dinamiskāka, nekā pašlaik tiek prognozēts, savukār inflācijas perspektīvas riski kopumā ir savstarpēji līdzsvaroti, pauž EK.
Pēc ES ekonomikas un monetāro lietu komisāra Olli Rēna teiktā, ES ekonomikā atlabšana ir saskatāma, taču ekonomiskā situācija joprojām ir trausla un dalībvalstu vidū joprojām ir lielas atšķirības ekonomiskās izaugsmes jomā.
"Vērojams, ka pastāvīgi tiek koriģēta fiskālā un strukturālā nelīdzsvarotība, kas izveidojusies pirms un pēc krīzes, kuru padziļināja vājā ekonomiskā aktivitāte. Bez turpmākas mērķtiecīgas rīcības ES tomēr varētu saglabāties zemi izaugsmes rādītāji. Stabils publisko finanšu sektors ir stabilas izaugsmes nosacījums, un, veidojot jaunu stipru ekonomikas vadības sistēmu, mēs varam atbalstīt pielāgošanu, pastiprinot stabilitātes un izaugsmes veicināšanas politikas," paziņojumā norāda komisārs.