Ekonomisti: Latvijas ekonomika turpina braši kuģot viegli nemierīgajā pasaules okeānā
Foto: Publicitātes foto/LETA

2018. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2017. gada 4. ceturksni, iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 5,0%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums. Ekonomisti vērtē, ka šogad paredzama ekonomikas pieauguma tempu bremzēšanās.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Līdzīgi kā iepriekšējos ceturkšņos, arī pagājušā gada nogalē nozaru griezumā būtisks devums IKP pieaugumā bija būvniecības nozarei – kāpums par 24%. 4. ceturkšņa IKP ātrais novērtējums liecina arī par stabilu izaugsmi pakalpojumu nozarēs, ko sekmēja IT nozares attīstība, tūrisma un ar to saistīto nozaru pieaugums, kā arī pozitīvi darbības rādītāji transporta nozarē. Izaugsme turpinājās arī rūpniecībā – 4. ceturksnī rūpniecības apjomi pieauguši par 2%. Attīstības tendences rūpniecības apakšnozarēs gan ir ļoti atšķirīgas. Enerģētikas nozarē ražošana saruka, ko ietekmēja ievērojami mazāki saražotās elektroenerģijas apjomi. Savukārt apstrādes rūpniecībā saglabājās stabila izaugsme. Pieaugums 2018. gadā bija lielākajā apstrādes rūpniecības apakšnozarē – kokapstrādē, kā arī elektrisko iekārtu ražošanā, būvmateriālu ražošanā, ķīmiskajā rūpniecībā, transportlīdzekļu ražošanā, kā arī gatavo metālizstrādājumu ražošanā," norāda Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāja vietnieks Jānis Salmiņš.

"Citadele" bankas ekonomists Mārtiņš Āboliņš teic, ka pēdējie divi gadi Latvijas ekonomikā ir bijuši ļoti labi, un ar šādu IKP pieauguma tempu virs 4% mēs varam cerēt ES vidējo dzīves līmeni sasniegt nedaudz vairāk kā 10 gados. Taču viņš joprojām ir skeptisks par to, vai šādu pieauguma tempu spēsim saglabāt arī šogad, jo pozitīvie pārsteigumi pērn vismaz daļēji ir bijuši ciklisku faktoru un veiksmes rezultāts.

"Augsta ražošanas jaudu noslodze un arī izaugsmes bremzēšanās tirdzniecības partnervalstu ekonomikās apgrūtinās eksporta audzēšanas iespējas, kas veido būtisku daļu no Latvijas ekonomikas. Eiropas Savienības fondi joprojām būs un veicinās izaugsmi, taču ikgadējais pieaugums būs ievērojami mazāks, kas, visticamāk, atspoguļosies mērenākā būvniecības un arī investīciju pieaugumā," secina "Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.

"Pašreizējie daudzie ārējie faktori (tirdzniecības saspīlējums, ģeopolitiskā nestabilitāte vairākos reģionos, "Brexit") ir palielinājuši nenoteiktību un turpinās nospiest izaugsmes vērtējumus, kas tālāk atsauksies arī uzņēmēju investīciju un patērētāju plānos. Ja šīs vēsmas nostiprināsies, tas būs signāls arī Latvijai. Taču tas, visdrīzāk, izpaudīsies 2020. gadā," uzskata "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

"Pamata scenārijs šogad ir IKP pieauguma mērena bremzēšanās. Līdzšinējā tempa noturēšana ir optimistisks, bet ne fantastisks scenārijs, varētu runāt par 20-30% varbūtību. Vienmēr ir iespējams, ka būs daudz sliktāk. Taču, ja vien pasaulē nenotiks kaut kas tiešām dramatisks, runa ir tikai par Latvijas iedzīvotāju labklājības pieauguma tempa svārstībām, nevis bezdarbu, algu samazināšanos un tamlīdzīgu postu," skaidro "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Apstrādes rūpniecība Bezdarbs Brexit Eiropas Savienība Enerģētika VID
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form