Ekonomisti: liels nepatīkams pārsteigums šogad bijusi apstrādes rūpniecība
Foto: DELFI

2018. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2017. gada 3. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 4,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Ekonomisti vērtē, kā cenu kāpums ietekmējis atsevišķas tautsaimniecības nozares un vai dažās no tām jau ir redzamas pārkaršanas pazīmes.

Faktiskajās cenās IKP 3. ceturksnī bija 7,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP pieauga par 1,7%.

2018. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2017. gada 3. ceturksni, mežsaimniecības un mežizstrādes pievienotā vērtība palielinājās par 27%. Šis ievērojamais pieaugums kompensēja kritumu lauksaimniecībā un zivsaimniecībā. Salīdzinoši zemos pieaugumu novērtējumus vairākās nozarēs ietekmēja patēriņa, ražotāju un biznesa pakalpojumu cenu kāpumi.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka tuvākajos gados fokusā būs būvniecības sektors, kur parādās arvien izteiktākas pārkaršanas pazīmes. Trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar pirmajiem diviem ceturkšņiem kāpums gan ir palēninājies līdz +10%. Nozarē algas kāpj griezdamās, no kā veidojas blakusefekti. Nozare sāk piesaistīt citu nozaru darbiniekus, gan viesstrādniekus, bet strauji augošo izmaksu dēļ atsevišķi projekti tiek iesaldēti. Turpmākajos divos gados ES fondi turpinās ieplūst, kas noturēs aktivitāti gan nozarē, gan ekonomikā kopumā. Tādēļ jautājums ir par spējām audzēt jaudas, lai uzturētu izaugsmi un to, kā nozare adaptēsies vēlāk. Pieprasījums no citiem segmentiem būs, taču jautājums būs par elastību vadīt izmaksas un audzēt efektivitāti.

"Liels nepatīkams pārsteigums šogad ir bijusi apstrādes rūpniecība, kurai šobrīd ir grūti pretendēt uz vairāk nekā 3% kāpumu. Turpretim lielākais patīkamais pārsteigums ir transports, kurā izaugsme visdrīzāk pārsniegs 4%, vairāk nekā gaidīja gandrīz jebkurš," teic "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš. Viņš papildina, ka Latvijas eksportētājiem šobrīd ir vairāk jādomā nevis par globālajiem šausmu scenārijiem, bet par to, kā celt ražīgumu, tātad investēt. Tikai šādi viņi varēs izdzīvot nākotnes darba tirgū. Ir daudzi uzņēmumi, kuru ražīgums jau šobrīd ir ES vidējā līmenī un par krietni augstāks, viņi par darbaspēka trūkumu visdrīzāk nesūdzas. Taču tiem, kuriem šobrīd algu kāpums jau šķiet gandrīz nepanesams, ir tikai divas iespējas – saņemt pēdējos spēkus izrāvienam vai arī rēķināties ar lielu varbūtību, ka dažu tuvāko gadu laikā darbs būs jāpārtrauc.

Latvijas ekonomikas sprinta tempu noturēt būs grūti, vērtē "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Lija Strašuna, sagaidot, ka no 4,5% šogad izaugsme palēnināsies līdz 3% nākamgad. To noteiks gan izaugsmes palēnināšanas pasaulē un Eiropā, gan arvien izteiktāks darbaspēka trūkums un pieaugošas uzņēmēju izmaksas Latvijā.

Ekonomikas ministrijā skaidro, ka izaugsmes tempus ietekmēs aizvien pieaugošā nenoteiktība ārējā vidē – ģeopolitiskā situācija reģionā, neskaidrība par "Brexit" vienošanās iznākumu u.c. Tāpat arī Eiropas Komisija prognozē nākamgad lēnāku izaugsmi ES valstīs, kas ir lielākais Latvijas eksporta noieta tirgus. Lēnāks pieprasījuma pieaugums ārējos tirgos, kā arī strauji augošās darbaspēka izmaksas un lēnais produktivitātes kāpums aizvien vairāk iezīmē Latvijas ražotāju globālās konkurētspējas nozīmi turpmākai izaugsmei.

Lai arī Latvijas ekonomika šobrīd uzrāda spēcīgu pieaugumu, Finanšu ministrijā secina, ka ārējie riski turpmākai izaugsmei kļūst aizvien aktuālāki, kas atspoguļojās trešā ceturkšņa eksporta vājajos rezultātos.

Source

DELFI Bizness

Tags

Apstrādes rūpniecība Brexit Eiropas Savienība Iekšzemes kopprodukts (IKP) OECD
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus