"Novembrī preču eksporta vērtība uzrādīja 5,2% kāpumu, salīdzinot ar to pašu periodu gadu iepriekš. Tas bija lēnāk nekā 2018. gada 11 mēnešos vidēji, kad preču eksports auga par 8%. Eksporta kāpumu negatīvi ietekmēja kritums graudaugu eksporta vērtībā (par 47 miljoniem eiro). Kritumu veicināja gan pērnā gada novembra augstā bāze, kad netipiski daudz eksportējām, gan arī šī gada mazās graudaugu ražas – karstās un sausās vasaras sekas," norāda "Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.
Viņa papildina, ka preču eksporta izaugsmē eiro izteiksmē vislielāko devumu sniedza mehānismu un iekārtu eksports (kāpums par 35 miljoniem eiro). Tomēr šeit būtiska sadaļa (20 miljoni eiro) bija turboreaktīvie dzinēji, turbopropelleru dzinēji un citādas gāzturbīnas, kas, visticamāk, bija drīzāk saistīts ar "airBaltic" lidmašīnu nomaiņas procesu, ne tik daudz ar Latvijā ražotu preču realizāciju.
"Pērn nozīmīgs faktors Latvijas eksporta pieaugumā bija koksnes cenu kāpums, kā rezultātā novembrī koka izstrādājumu eksports pieauga par 14,8% salīdzinājumā ar 2017. gada attiecīgo periodu. Šis cenu pieaugums, visticamāk, ir vismaz daļēji pārejošs, un "Latvijas Valsts mežu" publicētā informācija liecina, ka, saglabājoties esošajām tirgus tendencēm, šogad koksnes cenas Latvijā varētu sarukt, līdzīgi kā tas jau ir noticis otrpus Atlantijas okeānam," skaidro "Citadele" bankas ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta analītiķis Edmunds Gergelevičs sagaida, ka saglabājoties spēcīgam ārējam pieprasījumam, turpinās palielināsies arī ienākumi no eksporta. Tomēr, lai noturētu stabilus eksporta pieauguma tempus nākotnē ir svarīgi uzlabot konkurētspēju, apgūt jaunus eksporta tirgus, vienlaikus palielinot arī eksportējamo preču sortimentu.
Mārtiņš Āboliņš: Globālie ekonomiskie un politiskie riski šogad ierobežos Latvijas eksporta iespējas
Pēdējos mēnešos ārpus Latvijas arvien vairāk parādās signāli par globālās ekonomikas un starptautiskās tirdzniecības izaugsmes tempu bremzēšanos, un to pakāpeniski sāk izjust arī uzņēmēji Latvijā. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, pērnā gada novembrī Latvijas preču eksports salīdzinājumā ar 2017. gada novembri palielinājies par 5,2%, savukārt laika posmā no janvāra līdz novembrim Latvijas preču eksports audzis par 8%. Šie ir labi rādītāji, taču neiepriecina to dinamika. Gada otrajā pusē Latvijas eksporta pieaugums ir kļuvis jūtami lēnāks, un, ja skatāmies trīs mēnešu periodu no septembra līdz novembrim, tad Latvijas eksporta pieaugums bijis vien 3,7%. Tas ir teju uz pusi lēnāk nekā Latvijas kopējais ekonomikas pieaugums eiro izteiksmē, un šobrīd man arvien vairāk nostiprinās sajūta, ka globālie ekonomiskie, kā arī politiskie riski ierobežos Latvijas eksporta iespējas šogad.
Pie šī svarīgi arī atzīmēt to, ka pērn nozīmīgs faktors Latvijas eksporta pieaugumā bija koksnes cenu kāpums, kā rezultātā novembrī koka izstrādājumu eksports pieauga par 14,8% salīdzinājumā ar 2017. gada attiecīgo periodu. Šis cenu pieaugums, visticamāk, ir vismaz daļēji pārejošs, un Latvija valsts mežu publicētā informācija liecina, ka, saglabājoties esošajām tirgus tendencēm, šogad koksnes cenas Latvijā varētu sarukt, līdzīgi kā tas jau ir noticis otrpus Atlantijas okeānam. Vienlaikus šis koksnes cenu kāpums kopējos eksporta rādītājos ir kompensējis pērnā gada slikto graudu ražu, kā rezultātā graudu eksports novembrī samazinājās par gandrīz 60%. Domājams, ka šogad graudu raža būs labāk nekā pērn un tādā gadījumā šie faktori varētu darboties pretējā virzienā, graudu eksportam kompensējot iespējamo koksnes cenu samazinājumu.
Vienlaikus stabili pozitīvas tendences saglabājas mehānismu un iekārtu (58,6% pieaugums pret 2017. gada novembri), apģērbu un tekstilizstrādājumu (+17,3%), kā arī ķīmijas produktu (+12,4) eksportā. Te gan vismaz daļa eksporta ir reeksports, taču pieaugumu šajās preču kategorijās vairāk vai mazāk saskan ar tendencēm apstrādes rūpniecībā un tādēļ noteikti atspoguļo arī Latvijas ekonomikas attīstību. Vienlaikus mazāk iepriecinoša aina ir ar metāla izstrādājumu un būvmateriālu eksportu. Salīdzinājumā ar 2017. gada novembri metālu izstrādājumu eksports ir palielinājies vien par 2,9%, savukārt cementa eksports krities par gandrīz 45%. Tas varētu būt saistīts ar lielo būvniecības aktivitāti Latvijā, taču, visticamāk, tas liecina arī par būvniecības cikla bremzēšanos citviet mūsu reģionā.
Raugoties uz Latvijas eksporta izaugsmes perspektīvām šogad, esmu diezgan piesardzīgs. Arvien vairāk ir skaidrs, ka spēcīgais pasaules tirdzniecības pieaugums, kas aizsākās 2016. gada nogalē, šobrīd ir ievērojami noplacis. Vienlaikus politiskie riski, kas saistīti ar tirdzniecības konfliktiem, "Brexit" un atsevišķu eirozonas valstu fiskālo politiku nav mazinājušies un drīzāk pieaug. Tikmēr jaunāki eirozonas ekonomikas rādītāji arvien vairāk liecina par ekonomikas izaugsmes bremzēšanos mūsu lielākajā eksporta tirgū, un apsteidzošie indikatori rada zināmu piesardzību arī par citām pasaules lielajām ekonomikām. Tas viss kopumā liek domāt, ka Latvijas preču eksporta pieauguma potenciāls šogad ir ierobežots un eiro izteiksmē tas, visticamāk, nepārsniegs 3-5%.
Agnese Buceniece: Eksportu audzēt kļūs arvien grūtāk
Eksporta izaugsme pērnā gada nogalē palēninājās. Darbaspēka trūkums, augstā jaudu noslodze, kā arī laika apstākļi sāk ierobežot eksporta pieaugumu. Pamazām sākam just arī to, ka mūsu tirdzniecības partneru ekonomiku izaugsme zaudē jaudu, un tā rezultātā lēnāk aug ārējais pieprasījums. Savukārt imports kopumā ir noturīgs, un to veicina gan lidmašīnu iegāde, gan arī spēcīgais privātais pieprasījums Latvijā. Importa preču vērtība auga par 8% novembrī, salīdzinot ar gadu iepriekš. Tas ir nedaudz lēnāk nekā gadā kopumā, un saistīts ar to, ka novembra mēnesī neieradās neviena no "airBaltic" jaunajām lidmašīnām.
Novembrī preču eksporta vērtība uzrādīja 5,2% kāpumu, salīdzinot ar to pašu periodu gadu iepriekš. Tas bija lēnāk nekā 2018. gada 11 mēnešos vidēji, kad preču eksports auga par 8%. Eksporta kāpumu negatīvi ietekmēja kritums graudaugu eksporta vērtībā (par 47 miljoniem eiro). Kritumu veicināja gan pērnā gada novembra augstā bāze, kad netipiski daudz eksportējām, gan arī šī gada mazās graudaugu ražas – karstās un sausās vasaras sekas.
Savukārt preču eksporta izaugsmē eiro izteiksmē vislielāko devumu sniedza mehānismu un iekārtu eksports (kāpums par 35 miljoniem eiro). Tomēr šeit būtiska sadaļa (20 miljoni eiro) bija turboreaktīvie dzinēji, turbopropelleru dzinēji un citādas gāzturbīnas, kas, visticamāk, bija drīzāk saistīts ar "airBaltic" lidmašīnu nomaiņas procesu, ne tik daudz ar Latvijā ražotu preču realizāciju. Otru lielāko devumu (plus 26 miljoni eiro) nodrošināja koka un tā izstrādājumu eksports – galvenais novembra un arī kopumā aizvadītā gada Latvijā ražotās produkcijas eksporta izcilnieks. Te nenoliedzami savu ieguldījumu deva arī būtiskais cenu kāpums.
Gaidāms, ka arī šogad ārējais pieprasījuma kāpums turpinās palēnināties, darbaspēka trūkums būs aizvien aktuāls un darbaspēka izmaksas pieaugs, liekot šķēršļus eksporta kāpumam. Savukārt importu turpinās balstīt spēcīgais mājsaimniecību un uzņēmumu pieprasījums.
Edmunds Gergelevičs: Novembrī gada griezumā ārējās tirdzniecības apjomi turpināja augt
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, novembrī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās pieauga par 5,2%, savukārt imports – par 8,6%.
Novembrī eksporta vērtības pieaugumā lielākais devums bija mehānismu un ierīču eksportam. Būtiski palielinājās arī koksnes un tās izstrādājumu, elektroierīču un iekārtu, dažādu ķīmisko produktu un transportlīdzekļu eksporta vērtība. Savukārt samazinājās graudaugu kultūru, akmens, ģipša un cementa izstrādājumu un eļļas augu sēklu eksports.
2018. gada novembrī preču eksporta vērtība uz ES valstīm pieauga nedaudz straujāk nekā kopējais eksports – par 7,8%. Būtiski eksports pieauga uz Zviedriju, Igauniju, Lietuvu un Dāniju.
Salīdzinoši strauji novembrī pieauga eksports uz NVS valstīm – par 10,7%, tai skaitā uz Krieviju – par 16,9%. Savukārt par 9,4% samazinājās eksports uz pārējām valstīm.
Straujo preču importa pieaugumu 2018.gada novembrī būtiski ietekmēja dzelzs un tērauda, naftas pārstrādes produktu un koksnes un tās izstrādājumu imports.
Kopumā 2018. gada vienpadsmit mēnešos eksports bija par 8% un imports par 10,9% lielāks nekā 2017. gada janvārī-novembrī. Kopējā eksporta vērtības pieaugumā šajā laika posmā būtisks devums bija koksnes un tās izstrādājumu, kā arī mehānismu un ierīču eksportam. Pieauga arī transportlīdzekļu, kā arī dzelzs un tērauda eksporta apjomi. Janvārī-novembrī eksports uz ES valstīm pieauga par 8,6%, uz NVS valstīm – par 8,2%, bet uz pārējām valstīm – par 5,1%.
Sagaidāms, ka saglabājoties spēcīgam ārējam pieprasījumam, turpinās palielināsies arī ienākumi no eksporta. Tomēr, lai noturētu stabilus eksporta pieauguma tempus nākotnē ir svarīgi uzlabot konkurētspēju, apgūt jaunus eksporta tirgus, vienlaikus palielinot arī eksportējamo preču sortimentu.
